atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Dieva plāns tavai dzīvei
devonas reksis
Iesūtīts: 2010.12.07 16:12:15
Sakiet, kā cilvēks var noskaidrot Dieva plānu savai dzīvei/ tuvākajam laikam?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
devonas reksis
# Iesūtīts: 2010.12.08 09:55:30
EzītisMiglā
Domāju, ka reliģiskā ticība no citām uzskatu formām atšķiras ar to, ka tā ir ticība principā nepārbaudāmām lietām, kā saka Pāvils - stipra paļaušanās uz neredzamām lietām.
Ticība tam, ka auto darbosies, nav gluži ticība reliģiskā nozīmē.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.08 09:55:54
Jošs Mulders
Tieshi taada pati ir Kristieshu ticiiba... un Muldera, piemeeram, ticiiba staav uz taadiem pashiem "experimentiem un secinaajumiem" kaa taada peetnieka ticiiba... ibo neticu es Kristietiibai taa... aiz neko dariit, jo nav kam citam ticeet... tu ljoti labi zini arii racionaalo pamatu manai ticiibai...
Nu NAV ticība reliģijā tāda pati kā zinātnē. 100% pārliecības un mazāk par 100% nav viens un tas pats!
Pētnieks ļoti labi apzinās, ka viņam varētu arī nebūt taisnība. Neviens normāls religiskais ticīgais nepieļauj, ka viņam (Rakstiem) varētu arī nebūt taisnība. Vai neredzi atšķirību?

Racionālais pamats tavai ticībai ir vienkārši ticība visādām no racionālā viedokļa vismaz dīvainām aksiomām, kā "sevis uppurēšana sev nolūkā nomierināts savas paša dusmas, saskaņā ar sevis paša izgudrotu likumu".

Protams, ja pieņem kādas aksiomas, tad uz tām var uzbūvēt daudzmaz racionālu ēku.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.08 09:59:26
devonas reksis
Jā, tas arī. Un tagad pasaki, vai kāds zinātnieks tic neredzamām un nepārbaudāmām lietām zinātnē? Ar tādu pārliecību, ka "100% tā IR!"? Atkal jau te - cerība un novērtējums ir pavisam citas lietas!
"Ļoti iespējams.." "Visdrīzāk ka ..." "Kamēr nebūs jauni fakti, pieņemsim, ka vistuvāk patiesībai ir ..." - tie ir uz zinātni attiecināmi jēdzieni.
Reliģijā ir "100% ZINU!!". turklāt bieži tā zināšana ir tikai zināšana, ka 100% ir bijis spilgts subjektīvs emocionāls pārdzīvojums.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.12.08 10:07:11
masiks,

Es tomeer nepiekritiishu pilniibaa. Jaa biezhi ticiiba kaut kam tieshaam speej iedziivinaat kaut ko shkjietami nereaalu un pdariit par reaalu. Tachu es domaaju, ka ticiiba realitaatee neiespeejamajam, to tieshaam nepadariis par iespeejamu. Fiicha ir taada, ka mees nevaram noteikt vai kaut kas IR reaals vai NAV reaals absoluutos meerogos aiz taa iemesla, ka ne visu mees zinaam, taapeec biezhi cilveeki par iespeejamo spriezh no personiigo zinaashanu apjoma - shis ir ljoti tipisks ateistu domaashanas modelis - tachu ticiiba paplashina sho "krugozoru"

Paskaties ieksh wikipedijas tur par epi-stimologjiju ir bildiite par zinaashanaam... tur ir ticiibas kopa, kas shkjeljaas ar patiesiibas kopu un shii shkjeeluma apakshkopa ir zinaamais... tad nu luuk... es uzskatu, ka ja ticiiba piekjeras kaut kam patiesam, lai arii shis patiesais ir aarpus zinaamaa kopas, tad tas ir veids kaa cilveeks reaali speej uzzinaat nezinaamo
Protams, ja cilveeks piekjeraas kaut kam nepatiesam, tad uvi... ljoti biezhi shaads cilveeks pats iet pazushanaa, jo nemainaas jau uzvediiba - vinjsh joprojaam savu dziivi pakljauj shim tiltam, kas shoreiz otraa galaa beidzas nekurienee... un ljoti reti kad cilveeks ir gatavs "nodedzinaat savus tiltus", tos kas izraadiijushies nepatiesi

