devonas reksis 
|
Iesūtīts:
2010.12.07 16:12:15
Sakiet, kā cilvēks var noskaidrot Dieva plānu savai dzīvei/ tuvākajam laikam? |
|
masiks noņurd [84.237.194.66] |
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:54:41
Jošs Mulders
Kaa pirmais taa otrais apgalvo, ka ateists ar ateista proponeetajaam zinaashanu ieguves metodeem nevar ieskatiities naakotnee un to prognozeet, tachu pat ateisti riikojas attieciibaa pret naakotni taa it kaa jau ZINAATU kaada naakotne izskatiisies, laigan pieraadiit KA taa taa izskatiisies vinji nevar principaa.
IMHo tu kļūdies. un tava kļūda ir vecās labās lamatas ar nosauku "ticība". Kurās šoreiz iekriti tu. Ticība kaut kam (atmkaram, saullēktam, windos sistēmai) nav tas pats kas reliģiskā ticība Dievam. Tu pieņemi, ka ateismam vispār nav ticības (domājot laikam reliģisko ticību) taču secināji ka tai nav vispār nekādas iespējas pieņemt ceramo vai neredzamo pieņemt par esošo... 
Sorry - ticība ir arī ateistiem, taču ne uz mitoloģiskiem tēliem....
es arī ticu, ka Saule ir karsta, ibo pats neesmu to izmērījis. man pietiek ar uzticēšanos wiki. lai gan ZINU, ka ja vajag - varu to pārbaudīt. |
Džonijs  |
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:55:37
devonas reksisNu tad var iznākt kā tai anekdotē-Viņš pakārās-dari tāpat |
Drupie  |
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:56:23
Džonijs
Negribētu atkārtoties, bet savas dzīves scenāriju ļoti lielā mērā ietekmējam mēs paši caur savām izvēlēm (tāpēc arī pārdomām pieminēju 5.Mozus 28.nod.). Un tad ir arī tā daļa, kuru nevaram ietekmēt, teiksim, ja es pēkšņi gribētu būt Amerikas prezidents, nez vai to varētu sasniegt, lai vai ko izvēlētos. Par laimi, cilvēks, kurš seko Dievam un ir viņam paklausīgs, nepakļaus savas izvēles principam "lai to šķiestu savās kārībās" (Jēkaba 4).
Citiem vārdiem, cilvēka dzīves plāns visbiežāk ir noteiktu likumsakarību virkne (nenoliedzot arī brīnumainu, ar prātu neizskaidrojamu intervenču iespējamību, protams). Un kristietis vienmēr respektēs, kurš ir viņa Gans  |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:57:14
Ticība ir doma par to, ka notikums A notiek ar varbūtību tuvui pie 100%, bet cerība - ar daudz zemākiem %
Kaut kur uz robežas cerība pāriet ticībā.
Nepiekritiishu...
Manupraat... ticiiba ir kaa klienta gala interfeiss, bet ceriiba ir kaa servera gala interfeiss |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:58:18
Atminējos, ka Aivars Lapšāns, rakstīja, ka izmanto tādu metodi, ka uz labu laimi atver kādu Bībeles vietu.
Bet taapat jau sanaak pasham peec tam interpreteet... ibo praktiski jebkursh shaads atveerums tevi iemet senaas palestiinas videe... kas visai nekatjit ja esi Latvijaa
Var gan darboties kaa taads psihologjiskais enkurs, bet tam der jebkursh texts |
Drupie |
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:59:01
Jošs Mulders
tevi papildinot - ticības definīcijā jau tā cerības pieminēšana ir tikai daļa no šīs definīcijas, jo turpinājumā ir vārds "pārliecība" |
masiks noņurd [84.237.194.66] |
# Iesūtīts: 2010.12.07 17:59:59
Drupie
jo turpinājumā ir vārds "pārliecība"
pārliecība par ko? par klintī rakstītiem textiem? |
Džonijs |
# Iesūtīts: 2010.12.07 18:04:17
Vispār jau tēmas jautājums bija- Sakiet, kā cilvēks var noskaidrot Dieva plānu savai dzīvei/ tuvākajam laikam?
