atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Dieva plāns tavai dzīvei
devonas reksis
Iesūtīts: 2010.12.07 16:12:15
Sakiet, kā cilvēks var noskaidrot Dieva plānu savai dzīvei/ tuvākajam laikam?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
masiks noņurd [84.237.194.66]
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:33:59
Jošs Mulders

Jo tad, kad Dievs dod cilveekam izveeli (un profesija taada ir) tad vinjsh pa lielam respektee to... protams, kaameer taa pati par sevi nav greeks... kas, protams, ir skaidra ziime, ka tas noteikti nav Dieva plaans...

kā to var attiecināt uz homo?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:36:04
Citiem vaardiem - wishfull thinking?

Nee... paarlieciiba par lietaam, kas veel nav empiiriski manifesteejushaas... un paljaushanaas uz to.

Tas ir tieshi tas kaa visa zinaatne darbojas... iipashi taa dalja, kas darbojas jaunradee... vinji rok virzienaa kuraa nekad neviens nav uzracis, vinji nezin vai un ko vinji atradiis... bet rok, jo ir paarlieciiba ka tur jaabuut tam un tam un tam, jo taadu ceriibu rada taadi un taadi netieshas noraades...

Ticiiba ir tas, kas dajebkuru cilveeku draivo pretiim riitdienai... ja tev riitdiena nesaistaas ar kaadaam ceriibaam (bet paarliecinaats par riitdienu 100% nevar buut neviens) tad tu neesi dziivs cilveeks... Un tas noziimee, ka faktiski bez ticiibas tu nemaz iisti nevari aiziet guleet... jo tikai ticiiba par riitdienu, par naakamo mirkli, kas veel neexistee un taatad ir aarpus ateistiskaas metodes redzeslauka, ljauj mums virziities...

devonas reksis
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:37:40
masiks noņurd [84.237.194.66]
kā to var attiecināt uz homo?

Cik saprotu, seksuālā orientācija nav izvēle, uz to nevar attiecināt Muldera sakāmo "kad Dievs dod cilveekam izveeli tad vinjsh pa lielam respektee to..."
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:38:22
tā ir pārliecība par to, kas būs, vai epi-stimoloģiska zināšana? Jeb par kodolkaru uztraucas tikai un vienīgi reliģiski ticīgie?

Redzi visi tavi apgalvojumi balstaas pienjeemumos un ticiibaa... 100% paarlieciibaas par to, ka taa buus nemaz nav... Prikols taads, ka ja es to apshaubiitu, tu to nevareetu pieraadiit... taatad faktiski tava attiexme pret jadronaam bombaam ir tiira un klasiska ticiiba... paarlieciiba par kaut ko, ko paarbaudiit nevar ar metodi, kurai tu uzticies.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:38:56
kā to var attiecināt uz homo?

Chavo? Nesapratu...
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.12.07 17:41:08
Labriit, prognostika un modeleesjana, extrpolacijas pilniibaa klapee ar ateistisko metodi

Ej nuu Esi dzirdeejis par taadu "zinaatni" kaa Metreologjija? Hrenova ar to prognozeeshanu shamiem iraid... tachu cilveeki plaano savus atvaljinaajumus daudz taalaak nekaa to speej metreologi... un nestaasti, ka ateisti "izreekjina" kaads buus laiks un Islandes vulkaanu konfiguraacija vinju naakamaas vasaras celjojumaa... bet TIC, ka viss buus taa un shitaa, taapeec peerk biljetes uz Kanaarijaam etc...

Savukaart modelji, kas neko nespeej izmodeleet pa iistam ir multenes nevis modelji
Džonijs
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:41:40
Njā...es arī gribētu noskaidrot Dieva plānu attiecībā uz sevīm...a to tikai pats plānoju, plānoju, bet kā pa plānu, tā pa plānu...tā arī dzīvoju
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:42:43
Jošs Mulders
. bet TIC, ka viss buus taa un shitaa
nevis TIC, bet CER !
masiks noņurd [84.237.194.66]
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:43:00
Jošs Mulders
Redzi visi tavi apgalvojumi balstaas pienjeemumos un ticiibaa... 100% paarlieciibaas par to, ka taa buus nemaz nav... Prikols taads, ka ja es to apshaubiitu, tu to nevareetu pieraadiit... taatad faktiski tava attiexme pret jadronaam bombaam ir tiira un klasiska ticiiba... paarlieciiba par kaut ko, ko paarbaudiit nevar ar metodi, kurai tu uzticies.
---------------------
Kudii jautraak ir... kaa paarliecinaat, ka tas tieshaam ir iisteniiba, ibo pac plaans ietver kaut kaadu paarlieciibu par to, kas BUUS, taatad apriori aarpus empiiriskaas pieredzes loka, kas savukaart ir absoluuti aarpus ateistiskaas epi-stimologjiskaas sisteemas ietvariem... Taadeejaadi... uvi... ateistiskajam pasaules uzskatam atbidle ir - nekaa Tev paliek tikai graabeklju metode.


manuprāt 2 pretrunīgi apgalvojumi.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:43:24
nevis TIC, bet CER

TIC...

Atkaartoju

Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.


Drupie
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:44:05
Džonijs

Varbūt tāpēc vilšanās, ka vēlies uzzināt šo plānu detalizētā veidā ilgam laikam uz priekšu?
masiks noņurd [84.237.194.66]
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:45:38
Jošs Mulders
kā to var attiecināt uz homo?