Tas ko ateisti neuzdriixtaas un baidaas ir celt tiltus paari muuzhiibai... Tachu muuzhiiba nav aarpus "patiesaa" kopas... Taapeec jau mees ticam Kristum, jo vinjsh naaca runaaja, maaciija un dariija to, kas cilveekus paarliecina paljauties un uzdriixteeties celt tiltus ar vienu galu sheit... un ar otru galu muuzhiibaa... un Kristiigaa maacibia burtiski maaca, ka shis tilts ir pats Kristus... vinjsh ir kaa enkurs kuram piekjeroties mees tur ejam.

Un diez vai tev izdosies atnjemt ticiigam kristietim vinja ticibias objektu pamatojoties tajaa, ka shodien ticiibas objekts ir "neredzams", jo arii tavs ticiibas objekts ir neredzams "masik neticiigajam" un tu to nespeesi pieraadiit ar taam metodeem ar kuraam pieraada fiziku... jo shii tilta pinumaa ir iepiits arii tu pats kaa subjekts...

Un iisteniibaa skatoties caru mums zinaamo pat par to pashu fiziku un kvantu fiziku partikulaari, nav nemaz tik traki iedoma, ka ceelonis efektam ir peec sekaam... ka muusu kustiiba shodien tiek izraisiita no kaut kaa kas laikaa pastaav naakotnee vai pat "superpoziicijaa"... un veel pat tik traka ideja, ka patieshaam vismaz daljeeji mees ar savu ticiibu padaraam par reaalu to, kas nebuutu reaals bez muusu ticiibas...

Ja tu shaadi domaasi un pastaigaasies pa sho tiltu, tad ieraudziisi, ka laiks vispaar shajaa bildee kljuust lieks... un kazi... dabuusi mazu maziitinju "glimpsi" no muuzhiibas... kaada taa izskataas

Bet, pagiadaam, es varu tev noveeleet tikai turpinaat ticeet tam, kas tevi draivo un vadiit savu dziivi pretiim savam ticiibas objektam, jo pienjemu, ka tas ir kaut kas labs... tev vai taviem tuvaakajiem... spriezhot no taa, ko tu esi atklaajis par sevi - tad tas vareetu buut saistiits ar taviem beerniem un vinju labklaajiibu... viennoziimiigi pienjemams pasaakums pat konservatiivam piekasiigam kristietim.

Es tikai varu cereet un luugt, ka reiz pienaaks laiks, ka tu uzdriixteesies ticeet kaut kam veel lielaakam un varenaakam.... bet viss saakaas ar mazuminju.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.08 10:14:52
Nu NAV ticība reliģijā tāda pati kā zinātnē. 100% pārliecības un mazāk par 100% nav viens un tas pats!
Pētnieks ļoti labi apzinās, ka viņam varētu arī nebūt taisnība. Neviens normāls religiskais ticīgais nepieļauj, ka viņam (Rakstiem) varētu arī nebūt taisnība. Vai neredzi atšķirību?


Neredzu gan! Ibo gan mana profesionaalaa dziive tomeer saskaraas ar to kaa notiek lietas zinaatnee, taa arii mana ikdiena kristiigajaa ticiibaa man liek secinaat, ka peec struktuuras abas ticiibas ir liidziigas.

Un taapat kaa peetnieks tic kaut kam pamatojoties uz jau zinaamo, taapat arii Mulders tic Kristietiibai pamatojoties uz jau zinaamo... nevis akli bez absoluuti nekaada pamata sheit, shodien, tagad.