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.07 18:04:53
masiks, imo tu mani paarprati...
Es jau saku... arii ateisti TIC dazhaadaam lietaam... tachu peec struktuuras shii ticiiba ir tieshi taada pati paljaushanaas uz ceramo, paarlieciiba par neredzamo... Tas ir, tu kaarto savu dziivi saskanjaa ar savu ticiibu...
Teixim kaads zinaatnieks tic, ka atklaas tur nezinu - higgsa bozonu un katru savu dienu dziivo ar sho ticiibu un pakaarto tai savu dziivi un izpeeti un karjeru...
Masiks dziivo ar ticiibu kaut kam un tam pakaarto savu ikdienas dziivi... un iespeejams, ka tas ko shodien masiks tic, par realitaati kljuus tikai peec 10 gadiem... tachu kad peec tam masiks atskatiisies vinjsh redzees, kaa shii ticiiba ir vinju draivojusi un ieveeros, ka tas, kas kljuva par realitaati peec 10 gadiem, bij savaa zinjaa reaals visus shos 10 gadus, jo radiija pavisam dziivaa un iistaa masikaa pavisam dziivas un iistas paarmainjas un kustiibu, lai arii pac ticiibas objekts nebij masikam empiiriski redzams un ja kaads Mulders apshaubiitu sho masika ticiibas objektu, masiks pa iistam nevareetu pieraadiit, ka vinja ticiibas objekts ir taa veerts, lai taa deelj celtu savu dupu no riita no gultas aaraa...
Tieshi taapat arii tic Kristieshi, tikai vinji savu ticiibas objektu ievieto veel taalaak... pat aarpus savas sagaidaamaas biologjiskaas dziiviibas... un kas sanaak... ja shis ticiibas objekts ir iists un muuzhiibaa esoshss, tad muusu ticiiba ir kaa tilts, kas muus no shejienes ieved muuzhiibaa liidz tas kam ticeejaam un kas shkjita iluzors shodien, kljuust par iistu... taapat kaa masika ticiibas tilts vinju no shodienas aizved pie kaut kaa peec 10 gadiem
Protams... ja ticiba piekjeraas kaut kam, kas NAV iists... nu tad arii shis tilts ir puteklji un tukshums...
Tachu nedz masiks nedz mulders viens otram nespees pieraadiit shii tilta iistumu, kaameer nesasniegs tilta otru galu...
sorry par bik dzejisku padariishanu, tachu draiveris ateistiem un teistiem ir liidziigs... |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.07 18:06:23
tevi papildinot - ticības definīcijā jau tā cerības pieminēšana ir tikai daļa no šīs definīcijas, jo turpinājumā ir vārds "pārliecība"
Nu bet divas daljas tur ir...
Taapeec jau arii Kristiigaa ticiiba ir kaa gara acis, kas redz muuzhiibu pirms taa ir manifesteejusies pilniibaa... Kristieshiem shii Gara daavana dota... redzeet to kas apsleepts pasaulei, dziivot Dieva Valstiibaa veel pirms paarsegs un pliivurs ir nonjemts... labi par to runaa shkjiet Jeremijas kaut kur saakums (ka tik nebij 7 nodalja) |
Drupie |
# Labojis Drupie: 2010.12.07 18:08:25
masiks noņurd [84.237.194.66]
Kaut vai par to, ka ja Dievs ir kaut ko apsolījis (piemēram, savā Vārdā), tad to arī izpildīs. Turklāt nevis abstrakti izpildīs "kaut kad" vai arī man būs ļoti jācenšas, lai jebkādu situācijas iznākumu spētu izskaidrot kā Dieva solījuma izpildi, bet gan ļoti konkrētā veidā. Tiesa, ir daži priekšnosacījumi - piemēram, jau minētā paklausība, izsacīta lūgšana ("jums nav, jo nelūdzat Dievu" ); tad vēl, lai ticībā caur lūgšanu saņemtu, iepriekš cilvēkam jāpārbauda sava sirds, vai viņš tajā neglabā nepiedošanu pret kādu cilvēku. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.07 18:08:28
pārliecība par ko? par klintī rakstītiem textiem?