Chavo? Nesapratu...


nu, ja homo ir izvēle (un tā domā pārsvarā visi kristieši) - tad tā ir grēcīga. kāds būtu Dieva pretsitiens šādai izvēlei? (pēc nāves pretsitieni neder, ibo pats Mulders tos sagaida šai dzīvē kā sitienus pa ausīm).
Bet ja tā nav viņu izvēle... tad kāds pamats viņus nosodīt?
Džonijs
# Labojis Džonijs: 2010.12.07 17:46:19
Drupie Nu ilglaicīgi viss tākā skaidrs...vai nu ļapota, vai sauna...es tikai nedaudz uz priekšu gribētu zināt Un detalizētāk
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:46:23
manuprāt 2 pretrunīgi apgalvojumi.

Kur pretruna...

Kaa pirmais taa otrais apgalvo, ka ateists ar ateista proponeetajaam zinaashanu ieguves metodeem nevar ieskatiities naakotnee un to prognozeet, tachu pat ateisti riikojas attieciibaa pret naakotni taa it kaa jau ZINAATU kaada naakotne izskatiisies, laigan pieraadiit KA taa taa izskatiisies vinji nevar principaa.

Taa ir ticiiba...

Pa iistam konsekvents ateists, kursh par zinaamu un droshu uzskata tikai to, ko pac empiiriski ir pieredzeejis, nevar buut droshs ka pat riit uzleeks saule taapat kaa shodien... bet nu tas taa extreems gadiijums. Tomeer attieciibaa uz Atomkaru kaareiz shii 100% paarlieciiba kaa tu teici kaareiz nav demonstreejama kaameer tas nav pieraadiits empiiriski vai izvedams no kaadiem striktiem nemainiigiem mateerijas likumiem.

EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:47:03
Jošs Mulders
Ticība ir tuvu pie 100% paļaušanās. Cerība ir ar mazākiem procentiem

Jo tad, kad Dievs dod cilveekam izveeli (un profesija taada ir) tad vinjsh pa lielam respektee to...
Pag, bet tas nozīmē, ka Dievs spēj prognozēt, t.i. atbildēt uz jautājumu "kas būtu, ja..?" ?
Jo realizēsies tikai viena izvēle, bet te taču Dievam jānovērtē tās, potencialās, kas nerealizējās? Dievs taču to, pēc taviem vārdiem, nevar izdarīt.
masiks noņurd [84.237.194.66]
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:48:28
Jošs Mulders
stipra paļaušanās uz to, kas cerams - gadījumā nav cerība?
Tb - ticība un cerība zināmā mērā ir sinonīmi...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:49:18
masiks,

ja homo izveelas palikt homo, tad tas nav saskanjaa ar Dieva plaanu... elementaari kaa 2+2 prichom tur Dieva pretsitiens... tur nekas nav jaasit, jo kas iet uz bezdibeni, tas tajaa arii iekriit

Kaareiz otraaid, Dievs dazhaadi aicina cilveeku atgriezties, gan labdabiigi un draudziigi, gan dusmiigi un ar paarmaaciibaam - esi teevs, zini kaa beernus audzinaat apmeeram.

Savukaart, ja taa nav vinja izveele... pamats nosodiit, ka vinjsh piekriit dziivot greekaa... Pasaulee daudzi cilveeki ir ar dazhaadaam atkariibaam un greeciigaam tiexmeem, ibo mantojushi greeku esam un dziivojam greeka pilnaa pasaulee... taapeec mees esam aicinaati ciinjai pret sho greeku... jaa iespeejams zaudeesim... tas tiks piedots, bet kaa teica Rainis - piedos tad, ja nevareeji, ne muuzham, ja negribeeji.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:52:04
Ticība ir doma par to, ka notikums A notiek ar varbūtību tuvui pie 100%, bet cerība - ar daudz zemākiem %
Kaut kur uz robežas cerība pāriet ticībā.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:53:45
Ticība ir tuvu pie 100% paļaušanās. Cerība ir ar mazākiem procentiem

Neko sev gradaacijas ieviesham

Ceriiba ir ticiibas pamats... ticibia ir kaa roka, kas piekjeraas ceriibai...

Pag, bet tas nozīmē, ka Dievs spēj prognozēt, t.i. atbildēt uz jautājumu "kas būtu, ja..?" ?

Vinsh nevis speej prognozeet, bet ZIN... visu. Ilji es nesapratu... tobish ja es sastaadu gudru plaanu savam beernam, tad man ir vienalga vai vinjsh iet par fizikji vai par filologu maaciities, vinjsh buus laimiigs savaa dziivee... tobish man nav jaaparedz konkreetais celjsh, ibo manaa plaanaa starp tiem nav distinkcijas tas tev tas shkjiet divi dazhaadi celji, man tie ir viens celjsh divos dazhaados diennakts stundaas. Jeb viens un tas pats kvadraats tikai dazhaadaas kraasaas. Cilveeks cepaas par kraasu, bet dievam svariigi - shob kvadraats.

Tb - ticība un cerība zināmā mērā ir sinonīmi...

Stipri saistiiti - kaa jau es augstaak teicu - Ticiiba piekjeras ceriibai...

Teikt "Es ceru, ka riit man auto darbosies" ir ljoti semantiski tuvs "Es ticu, ka mans auto riit darbosies"
devonas reksis
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:53:55
Atminējos, ka Aivars Lapšāns, rakstīja, ka izmanto tādu metodi, ka uz labu laimi atver kādu Bībeles vietu.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 67 , pavisam kopa bijuši: 242