Racionālais pamats tavai ticībai ir vienkārši ticība visādām no racionālā viedokļa vismaz dīvainām aksiomām, kā "sevis uppurēšana sev nolūkā nomierināts savas paša dusmas, saskaņā ar sevis paša izgudrotu likumu".

Tu maldies. Mana pieveershanaas Kristietiibai kaareiz saakaas tad kad saaku apshaubiit materiaalisma pamataxiomas un ieraudziit, ka taas nemaz tik cietas un racionaalas nav... protams, primaarais uzreiz bij mekleet shos pamatus kaut kaadaas misteerijaas, mistikaas... tajaa visaa ar ko Buikjis nodarbojas... arii austrumu gudriibas etc... un taas visas izraadiijaas "par iisu" jo nedeva sho racionaalo pamatu... Kristietiiba man to ir devusi, atbildeejusi uz visiem tiem jautaajumiem, kas man bija un Kristietiibas gaismaa es saprotu daudz vairaak no pasaules un ikdienas notikumiem un attieciibaam nekaa pirms tam.

EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.08 10:28:01
Jošs Mulders
taapat kaa peetnieks tic kaut kam pamatojoties uz jau zinaamo, taapat arii Mulders tic Kristietiibai pamatojoties uz jau zinaamo...

Būtiskā atšķirība ir tāda, ka pētnieks pieļauj, vismaz teorētiski pieļauj, ka viņam varētu nebūt taisnība. Pētnieks, atskatoties zinātnes vēsturē un redzot kādas ir bijušas kļūdas, un kas ir bijis nepareizi uzskatīts par patiesības tuvinājumu, racionāli spriež, ka pašam pātniekam un tam "jau zināmajam" varētu nebūt taisnība. Pretējā gadījumā tas pētnieks diez cik racionāls vis nav - nav nekāda pamata pieņemt, ka tieši tagad zinātne pākšņi vairs nekļūdās.
Mulderam nekas tāds nav iespējams - nedrīkst pieļaut ne mazāko domiņu, ka viņa ticībā varētu būt kļūdas.
Zinātne drīkst uzdrošināties apšaubīt pašus tās fundamentus.

Tu maldies. Mana pieveershanaas Kristietiibai kaareiz saakaas tad kad saaku apshaubiit materiaalisma pamataxiomas un ieraudziit, ka taas nemaz tik cietas un racionaalas nav...
Tad dīvaini, ka tu nespēj to racionāli paskaidrot Ctulhu, EM, masikam, devonas rekism un citiem foruma nekristiešiem. Sevišķi jau EM, svārstīgam subjektam bez cietas pieķeršanās noteiktiem uzskatiem.
devonas reksis
# Iesūtīts: 2010.12.08 10:28:47
Atgriežoties pie diskusijas patiesās tēmas, vēlējos citēt Dievišķo komēdiju:

"Kad dzīves ceļš bij pusē nostaigāts,
Tad atrados es tumšā, biezā mežā,
No īsta, taisna ceļa nomaldījies.
[..]
Pats nezinu, kā nomaldījies tiku,
Jo biju tā kā miegā aizmidzis
Tai brīdī, kad man īstais ceļš bij zudis."
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.08 10:33:20
Vai plāna zināšana neietver sevī arī novērtējumu par to, ko Būtne darītu visās iespējamajās alternatīvās?
Vai arī tas plāns ir tāds vispārīgā līmenī, tipa "cik labi būtu, ja visi dzīvotu draudzīgi"?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.08 10:37:03
Būtiskā atšķirība ir tāda, ka pētnieks pieļauj, vismaz teorētiski pieļauj, ka viņam varētu nebūt taisnība. Pētnieks, atskatoties zinātnes vēsturē un redzot kādas ir bijušas kļūdas, un kas ir bijis nepareizi uzskatīts par patiesības tuvinājumu, racionāli spriež, ka pašam pātniekam un tam "jau zināmajam" varētu nebūt taisnība. Pretējā gadījumā tas pētnieks diez cik racionāls vis nav - nav nekāda pamata pieņemt, ka tieši tagad zinātne pākšņi vairs nekļūdās.
Mulderam nekas tāds nav iespējams - nedrīkst pieļaut ne mazāko domiņu, ka viņa ticībā varētu būt kļūdas.
Zinātne drīkst uzdrošināties apšaubīt pašus tās fundamentus.


