Aivars 
|
Iesūtīts:
2010.08.22 22:50:34
Jaunais katoļu arhibīskaps apgalvojot : Ja arī katoļi un luterāņi apvienosies, tad abas puses saglabās savu identitāti, jo nevienu neinkorporēs ar varu vai pret viņu gribu, svētdien pārraidītā intervijā LTV raidījumam "de facto" atzīst jaunais katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. |
|
Latvju luterānis  |
# Iesūtīts: 2010.08.28 09:12:49
Identitātes atsvaidzināšanai (ŠA/VG 293):
"Ak, Kungs Jēzu Kristu, noturi Tu pats savu koncilu un atpestī savējos as savu godības pilno atnākšanu! Ar pāvestu un viņa piekritējiem ir pagalam. Viņi par Tevi neko negrib zināt; tad nu palīdzi mums, nabagajiem, un tiem, kas ir postā, tiem, kas piemin Tevi nopūtās un ar nopietnību meklē Tevi, lai saņemtu žēlastību, ko Tu mums esi sniedzis caur Svēto Garu, kas ar Tevi un Tēvu dzīvo un valda, augsti teikts mūžīgi. Āmen." |
Latvju luterānis |
# Labojis Latvju luterānis: 2010.08.28 13:29:11
Vai Latvijas luterāņiem nebūtu pēdējais laiks ieklausīties H. Zasses Kas ir luterisms? (LMF, 1995) teiktajā, kamēr nav par vēlu?
(23.lpp.)"..kad ev.lut. baznīca Vācijā paliks bez dzimtenes, kad tā šeit, reformācijas dzimtajā zemē, aizies bojā, tad Dievs Kungs būs to izstūmis no vēstures. No Viņa .. tiesas sprieduma atkarīgs mūsu baznīcas liktenis un nevis no kādu cilvēku domām, uzskatiem, spriedumiem, vēlmēm, bailēm, cerībām. Var notikt, ka Dievs atņem mūsu tautai skaidra Evaņģēlija baznīcu, jo Viņš var darīt pašu šausmīgāko, kas vien var tikt nodarīts cilvēkiem un tautām, proti, atraut viņiem Savu Vārdu."
(60.lpp.) Luteriskā reformācija "nav nekas cits kā Evaņģēlija atkalatklāšana. Tas ir šis lielais notikums Kristus baznīcas vēsturē - toreiz tika saprasts, atzīts kas tāds, kas kopš Jaunās Derības dienām ne reizi vēl nebija saprasts. .. Luters deva atbildi uz šo jautājumu, proti, .. kas ir pestīšana, kas ir Evaņģēlijs kā pestīšanas vēsts."
(61.lpp.) Baznīca "nedzīvo no morāles, nedz arī no gudrības vai dievišķo likumu pildīšanas. Tā nedzīvo arī no reliģijas, augstiem dievišķās klātbūtnes pārdzīvojumiem vai Dieva noslēpumu zināšanas. Tā dzīvo tikai un vienīgi no grēku piedošanas. Tādēļ reformācija nav vis .. tikumiski reliģiska "baznīcas uzlabošana", .. bet gan - savā patiesājā būtībā - Evaņģēlija pasludinājuma par grēku piedošanu Kristus dēļ atjaunošana."
(68-71.lpp.) „Un kā baznīcas skolotājs Luters nesekoja savi paša mācībai. .. Kas ir skaidra mācība – to sektā izšķir meistars kā galēja autoritāte. Bet pavisam atšķirīgi veidojas mācība luteriskajā reformācijā. Tajā Lutera vārdam gan ir liels svars, taču tas vien neko neizšķir. Luters nav tas skolotājs, kuram seko bez ierunām, bet gan „galvenais tās baznīcas skolotājs, kuri apliecina Augsburgas ticības apliecību. ..
.. reformācijai nav ne mazākās intereses par Lutera mācību kā tādu, bet gan visa tās interese ir par Evaņģēlija mācību. Lutera mācība tika uzņemta ne tādēļ, ka tā nāca no Lutera, bet gan tādēļ, ka tā bija saskaņā ar Evaņģēliju.”
(78.lpp) "Romas baznīcas teologi daudz pūlējušies, lai atspēkotu reformācijas mācību, bet nekad nav centušies to saprast."
(110.lpp.) "..artikuls par grēcinieku taisnošanu Kristus dēļ patiesi ir atslēga, kas atver durvis uz visiem Svētajiem Rakstiem. Vienīgi tas, kas sapratis šo artikulu un līdz ar to - Evaņģēliju, saprot Rakstus ..."