Tak lasi tur rakstiits - paarlieciiba par neredzamaam lietaam... Nu toch kaa kvantu fizika... neviens hahren to nav redzeejis un pat pa iistam nesaprot kas tas par hvz ir... tak paarlieciiba par taa pareizumu ir vairumam kas ar to ir saskaarushies, laigan ir absoluuti counterintuitiivs pasaakums. |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.12.07 18:09:28
Tb taisa eksperimentu, lai niskaidrotu, ir vai nav Higgsa bozons. Attieciigi, ja ir - tad izdara secinaajumus A, ja nav - tad secinaajumus B. Uz secinaajumu baazes plaano naakamos experimentus un atkal, atkariibaa no rezultatiem izdara naakamos secinaajumus.
Diivaina tev taa zinaatne...
Mans jautaajums - vai ir veerts ieguldiit naudu antigravitaacijas izpeetee?
Piekam... tieshi taapeec zinaatniskaa ticiiba ir laba ticiiba, jo taa ir "informeeta ticiba" nevis "akla ticiiba"
Tieshi taada pati ir Kristieshu ticiiba... un Muldera, piemeeram, ticiiba staav uz taadiem pashiem "experimentiem un secinaajumiem" kaa taada peetnieka ticiiba... ibo neticu es Kristietiibai taa... aiz neko dariit, jo nav kam citam ticeet... tu ljoti labi zini arii racionaalo pamatu manai ticiibai... bet protams, taapat kaa ateistiem arii teistiem ir kaadas strukturaalaas premisas, kuras izshaubiit buutu ljoti ljoti gruuti... un uz kuraam balstaas shiis ticiibas
Mans pieticiigais uzskats ir taads, ka kristiigaa ticiiba ljauj iesniegties ne tikai 5,10,20 gadu taalumaa, bet gan muuzhiibaa...
Piemeeram, ja palasa kaut vai 80 gadu zhurnaalus, var redzeet, kam ticeeja toreizeejie zinaatnieki... un kaada ir tagadne... ne visai preciiza sanaak, bet kaut kas tomeer iraid...
Einshteins bij malacis, jo vinjsh speeja atraisiit savu izteeli un tadeejaadi ieraudziit un ieskatiities tajaa, ko citi neredzeeja... Einstheins jau neizdariija jaunus experimentus, vinjsh vienkaarshi savaadaak paskatiijaas uz jau esoshajiem savaaktajiem datiem un ieraudziija to, ko citi neredzeeja... bet tomeer pagaaja daudzi daudzi gadi pirms izdevaas einstheina patiesiibas paraadiit experimentaali... Tur ticiiba bij ljoti daudz... un ljoti liels bij arii ieguvums, bet tieshi taapat Einstheina NEticiiba neljaava vinjam ieraudziit kvantu pasaules burviibu... lieliem cilveekiem arii lielas kljuudas.
Tagad jautaajums - vai tu esi paarliecinaats, ka tava NEticiiba taapat kaa EInstheinam neljauj ieraudziit to, ko zinaas riit katrs 2aa kursa students un uzskatiis par pashparsevi saprotamu lietu?
Vai neesi taadaas kategorijaas kaadreiz padomaajis pac par saviem uzskatiem, kas shodien ir TAS, kam tu NEtici, bet kas buus iisteniiba riit? |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.07 18:10:49
Kvantu fizikas fenomenu radiitie fekti jau ira vpolnje redzami.
Taapat kaa Dieva radiitais Visums
Nu un? Tas ka tu redzi sho fenomenu makro-manifestaaciju, neko iipashu nepasaka par to mumbo dzhumbo kas ir apakshaa...