Tikai zinaatnes veesturee nekad neviens nav apshuabiijis shos zinaatnes fundamentus, un tie kas to ir, tie shodien ir vot taadi Buikji vai tamliidziigi friiki, kas solaas ij ar torsionu laukiem apstarot teeraudu ij ieguut energjiju no torsionu laukiem... tas ir tas rezultaats, kad tiek apshaubiiti zinaatnes fundamenti.

Jaa zinaatne ir kljuudiijusies sho fundamentu pielietojumos, datu analiizee, secinaajumu izdariishanaa... Mulderam un kristieshiem nav probleemu apzinaaties, ka arii muusu interpetaacijas meedz buut kljuudainas un izpratne par lietaam nepilniiga vai pat absoluuti achgaarna. Tachu arii mees Kristietiibas fundamentu neapshaubaam, taapat kaa zinaatnieki neapshauba zinaatnes fundamentu - tas ir metodologjisko naturaalismu kaa taadu, zinaatnes metodes uzticamiibu u.c. lietas. Jaa zinaatnieki meedz nezinaat vai pat nepareizi lietot pashi sho savu fundamentu un tad iebrauc auzaas vai iekraaso sevi stuurii, tas pac notiek arii Kristietiibaa, bet no taa fundaments nemainaas. Taakaa EM tu shkjiet vienkaarshi vai nu neesi sapratis kaa darbojas zinaatne vai kaa darbojas Kristietiiba vai kaa darbojas taas abas.

Abiem diviem ir neshaubiigs fundaments, kuru nemaina... ja maina, tad ieguust vai nu citu zinaatni/pseido zinaatni vai citu religjiju/pseidokristietiibu... Zinaatne vairs nebuus zinaatne, ja taa nomainiis savu fundamentu... fundamentu apshaubiishanas rezultaats ir Buikjveidiigi zinaatnieki, taapat kaa Kristietiibas fundamentu apshaubiishanas rezultaats ir -Jon- veidiigi ticiigie.

Tad dīvaini, ka tu nespēj to racionāli paskaidrot Ctulhu, EM, masikam, devonas rekism un citiem foruma nekristiešiem. Sevišķi jau EM, svārstīgam subjektam bez cietas pieķeršanās noteiktiem uzskatiem.

Nu redzi, lai speetu racionaali to paskaidrot, ir tomeer racionaali jaaizprot esoshais. Ctulhu jau peec buutiibas nemaz nav tik ljoti materiaalistisks, vinjsh arii balstaas kaut kaadaas premisaas par mateeriju un, piemeeram, TIC multiversam kaa shii Visuma fine-tuning skaidrojumam.
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2010.12.08 10:43:31
Jošs Mulders
zinaatnes veesturee nekad neviens nav apshuabiijis shos zinaatnes fundamentus
Einšteins?
Vai agrāk - tie, kas apšaubīja ēteru? Zemes plakanumu?

zinaatnieki neapshauba zinaatnes fundamentu - tas ir metodologjisko naturaalismu kaa taadu, zinaatnes metodes uzticamiibu
Te vienkārši nav alternatīvas, citādi visa zinātne apstājas. Tomēr tas arī ir tikai pieņēmums. Principā apšaubāms, tikai to apšaubīt nav nekādas jēgas. Pat te paliek iespēja, ka metode nedarbojas. Nav garantijas, ka tā rīt pēkšņi neaizķerās un nenojūk. Pagaidām tā kā nebūtu novērots, un tas ir labs pamats pieņemt, ka rītdien arī viss būs tāpat.
Vai ticīgajam IR tāda iespēja, tāda doma, ka varbūt visa viņa ticība ir tikai pašiedvesma un pašapmāns? Nekādā gadījumā! Ja arī tādas domas uznāk, tad tas ir ticības īslaicīgs vājums, un nenormālība. Zinātnē tas ir tikai vēl viena alternatīva hipotēze, nepierādāma un maz ticama. Bet pieļaujama, nevis kā vājums, bet kā normāla alternatīva!