(119.lpp.) "Lai cik dziļas atšķirības, lai cik nepārvaramas pretrunas pastāvētu starp katoļu dogmatiku un Bartu, starp Barta reprezentēto reformēto baznīcu un pāvesta baznīcu, .. ticības jēdziena izpratnē viņu starpā pastāv pārsteidzoša radniecība un kopīgs pretstats luterismam. Luteriskajai teoloģijai pilnīgi skaidri jāatzīst un atklāti jāformulē šī pretruna."
(153.lpp.) " Ev.lut. baznīca ir baznīca, kurai pasaule pasludinājusi nāves spriedumu. Jau pirms četriem gadsimtiem tā saņēmusi nāves spriedumu, ko pasludinājis tā amata pārstāvis, kuru miljoniem kristiešu uzskata par augstāko autoritāti uz zemes .. Pēc 1870, gada Vatikāna koncila noteikumiem šis spriedums ir galīgs un negrozāms."
(154.-155.lpp.) "Izpelnīdamās arvien jaunus nāves spriedumus, mūsu baznīca tomēr stingri nostājas pretī šim vislielākajam kārdinājumam - nodot reformācijas ticības atziņas. Arī tā gaida dienu, kad sašķeltā baznīca būs vienota. .. Taču luteriskā baznīca zina, ka mēs, cilvēki, nevaram radīt šo vienotību, neuztverot vairs nopietni patiesības jautājumu. Tādēļ mūsu baznīca panes šos pasaules spriedumus jau 400 gadus, palikdama ticībā, ka mūsu Kungs ir tas, kas to tiesā, un tikai no Viņa sprieduma ir atkarīga tās eksistence."
|
incognito  |
# Labojis incognito: 2010.08.28 20:31:25
Tādēļ mūsu baznīca panes šos pasaules spriedumus jau 400 gadus, palikdama ticībā, ka mūsu Kungs ir tas, kas to tiesā, un tikai no Viņa sprieduma ir atkarīga tās eksistence.
Nu, Tam Kungam laikam luterāņi beidzot ir apnikuši, ja Viņš iedveš tiem domu apvienoties ar katoļiem, vai ne? Nebūtu jau brīnums - cik ilgi var šitos saucienus "Kungs, Kungs, vienīgi mēs Tevi saprotam, godājam, mīlam un pielūdzam! Visi pārējie par Tevi negrib neko zināt!" izturēt. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.28 20:43:55
incognito
Ko nu niekojies un muldi?
Izlasi vispirms kaut vai LELB arhibīskapa sacīto (šai brīdī nerunāsim par to, ka luterāņu pasaule ir daudz plašāka)
Tur ir skaidri pateikts, ka līdz kamēr Latviju nepievienos romai, tikmēr par Luterāņu pievienošanos katoļiem lai nefatazē!  |
vilks  |
# Iesūtīts: 2010.08.28 20:46:39
incognito Aivars
nez, man gan šķiet ļoti ironiska un daļēji patiesa versija.
Ne ka LELB akurāt grasītos kaut kur pievienoties, bet par to, ka Dievam varētu būt grūti izturēt viņa bērnu ekskluzivitātes apgalvojumus pašiem par sevi. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.28 20:48:36
vilks
Bet kā Tev šķiet, kuri ir tie ekskluzīvisti? Manuprāt, Raimonds jau ļoti skaisti norādīja uz dažām lietām.
Es arī uzskatu, ka bumba ir katoļu laukuma pusē. |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2010.08.28 20:54:20
Aivars
Pāvils ir apustulis, un iekļauts Sv.Rakstos, vai ne?
Kāpēc? Tāpēc, ka viņš pats par sevi deva liecību?
Nē, tāpēc, ka par viņu deva liecību apustuļi, kuri paši personiski bija tikušies ar Jēzu, kuriem pārējie uzticējās, kuriem, par Pāvilu deva liecību Jēzus personiski!
