Mulders 
|
Iesūtīts:
2007.12.10 10:42:29
http://www.katedrale.lv/index.php?id=9554Īsumā, tie kas nākamgad apmeklēs Lurdu, dabūs pilnu Indulgenci! Prozīt! Luterāņiem, tā kā viņi neiet nekādos RKB purgatorijos, bet kā stāv rakstīts - "Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums dota pestīšana, grēku piedošana. " šitais nav vajadzīgs! |
|
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.12.21 09:35:47
Kārlis sj
vinjsh ir glaabts tikai taapeec, ka vinjsh tic,
Kā nonākt līdz tādai ticībai? Man saprotams ceļš ir - analizēt, pārdomāt, pārbaudīt. Tad var teikt, ka es šim analizētajam, pārdomātajam un pārbaudītajam ticu. Nu, ar lielu varbutību, kā tam, ka rīt uzausīs saule. Jā, saule var arī kaut kādu iemeslu dēļ rīt neuzaust - ja zeme apstājas rotēt, vai saule uzsprāgst vai kas tur vēl ne.
Taču praktiskai lietošanai der ticība saulei. Teorijā ticēt par visiem 100% var tikai tam, ka es kaut kādā veidā eksistēju, vai arī matemātikai (kaut gan tai pašā ģeometrijā pamatā ir pieņēmumi, tas ir "Ja pieņemam, ka caur vienu punktu var novilkt tikai vienu taisni, kas paralēla dotajai taisnei, tad es ticu, ka ..." vai "Definēsim naturālos skaitļus" - kam te īsti lai tic?)
Mulders un daudzi citi kristieši te nonāk pie noslēgta loka.
No vienas puses, ticību dod Dievs.
No otras puses, lai klausītos Dievā, vajag ticību.
Viens bez otra nevar pastāvēt.
Vai nu arī mēs nonākam pie bandiniekiem, un Ctulhu konfekšu analoģijas - Dievs dažiem iedod konfektes, un tiesā tālāk attaisno tos, kuriem konfektes ir. |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2007.12.21 17:55:59
Lasot Tevis rakstīto, ienāca vienkārši prātā: Tu esi ielūgts kādā vietā pusdienās, par kuru ir daudz liecību, ka vieta ir laba, katrā ziņā no noindēšanas nav jābaidās. Taču Tev ar to nepietiek, mēģini noskaidrot, kādi būs ēdieni, kas gatavojis, kā gatavoti un kāpēc taisni tā, un tā bez gala.
Nu, kaut kādai druskai uzticības un apņēmības jau nu vajadzētu būt, lai ielūgumu pieņemtu un sāktu baudīt pirmo ēdienu. Tālākais pamazām parādās un noskaidrojās. |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2007.12.21 19:00:33
Mirga
Lasot Tevis rakstīto, ienāca vienkārši prātā: Tu esi ielūgts kādā vietā pusdienās, par kuru ir daudz liecību, ka vieta ir laba, katrā ziņā no noindēšanas nav jābaidās.
Problēma ir tajā, ka esmu ielūgts pusdienās uz kādām 5 vietām uzreiz, par katru no kurām ir daudz liecību (un tālāk pēc teksta). Bez tam - uz VISĀM iet es nevaru, jo praktiski VISAS vietas apgalvo, ka pārējās cilvēkus indē nost.
Plus vēl Ctulhu pieminētā prasība pakļauties pavāram 
Īsāk sakot - paldies par kūkām. Pie šitāda rasklada es labāk uzvārīšu cīsiņus pats. |
Mirga |
# Iesūtīts: 2007.12.21 20:58:17
Ctulhu,
Tu mēģini jau atkal kaut ko izdomāt par tālākām norisēm un gaitām.
Kas grib iet, sāk ar pirmo soli. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.22 00:16:04
KN, bet tu domā lineārā temporālā formātā... Dievam tas tā nav... Tamdēļ ir iespējams gan ticēt jo tev dota ticība, gan būt atbildīgam par to ka tu netici...
To interesanti parāda Ņūkomba paradox
google:Newcomb’s paradox |
katolis [77.93.21.9] |
# Iesūtīts: 2007.12.26 20:06:37
Tomēr Jūs kuterāņi esat švaki baznīcas svētku svinētāji...
Pats piedalijos Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas Sv. Misē...un lūk... 25. un 26. decembrī Mises švinētas 4 reizes dienā...(latviešu, poļu, lietuviešu un krievu valodās)
Bet Rīgas Domā labi ja 1-2 reizi pa dienu...
Katoļtīcība ir svarīga visām tautām, kas dzīvo Latvijā...
Bet luterāņu kontingents ir pārāk mazs...pats Vanaga kungs teica, ka latviešu luterāni nepārāk iet uz savām baznīcām....
|
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2007.12.26 21:34:33
Manā baznīcā 24.dec. 19.00 ir vārda liturģija, 23.00 - Ganu mise; 25.dec., 26.dec.- 10.00 Ziemsvētku dievkalp., pa starpu vēl bērnu dievkalp.,
27.dec. 19.00 sv.Jāņa dievkalp.,
28.dec. 19.00- nevainīgie bērniņi, pirmie martīri,
29.dec. 7.30 - rīta dievkalp.,
30.dec. - 1.svētdiena pēc Ziemsvētkiem,
31.dec. 18.00 - Vecgada dievkalp.,
1.janv.11.00 - Jēzus vārda došanas svētki...
Un tad jau parastajās darbdienās atkal katru rītu, bet ceturtdienās vakarā.
Vai liekas slabo ?
