deprofundis 
|
Iesūtīts:
2007.11.12 20:20:43
Es zinu, kas ir teikts luteriskās dogmatikas grāmatā, bet mani ļoti interesē, ko jūs atbildētu, neieskatoties grāmatā to, kāds ir pareizais viedoklis. |
|
deprofundis |
# Iesūtīts: 2007.11.12 20:22:45
es apzināti nesaku teoloģijas definīciju, jo tā pateiktu priekšā tās mērķi. mani interesē atšķirības, piemēram, starp Muldera, Kārļa_sj, eminema un Ctulhu atbildēm. paldies. |
G. B. [87.110.37.49] |
# Iesūtīts: 2007.11.12 20:53:49
„Teoloģiju māca Dievs, tā māca par Dievu un ved pie Dieva.“ (Albertus Magnus, 1200-1280)
Patiesāku definīciju neesmu sastapis. |
deprofundis |
# Iesūtīts: 2007.11.12 20:58:18
tā gan ir skaista, tomēr ir ļoti vispārīga atbilde. tajā pat neatklājas tas, ka runa būtu par kristīgo mācību. |
Kārlis sj  |
# Iesūtīts: 2007.11.13 02:40:31
Butu jau labi, ka par to teologi padiskutetu, bet kaapec te neviena nav? Kapec sai foruma neiesaistaas cilveki, kas ir briivi no nepiecieshamibas sheit runat, bet tomeer to dariitu kopeejaa labuma deelj? |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2007.11.13 09:04:43
Teoloģija - MĀCĪBA par dievu.
Teoloģijai, ja šamējā GRIB pretendēt uz ZINĀTNES statusu, par mērķi būtu jāizvirza reliģiju (dažādu) apzināšana, izpēte un eksperimentu veikšana šo reliģiju izvirzīto zajavu pierādīšanai vai apgāšanai. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.11.13 10:00:15
depro, es jau esmu Luterisma "sabojāts" un piekrītu Luteriskajai dogmatikai, tā kā šoreiz mans viedoklis izpaliek, jo tas sakrīt ar Luteriskajiem Tēviem! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.13 10:02:31
Šeksna, nu tu centies visas zinātnes iebāzt naturālo zinātņu rāmī! Bez tā vēl ir formālās un sociālās zinātnes, kuru izpētes metodoloģija un zināšanu iegūšana atšķirās!
Zinātne PAR Dievu ir antropoloģijas lauciņš. Teoloģija ir kā jau GB raksta, macība kuras avots ir Dievs un kas ved pie Dieva. Tādējādi teoloģijas mērķis - atklāt Dievu un vest cilvēku pie Viņa! |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.11.13 10:26:02
Šeksna, nu tu centies visas zinātnes iebāzt naturālo zinātņu rāmī!
Protams. A kā savādāk?
Bez tā vēl ir formālās un sociālās zinātnes, kuru izpētes metodoloģija un zināšanu iegūšana atšķirās!
Vai tad atšķiras? Kurā brīdī tad tiek atcelta `dabaszinātniskā` pieeja, pētot, teiksim tā, humanitāros objektus?
Teoloģija ir kā jau GB raksta, macība kuras avots ir Dievs un kas ved pie Dieva. Tādējādi teoloģijas mērķis - atklāt Dievu un vest cilvēku pie Viņa!
Tādā gadījumā `teoloģija` pārvēršas par tīra ūdens aģitpropu un nav ZINĀTNES vārda cienīga. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.13 10:50:59
Šeksna, nu palasi atšķirību starp šīm trim zinātnēm. Kādas ir to izpētes metodoloģijas!
Nu kaut vai humanitārās zinātnes, nu tu nevari veikt experimentu par kādu vēsturisku notikumu. Tavs "experiments" ir dati ko var savākt no rakstītā, aculiecinieku un arheoloģiskajiem izrakumiem. Neviens no tiem nav atkārtojams! Vēl vairāk, tikai tuvas vēstures gadījumā var būt runa par tiešu notikumu novērošanu. Tāpat literatūrā, nu ja nav pieejams pats autors, tad meditācija par to, ko domāja Puškins, kad rakstīja to vai citu dzejoli ir tikai tā... hipotēze bez iespējas to pārbaudīt ar naturālās zinātnes metodēm.