TIC multiversam kaa shii Visuma fine-tuning skaidrojumam.
Tev gan gribētos, ka TIC. Nē, netic, bet pieņem kā viņaprāt atbilstošāko. Būs jauni dati, jauni pētījumi, un būs cita darba versija.
Mulderam tas ir neiespējami pateikt, ka varbūt Kristum nebija taisnība, bet gan Budam, jāpēta, jāskatās ...
Džonijs
# Iesūtīts: 2010.12.08 13:38:01
devonas reksisŠeit galvenais laikam nav atbildēt uz jautājumu-kā, bet kurš kuru pārspēs gudrībā
Džonijs
# Iesūtīts: 2010.12.08 13:50:15
devonas reksisNu jā...tik vien esmu uzzinājis, ka stipri jālūdz un jāpaļaujas, ka Dievs atbildēs
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.08 13:52:28

Pamatoti apsaubiit var. Tiessi to dariija Einsteins - apsaubiija, piemeeram ``fundamentu``, ka telpa ir izotropa un neizliekta, ka laika pluusma ir konstanta etc...


Manupraat mums ir dazhaada izpratne par to kas IR zinaatnes fundaments. Manupraat tas ir zinaatniskaa metode un taas premisas, nevis kaut kaadi taa teikt "experimentu pamatnosaciijumi" kuri jaa biezhi kljuust par pietiekoshi fundamentaaliem, tachu aiz pieraduma nevis aiz kaada racionaala pamata...

Taatad bez pamatojuma neviens shos fundamentus nekustina. Tieshi taapat arii Kristeitiibaa, kaameer nav reaals pamatojums kaut ko kustinaat, tikmeer neviens neko nekustina... pietiek, ka Luters jau gana labi sakustinaaja... satruneejushos pamatus, nokasiija kraastmatas un atrada vecos origjinaalos pamatus... ideologjiskais uzslaanjojums tika novaakts.

Tachu, lai tev rastos pamats apshaubiit pamatus, tas noziimee, ka tev ir jaapaarseezhas uz citu pamatu + visai labi jaaizprot un jaaorienteejas esoshajaa sheemaa...

Pietam atkal... taa pati zinaatnes veesture un vispaar veesture paraada, ka paradigmu shifts notiek iisaa laikaa, tachu liidz tam ir jaakomuleejas lieliem datu un infas apjomiem... un reize daudzos gadsimtos ir apmeeram tas cik biezhi tas var notikties.

Pietam bik jaasaliidzina arii laika posms... zinaatnei, taadu kaadu mees vinju tagad paziistam ir apmeeram cik 3-4 gadsimti... kuras laikaa notikaas visaadi shifti un paarskati. Arii Kristietiiba pirmajos 4-5 gadsimtos visai fundamentaali mutuljoja un vaariijaas, tachu tagad mees esam jau 2000 gadus Kristietiibaa... vai tieshaam domaa, ka pa 2000 gadiem taa buus tik pat shljuraina un nestabila... zinaashanas tak uzkraajas, seenalas atbirst.

Arii zinaatne peec 2000 gadiem buus daaaaudz stabilaaka un daaudz cieshaak iefundamenteeta savos pamatos... Zinaatne no veestures viedoklja ir veel gana jauns pasaakums un jo jaunaaka jo biezhaakas ir taa izmainjas, tachu ja paskatamies peedeejos cik... 70 gadus... tad nekaa uuberrevolucionaara nav noticies, kaut kas taads, kas liktu paarskatiit visus fundamentus un Einstheintipiskus veidojumus...