Ierindas kristietim jau nevajag vairāk par vienu dievkalpojumu dienā |
klusētājs  |
# Labojis klusētājs: 2007.12.28 14:18:14
Raimonds hm...var jau uz šīm abām nostājām paskatīties no kopēja skatu punkta: manuprāt, cilvēka ticība primāri izriet no tā, kādu katrs saprot/iztēlojas D esam, subjektīvi. no apziņas struktūras, ja tā varētu apzīmēt atšķirīgos domāšanas, uztveres tipus, un informācijas. te domāju, nevis to formālo, iemācīto, bet to kā cilvēks apzinās/piedzīvo savu existenci.
un, ja Luters un citi izjuta šaubas, izmisumu, tad manuprāt, ne jau baznīcas mācība pie tā viennozīmīgi vainojama. arī mūsdienās cilvēki, neatkarīgi no konfesijas, piedzīvo gan šaubas, gan nedrošību, izmisumu. ko nu? manuprāt nav adekvāti visus cilvēkā notiekošos procesus skaidrot/pamatot baznīcas mācībā. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.12.29 01:18:34
Raimonds
Pavisam droši vari rakstīt filosofs ar s, nevis padomju laikā mācīto z - tas ir jaunākais pareizrakstības likums, jo vārds nāk no grieķu sophia - gudrības mīlestība. |
a_masiks garāmskrejot [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2007.12.29 18:46:49
Balss
Jā, jā... mainās valdošā ideoloģija /vai Lielais Uzvarētājs/- un tai līdzi mainās lielu nosaukumi. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.12.29 21:37:34
Nē, Masik, pareizrakstība tikai tiek attīrīta no novirzēm, kuras ienāca kopā ar Lielo Brāli. Nu ir iespēja max tuvoties oriģinālrakstībai. |
a_masiks garāmskrejot [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2007.12.30 01:41:47
Balss
Ak pariezrakstība... jā, jā...
Nu pasaki man - kā pareizi jālasa un jāraksta Grāfa Montekristo palīga vārds : Džakopo vai Jakopo?  J.Pliekšāna tulkojumā bija Jakopo. Vai viņš nezināja kā rakstīt? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.30 18:43:53
a_masiks zophos un sophia ir divi dažādi vārdi Ja zināsi to nozīmi, tad labāk tomēr S burtiņu izvēlēties |
a_masiks garāmskrejot [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2007.12.30 18:54:29
Mulders
Nu vispār, ja NEPAMANĪJI - runa te iet par gimalajiešu lāci (C)! Ja kas! |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.12.30 23:11:26
a_masiks garāmskrejot [159.148.73.94]
Pareizrakstības normas laika gaitā mainās un stabilizējas. Arī Pliekšāna lietotā ir mainījusies, lai gan viņa alias Raiņa jaunradītie vārdi ir iesakņojušies.
Kā tu pats jau labi nofiksēji, sophias gadījums bija gimalajiešu lāča padzīšana. Vai tev tas nepatīk? |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.12.31 01:57:03
a_masiks
Īsti nesaprotu, kam un par ko tu oponē. Kādi šobrīd ir uzvarētāji? Tas, ka Brīvības iela ir saukta gan cara tētiņa vārdā, gan Ādolfa Hitlera, gan Ļeņina vārdā, ir tikai taustāmas vēstures liecības par okupantiem, kas reiz gājuši pāri mūsu zemei. Vai tad tev ir iebildumi pret Brīvības ielas vārdu?
Jūŗas rakstībai ir zināma loģika mūsu valodaas sistēmā (kur būtu pēc līdzskaņu mijas likumiem jāmīkstina r ) un ATPUHTA bija pirms pareizrakstības reformas, kur vācisko nomainīja ar vienkāršotu, loģiskāku, pēc čehu valodas parauga veidotu rakstību.
Kas tev būtu iebilstams?
Bet tas ir offtopiks. Ja gribi diskutēt par šo tēmu, varam to darīt GRAMATIKĀ. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.12.31 22:13:37
a_masiks
Domāju, ka tu no patiesiem faktiem izdari kļūdainus secinājumus. Cieši pastāvot blakus, valodas savstarpēji ietekmējas - kad te dzīvoja vācieši, bija daudz aizguvumu un barbarismu no vācu val. Protams, ka bauru valoda jau nebija līdzvērtīga , tāpēc bija tikai pareizi, mācīties un aizgūt no gudrās kungu tautas. Kad te izveidojās liela krieviski runājošo kopiena, piesārņojās valoda ar rusifismiem. Visur, protams, ir bijušas arī politiskās intereses - kā cara laikā latviešu bērnus skolā sodīja un pazemoja par latv.val. lietošanu, tā padomju laikā atkal visā CCCP tika forsēts rusifikācijas process. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.12.31 22:25:42
Kļūdainais, manuprāt ir tas, ka Tu šobrīd runā par uzvarētāju valodas pārgrozīšanu. Kam tad tagad kas ir jāpierāda? Mums gan jānotur latv.valodas daudzmaz veselīgs stāvoklis gan anglicismu pieaugošajā iespaidā, gan vispārējā sab. izglītības līmeņa pazemināšanās apstākļos.
Principā vienmēr notiek gan valodas spontānā attīstība, gan valodnieku pūles to padarīt skaidrāku = piem., valodas reforma 20-jos gados. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.12.31 22:40:01
Kāpēc man nepatīkama?! Protams, ka valoda un valodas politika ir tieši saistīta ar valsts iekārtu! Okupanti to izlieto apspiešanai, neatkarīgie cenšas savu valodu attīrīt un atjaunot! Kas tev ir pret to??? Pret attīrīšanu un bagātināšanu? |
:: Pievienot komentāru
|