Matemātika, loģika, tās ir formālās zinātnes, tur nav tāda lieta kā empīrisks novērojums... nenovērojam mēs 254dimensionālas 8 pakāpes Lje grupas dabā! Vai 3dimensionālu sfēru neviens vēl nav redzējs (lode ir divdimensionāla sfēra)
Šeksna, bet teoloģija NAV naturālā zinātne. Tāpat kā filosofija! Nu nomierinies, nav nav nav... tāpat kā nav matemātika tāpat kā nav vēsture. Izkāp reiz no savas kastītes un ieraugi ka pasaule ir plašāka par fiziku un ķīmiju! |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.11.13 11:11:37
Kādas ir to izpētes metodoloģijas!
Pēc principa (veidot izskaidrojošās teorijas) - līdzīgas.
Nu kaut vai humanitārās zinātnes, nu tu nevari veikt experimentu par kādu vēsturisku notikumu.
Var gan. Ko tad lūdzu darīja Tūrs Heijerdāls ar saviem plostiem un laivām, tas nebija vēsturiskais eksperiments?
Tāpat literatūrā, nu ja nav pieejams pats autors, tad meditācija par to, ko domāja Puškins, kad rakstīja to vai citu dzejoli ir tikai tā... hipotēze bez iespējas to pārbaudīt ar naturālās zinātnes metodēm.
Ko DOMĀJA Puškins, vajadzēja pajautāt viņam pašam. Filolologi savukārt analizē viņa prasmi lietot valodu, tēlus, stilu utt. utjpr..
Tāpat kā filosofija! Nu nomierinies, nav nav nav... tāpat kā nav matemātika tāpat kā nav vēsture. Izkāp reiz no savas kastītes un ieraugi ka pasaule ir plašāka par fiziku un ķīmiju!
Cilvēk mīlais! Zinātnes metodoloģiju neviens NAV atcēlis, neatkarīgi no pētāmā objekta. Ķīmijā/fizikā tie ir atomi un spēki, psiholoģijā - apziņa, socioloģijā - sabiedrība, politoloģijā - cīņa par varu, ekonomikā - resursu pārvaldīšana un izmantošana, teoloģijā - dievs. Visos šajos gadījumos pētījumi sākas ar NOVĒROJUMIEM (literatūrzinātnē - ar analizējamā darba IZLASĪŠANU), uz kuru bāzes tiek būvētas hipotēzes, kuras tad nu cenšas padarīt par teorijām, apstiprinot tās ar EKSPERIMENTIEM, ja tas ir iespējams, vai ari citiem pierādījumiem (vēsturē tādu lomu spēlē arheoloģiskie izrakumi, socioloģijā - iedzīvotāju aptaujas utml.,. filoloģijā - viena autora darbu/mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu salīdzinājums ar CITU autoru darbiem/līdzekļiem, vai autora darba apskatīšana viņa biogrāfijas kontekstā).
Tu savukārt bļauj par to, ka ŠO principu nez kāpēc nevarot piemērot daļai no zinātņu spektra. Es apgalvoju, ka VAR GAN, un tieši tā arī notiek. |
deprofundis |
# Labojis deprofundis: 2007.11.13 11:15:01
tas, par ko Tu, Sheksna, runā, ir reliģiju zinātne , kas ir diezgan aprakstoša un lieto socioloģijas metodes. tā tomēr ir kas cits kā teoloģija. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.13 11:16:13
Šeksna, labi nestrīdēšos. Kā tu iekāpi substancē ar Vēstures metodoloģiju, tā tu tagad brien substancē visas zinātnes sašaurinot uz naturālo zinātņu metodoloģiju. Sorry, ja negrib cilvēks mācīties, nevaru piespiest ar varu! Nu nesrīdies ar mani, wikipēdiju kaut vai izlasi, ne jau es no zila gaisa tagad izdomāju dažādas zinātnes un dažādas zināšanu iegūšanas metodoloģijas. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.11.13 11:22:10
tas, par ko Tu, Sheksna, runā, ir reliģiju zinātne , kas ir diezgan aprakstoša un lieto socioloģijas metodes. tā tomēr ir kas cits kā teoloģija.
Nebūt ne. Teoloģiju cilvēki tradicionāli/stereotipiski uztver kā mācību par dievu, defaultā pieņemot 2 aksiomas:
- dievs pastāv;
- bībele ir patiesa.