Arii Kristietiibas Ticiibas Aplieciibas veidojaas tikai peec daudziem gadsimtiem... un Auksburgas Ticiibas Aplieciiba vispaar 1500 gadu peec fakta... Domaajams ka peec 1000 gadiem arii zinaatnei buus gana pietiekami labs komplekts ar fundamentaaliem apgalvojumiem, kurus apshaubiit buus visai liela uzdriixteeshanaas...
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2010.12.08 13:55:39
Jošs Mulders
Manupraat mums ir dazhaada izpratne par to kas IR zinaatnes fundaments. Manupraat tas ir zinaatniskaa metode un taas premisas

Tās principā drīkst apšaubīt, tikai tad jāpiedāvā vietā kas jauns, labāks.
Reliģijā pat doma netiek pieļauta, ka kas jauns un labāks varētu būt.

mees esam jau 2000 gadus Kristietiibaa... vai tieshaam domaa, ka pa 2000 gadiem taa buus tik pat shljuraina un nestabila... zinaashanas tak uzkraajas, seenalas atbirst.
Budismā mēs esam vēl ilgak, tātad zināšanas tur ir vēl labākas? Laiks jau tikai visu nosaka?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.08 14:00:07

Mulderam tas ir neiespējami pateikt, ka varbūt Kristum nebija taisnība, bet gan Budam, jāpēta, jāskatās ...


Otraadi... kaameer nav pieraadiits preteejais, es pienjemu ka Kristum ir taisniiba. Piekam ja es zinu, ka Budam NAV taisniiba, tad vinjam nebuus taisniiba arii riit... ja vien 2+2 veertiiba neizdomaas mainiities Tachu lai to pienjemtu, ir jaapienjem 2ieka veertiiba, ko ne vienmeer gribaas, ja iipashi nepatiik 4ieks

Un saliidzini Kristietiibas fundamentu shuuposhanos taas pirmajos 5os gadsimtos un Zinaatnes fundamentu shuuposhanos taas pirmajos 5os gadsimtos.

Arii Kristietiibai nav fundamentaalu alternatiivu, taapeec to paarskatiit nav jeegas... taapat kaa tu saki nav jeega paarksatiit metodologjisko naturaalismu. Laigan pa pasauli staigaa daudz dazhaadi zinaatnieki, kas grib piedaavaat citu... varbuut kaadam 1am no 1000a tieshaam IR racionaalais punkts kaa vareetu sho metodi uzlabot un extendeet... Tieshi taapat arii Kristietiibaa notiek metodes un izpeetes attiistiiba... kaut vai tas pats 19 gadsimts, kas ir devis kristietiibai ljoti daudz... un pa lielam Lingvistikai kaa zinaatnei ir jaateic paldies tieshi Kristietiibai, kur Biibeles peetnieciiba 19 gadsimtaa iniceeja ljoti daudz atklaajumus un jaunas metodes... Taapat ljoti biezhi arehologjiskie atklaajumi vai citi atklaajumi ljauj saprast un INTERPRETEET Rakstus, kuros ne vienmeer ir mums intereseejoshaas detaljas.

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.08 14:03:50
Tās principā drīkst apšaubīt, tikai tad jāpiedāvā vietā kas jauns, labāks.
Reliģijā pat doma netiek pieļauta, ka kas jauns un labāks varētu būt.


Skat augstaak komentus... visa Kristietiibas veesture ir bijusi - iipashi saakumaa - shii ciinja un mekleejumi peec labaaka un saprotamaaka skaidrojuma.