To pashu qbitu neviens dators nespeej simuleet, ja vien par simulaaciju neizmanto pashus kvantus kaa sourci... |
skolniekss  |
# Labojis skolniekss: 2010.12.07 18:55:51
Jošs Mulders cik ir pareizs laiks?
|
a_masiks |
# Iesūtīts: 2010.12.07 19:44:30
Jošs Mulders
Tak lasi tur rakstiits - paarlieciiba par neredzamaam lietaam... Nu toch kaa kvantu fizika... neviens hahren to nav redzeejis un pat pa iistam nesaprot kas tas par hvz ir... tak paarlieciiba par taa pareizumu ir vairumam kas ar to ir saskaarushies, laigan ir absoluuti counterintuitiivs pasaakums.
lai gan ar to saskaarshanos ir taakaa ir, paareejam es piekriitu un tieshi to arii domaaju.
un shiis definiicijas gaismaa pavisam jociigi izskataas naakoshais Drupie komentaars Labojis Drupie: 2010.12.07 18:08:25 .
Tb - neviens nahren nav redzeejis to par ko Drupie runaa, tachu daudzi ir paarliecinaati, ka taa arii ir. |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2010.12.07 19:53:50
Jošs Mulders
Jošs Mulders
[Offline]
# Iesūtīts: 2010.12.07 18:04:53
aciim redzot principaa shim komentaaram piekriitu, jo tas ir reaals un racionaals. Veel tikai vareetu piebilst - taapat kaa manaa gadiijumaa ar 10 gadiem, arii kristieshu gadiijumaa pati ticiiba kaa taada, iedziivina un padara reaalu ticiibas objektu. pat ja shii objekta nav. Nav shkjietami vai nav reaali. Vienalga. Ticiiba ar cilveeka riiciibu (ticiibas motiveetu) iedziivina tik un taa. Shkjiet ka dazhaados veidos un no dazhaadiem neticiigajiem tas te ir teikts vairaakkaart.
gan, laikam - reaalu objektu iedziivinaat neizdosies. Ticiiba antigravitaacijai antigravitaaciju var arii neradiit. Tachu cilveekdarbalaiku un liidzekljus shii antigravitaacija sanjems, lai arii reaali neexistees. |
armilo  |
# Iesūtīts: 2010.12.07 20:08:19
devonas reksis
"Sakiet, kā cilvēks var noskaidrot Dieva plānu savai dzīvei/ tuvākajam laikam?"
Daudz ko jau var pateikt izanalizējot līdzšinējo dzīves gaitu. Atsaucot atmiņā pagrieziena punktus savā dzīvē var ieraudzīt Dieva vadību. Noskaidrot Dieva plānu savai dzīvei var meditējot, jeb lūdzoties. Svētie Raksti māca: Lūdz, un tev taps dots. Kam trūkst gudrības, lai lūdz Dievu. |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2010.12.08 09:45:32
Jošs Mulders
Neko sev gradaacijas ieviesham
Savādāk jau tu nevari atšķirt ticību no cerības, vai pat no novērtējuma.
Kristietis ir ticīgs, jo ar 100% varbūtību pieņem kristietības aksiomas.
Teikt "Es ceru, ka riit man auto darbosies" ir ljoti semantiski tuvs "Es ticu, ka mans auto riit darbosies"
Tuvs, bet nav tas pats. Ticēt ir būt par 100% pārliecinātam, ka auto darbosies. Ja auto nez kāpēc nedarbojas, tad tā ir negaidīta katastrofa, pasaules sabrukums. Tieši tāpat kā musulmanim pēc nāves ja izrādīsies, ka kristiešiem taisnība.
Vinsh nevis speej prognozeet, bet ZIN... visu.
Kā tā ZIN? Kā viņš var zināt, ko Būtne darītu visās iespējamajās alternatīvās?
man ir vienalga vai vinjsh iet par fizikji vai par filologu maaciities
nu bet ja mācoties par fiziķi, tavs bērns kļūst par ateistu, jo viņa pasniedzējs bija Ctulhu? |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.12.08 09:47:39
Jošs Mulders
Vai neesi taadaas kategorijaas kaadreiz padomaajis pac par saviem uzskatiem, kas shodien ir TAS, kam tu NEtici, bet kas buus iisteniiba riit?
Tu neesi līdzīgi padomājis par morāli? Ka valsis varētu arī nebūt neķītra un amorāla deja, piemēram? |
:: Pievienot komentāru
|