Ja teoloģija grib saukties par zinātni, viņai ir jāatsakās no šīm aksiomām vai, pareizāk sakot, tās vispirms ir jāpierāda, pie kam - lietojot zinātnisko metodoloģiju.
Kā tu iekāpi substancē ar Vēstures metodoloģiju
Kurā vietā tad es to izdarīju???
tā tu tagad brien substancē visas zinātnes sašaurinot uz naturālo zinātņu metodoloģiju.
Atkārtoju vēlreiz - CITAS metodoloģijas NAV. Gluži vienkārši dabaszinātnēs šamējo ir visvienkāršāk, visērtāk un visefektīvāk piemērot... citos gadījumos pētāmais objekts ir drusku sarežģītāks. |
deprofundis |
# Labojis deprofundis: 2007.11.13 11:29:26
Sheksna, vai tad mēs šeit diskutējam par tradicionālo/stereotipisko uztveri vai gribam runāt precīzi? par stereotipisko uztveri var arī nerunāt, tur pietiek ar uztveršanu.
viss ko es gribu teikt, ka reliģiju zinātne arī izpilda tavus noteikumus, nebalstoties uz šīm 2 aksiomām. arī pašas teoloģijas (kā "akadēmiskās zinātnes") iekšienē ir dažneādas tradīcijas, piem., vēsturiski kritiskā metode, kas Rakstus studē kritiski, izejot no savas modernā cilvēka loģikas vai pat sabiedrības funkcionalitātes prasībām. vēl viens lietojums vārdam "teoloģija" ir stingra mācība vienas konfesijas ietvaros par to, kas ir patiesība un kāds ir Rakstu pareizais skaidrojums (dogmatika). tā kā nemet visu vienā maisā. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.13 11:37:59
Šeksna, bezcerīgs gadījums tu esi!
Nu man tevi aiz rociņas vest:
In science, the term natural science refers to a rational approach to the study of the universe, which is understood as obeying rules or laws of natural origin. The term natural science is also used to distinguish those fields that use the scientific method to study nature from the social sciences, which use the scientific method to study human behavior and society, and from the formal sciences, such as mathematics and logic, which use a different methodology.
Par sociālajām zinātnēm:
The social sciences,[1] in studying subjective, inter-subjective and objective or structural aspects of society, were traditionally referred to as soft sciences. Soft science is a colloquial term, often used for academic research or scholarship which is purportedly "scientific" however it is not based on reproducible experimental data, and/or a mathematical explanation of that data.
Redzi. Sociālās zinātnes nebalstās uz atkārtojamiem experimentiem! Nevar zinātnē atkārtot vēsturiskus notikumus to pareizajā kontextā. Savukārt formālās zinātnes balstās vispār savādākā metodoloģijā. Tur nav novērojuma, tur ir a priori pieņēmumi. Kā arī experimetns un novērojumu tur nav! Kā jau teicu, nevari tu novērot kaut vai 3dimensionālu sfēru!
Es saprotu, ka tev ir grūti salauzt sevi, ka tev ir grūti pieņemt un apjēgt, ka paaulē bez naturālajām zinātnēm un zinātniskās metodoloģijas ir vēl citas zināšanu iegūšanas metodes. Hard Science nav vienīgā un pat es teiktu ne pati galvenā, es mateni lieku augstāk! |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.11.13 11:47:49
vēl viens lietojums vārdam "teoloģija" ir stingra mācība vienas konfesijas ietvaros par to, kas ir patiesība un kāds ir Rakstu pareizais skaidrojums (dogmatika). tā kā nemet visu vienā maisā.
Varbūt pašiem kristiešiem pašiem vajadzētu opredelicco, ko tad viņi paši īsti saprot ar terminu `teoloģija`? 
Sociālās zinātnes nebalstās uz atkārtojamiem experimentiem!
Nebalstās, ja tas nav iespējams. BET - tas NEKĀ neietekmē pašu metodoloģiju. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.11.13 11:57:34
>Pag, ir arii musulmanju teologija ( pat vismaz divas - siitu un sunniitu
>un gan jau veel ir arii suufiskaa). Raksti citi. Ir hinduistu teologijas
>dazaadas. utt, utt.