Piemeeram... visi kristieshi un it iipashi teologi zin, ka Triisvieniibas jeediznes "persona" nav labs termins, ir alternatiiva "hipostaaze" bet tam ir citi truukumi. Luuk tev labs laucinjsh izpeetei un ciinjai... piedaavaat kaut ko labaaku, kam nav pirmo divu terminu truukums, bet kas nezaudee visu kopeejo jeegu...
Kristeitiiba vienkaarshi ir kudii vecaaka par Moderno Zinaatni, kad Modernai Zinaatnei buus 2000 gadi, tad diez vai tik viegli varees pieljaut domu kaa mainiit pashus fundamentus... jo galu beigaas tu tomeer shaa kaa taa atsitiisies pret realitaates dibenu, un apshaubiit pashu realitaati ir nu taa... stulbi.

Vienkaarshi probleema shai gadiijumaa manupraat ir tev psihologjiska, ka tu nepieljauj domu, ka Kristeitiiba savaa sfeeraa zin relatiivi vairaak nekaa Zinaatne pati savaa sfeeraa... un kaameer Zinaatne veel formeejas un faktiski meklee pati savu fundamentu, tikmeer Kristietiiba to jau ir izdariijusi... un ne bez taadiem pashiem kariem ciinjaam un mekleejumiem un arii zaudeejumiem, kaadi tie ir Zinaatnee...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.08 14:05:19
Budismā mēs esam vēl ilgak, tātad zināšanas tur ir vēl labākas? Laiks jau tikai visu nosaka?

Un kas interesanti, Budisms joprojaam nav nonaacis pie patiesiibas... taatad hrenova metode... ja pa > 2000 gadiem shie joprojaam pashi par sevi shaubaas, nu 0$ veertiiba taadai sisteemai, kas nevar pateikt neko konkreetu, kas nebuutu apshaubaams... tad kaa par celjvedi var uzdoties 3000 gadu vecs skolotaajs, kursh pac nemaz nav paarliecinaats, vai vinjsh vispaar existee
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.12.08 14:58:12
Jošs Mulders
visa Kristietiibas veesture ir bijusi - iipashi saakumaa - shii ciinja un mekleejumi peec labaaka un saprotamaaka skaidrojuma.
Skaidrojuma - kam? Rakstiem? Nu jā, bet zinātnei jau tādu Rakstu NAV, zinātne drīkst apšaubīt savus "Rakstus", jeb fundamentus, kā tu saki metodes utt. Visu principā drīkst apšaubīt.
Es par šo līmeni runāju, par pašiem pamatiem. Zinātne apšaubīt var visu, arī savu metodi, bet kristietība nevar apšaubīt piem, to, ka JD un VD ir patiesi Raksti, nevis cilvēku izdomājums.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.08 15:02:16
Vispaar visa zinaatne saadi darbojas.

Peedeejoreiz kad chekoju, tad zinaatne dod tomeer hard core rezultaatus par kuriem shaubaas varbuut tikai trakie...

Ctulhu shkjiet tu neesi iisti nemaz pat sapratis ko noziimee "kritiska domaashana" kaads ir taas meerkjis... Jo rodas iespaids, ka tev "kritiski skatiities" ir meerkjis, nevis liidzeklis... Ja kritiskas domaashanas rezultaats nav lietojams hard core patiesiiba, tad kaa jau teicu 0$ veertiiba taadai domaashani un metodei.

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.08 15:05:53
Nu jā, bet zinātnei jau tādu Rakstu NAV, zinātne drīkst apšaubīt savus "Rakstus", jeb fundamentus, kā tu saki metodes utt. Visu principā drīkst apšaubīt.

Nefleitee... Zinaatnes Raksti ir materiaalaa pasaule... to Zinaatne kaut kaa neapshauba...

Veel jo vairaak Zinaatne un Kristietiiba ir vienas moneetas divas puses, kur abas maacaas lasiit Dieva divas graamatas... vienu kas rakstiita ar vaardu "Lai Top" un otra, kas rakstiita caur pravieshu roku Sveetaa Gara Iedvesmaa... abaam divaam ir viens un tas pats autors, un abas cilveeki meegjina saprast.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 156 , pavisam kopa bijuši: 36028