Tāpat ir dažādas matemātiskās/formālas disciplīnas ar dažādām apriorām axiomām un dažādiem izvedumu veidošanas metodēm! Kāda vaina? Un bieži atrast homomorfismu starp dažādām matemātiskām teorijām pac par sevi jau ir Fīdela medaļas vērc darbs. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.13 12:17:38
Ctulhu, tāpat kā matene ir spēle! Protams līdz brīdim kad izrādās ka tai ir korelācija ar realitāti! Kad šī "spēle" izrādās korelē ar īstenību! |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.11.13 12:29:34
Ctulhu, nepareizi saproti. Matemātika/Loģika/IT teorija balstās aprioros pieņēmumos... tobiš būtībā "bzdinks" no zila gaisa. Tas ka matenes modeļus var pielietot reālajai pasaulei, tas jau ir matenes spēks... tu vari izpīpēt teoriju to apstrādāt un pēc 100 gadiem tikai vispār iespēt to pielietot empīriski. Tb novērojuma empīriska matenē nav... tb nav nepieciešams. Tas VAR BŪT un tad matene kļūst par fiziku/ķīmiju, tak pašai matenei lai tā darbotos vispār pietiek sēdēt mucā un domāt! Pietam matenē ir tādi abstrakcijas līmeņi, ka mēs ar tevi tur vienkārši kā skdura blakus everestam esam... kaut vai te pat Rīgas Laika bij raksts par Gotenfīldu (vai kā viņu tur) kex, kas sajūdz ģeometriju ar algebru kopā pietam caur tādu abstrakciju, ka to vispār labi ja viens no 10 000 saprot! Ij Fīdeli dabūja par to! Znač nedzina tuftu!
Ctulhu par to atkārtojamību tas bij attiecināts uz sociālajām zinātnēm, kuras man te Šeksna cenšās iebrēt, ka Vēsture ir tāda pati zinātne kā Fizika, novērojama un atkārtojama!
Matenē, protams, ir atkārtojamība... taču tajā nav empīrisko datu. Matene sākās ar aprioriem apgalvojumiem, kur naturālā zinātne sākās ar novērojumu. Ja fizikā nav novērojuma, tad tā ir tikai un vienīgi teorētiskā fizika, kā String Teorija, kura prasa novērojumu, bez tā, tā ir un paliek tikai matene.
Carbūt šādi
Naturālā jeb hard zinātne (Empīrisks novērojums -> Hipotēze -> Experiements -> Atkārtojam -> Teorija -> Sviests uz sviestmaizes)
Sociālā zinātne (Novērojums -> Hipotēze -> Ezperiments -> Teorija -> Sviests uz sviestmaizes)
Formālā zinātne (Apriors pieņēmums -> Hipotēze -> Experiments -> Atkārtojam -> Teorija -> Gaidām iespēju realizēt sviestu uz sviestmaizes) |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.11.13 12:47:19
Ctulhu bet arī pie teoloģijas cilvēki nonāca čerez vērojumiem. Galu galā jau Apustulis Pāvils izvirza argumentu no dizaina viedokļa. Viņš apgalvo ka vērojot kārtību pasaulē var apjaust Dieva spēku un varenību! Tas ir tieši ID arguments, tika Pāvils uzreiz implicē un identificē konkrētu dizaineri, kur ID to nevar izdarīt zinātniskās metodoloģijas ierobežotības dēļ. Taču matene neapstājās pie naturāliem skaitļiem bet ieviesa daudz ko tādu kas šodien vēl ilgi un dikti gaida savu kārtu.
Piemēram es īsti neizprotu jēgu praktisko no Rīmaņa hipotēzes pierādīšanas vai no Puankarē teorēmas pierādījuma 3dimensiju sfērai
Citādāk to var paskatīties tā, ka pirmie cilvēki kas ar mateni ņēmās pamanīja un saprata ka realitāte ir "uzsprausta" uz abstraktu matenmātikas likumiem, kurus aplūkojot un pētot atrauti no empīriskās pasaules mēs varam uzzināt kaut ko tādu, ko varbūt nevaram novērot. Tā taču ir teorētiskā fizika... nu tur spriedumi par to cik plānā kārtiņā tu izklāsies uz melnā cauruma virsmas un kāda ir sajūta
BTW baigi labā elles koncepcija... dēļ laika lēnuma milzīgajā gravitācijā tam kas tur iemests šis process būs mūžīgs, bet tam kas no malas to vēro, tas būs galīgs process ar momentānu iznākumu! |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