Saskati zināmu piramīdas struktūras ieskicējumu? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.28 20:57:35
Papucs
Nekādu piramīdu nesaskatu, sorry |
Papucs |
# Iesūtīts: 2010.08.28 20:58:56
Aivars
Nekādu piramīdu nesaskatu, sorry
Es arī varu būt apustulis, ja došu par sevi liecību? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.28 21:00:22
Papucs
Hm,... Nu ja tā, tad ir skaidrs, kāpēc jūsu piramīda ir pilnīgs sviests 
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.28 23:31:17
Taņečka
Kāpēc papucis par šām runā? |
Intiņš |
# Iesūtīts: 2010.08.28 23:42:59
Aivars - viņš par kaut kādu piramīdas struktūras ieskicēšanu runā. Laikam ar rokām gaisā novilka tādu kā trīsstūri. |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.08.29 11:41:07
... un 7 sakramentiem  |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2010.08.29 12:59:32
Jošs Mulders
???? |
Latvju luterānis |
# Labojis Latvju luterānis: 2010.08.29 14:56:51
H. Zasse Kas ir luterisms? (11., 18., 20. lpp.):
"Pēc luteriskās baznīcas tiesībām, un, kā izriet no šīs baznīcas simboliskajām grāmatā un ticības apliecības, tāda baznīca, kurā līdzās luteriskajai ticības apliecībai tiek atzīta un pieņemta vēl kāda cita ticības apliecība, kura turklāt vēl luteriskās baznīcās mācībā tiek noteikti atmesta kā maldu mācība, šāda baznīca pārstāj būt luteriska baznīca.
Jo saplūšana pilnīgā baznīcas vienībā, saskaņā ar Augsburgas ticības apliecību, iespējama vienīgi tur, kur pastāv pilnīga saskaņa Evaņģēlija mācībā un sakramentu lietošanā.
Kā valsts var nodrošināt eksistenci baznīcai, kura pati vairs nevēlas dzīvot? Patiesi, visiem, kuri .. gudrības vai muļķības, labsirdības vai gļēvulības dēļ klusēja, kad bija nepieciešams dot liecību luteriskās baznīcas labā, visiem šiem ļaudīm reiz būs jāstājas Dieva tiesas priekšā! Viņi ir grēkojuši ne vien pret savu tēvu baznīcu. Viņi ir grēkojuši pret mūsu tautu, un vēl nedzimušo cilvēku dvēseles, kuras viņu gļēvuma dēļ tiks pazudinātas neticībā un maldu ticībā, reiz tiks atprasītas no viņu rokām." |
indriķis (labs)  |
# Labojis indriķis (labs): 2010.08.30 09:11:14
Nupat atgriezos no Romas.
Šai sakarā ļoti simpātiska bija kādas Romas baznīcas sarga attieksme pret luterāņu baznīcu, kurš, uzzinājis, ka es esmu luterānis, man no sirds atvainojās par Romas katoļu ( un konkrēti - Romas pāvesta, parādot man vietu turpat blakus, kur toreizējais Romas pāvests izdeva savu bullu ) nodarījumiem pret luterāņiem ( (es pirmajā brīdī pat samulsu, jo man personīgi katoļi neko tādu nav nodarījuši ) un pauda pārliecību, ka mēs visi joprojām esam vienā Baznīcā.
Un, ja tādu kā šī sarga attieksmi paustu tagadējais pāvests, tad Baznīca būtu interesanta izaicinājuma priekšā. |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.08.30 11:23:57
ATA Apoloģija; Par baznīcu/ VG 160-166:
"Tiešām par Romas pāvestu pastāv liels skaits apkaunojošu un bezdievīgu rakstu, kuru dēļ neviens nekad nav bijis apsūdzēts. Vienīgi mēs tiekam apsūdzēti, tāpēc ka sludinām Kristus žēlastību, ka grēku piedošanu mēs saņemam ar ticību uz Kristu nevis ar pāvesta izgudrotiem dievkalpojumiem.
..
Patiešām, cik gan viņu vidū ir to, kam rūp Evaņģēlijs un cik gan daudz ir to, kas vismaz uzskata, ka tas ir lasīšanas vērts?
..
Ak, cik gan dievbijīgi ir šie cilvēki! Viņi grib saglabāt rituālus, kurus ir lietojuši apustuļi, bet viņi negrib paturēt apustuļu mācību.
..
Bezdievīgi mācītāji ir jāpamet, jo tie jau nerīkojas Kristus vārdā, bet ir antikristi."
|
code_ah [78.84.165.187] |
# Iesūtīts: 2010.08.30 11:49:06
indriķis (labs) Izskatās, ka tu pats varētu būt liela izaicinājuma priekšā, ja jau domā, ka visu izšķir kādi politiski žesti un uzsaukumi. Pat ja Pāvests kanonizētu Luteru kā svēto, vai tas attaisnos visas tās maldu mācības un cilvēku izgudrotās dievkalpošanas viņa baznīcā? |
Aivars Lapšāns  |
# Iesūtīts: 2010.08.30 12:00:44
,,Tas nozīmētu, piemēram, ka luterāņi un katoļi varētu kopīgi iet pie svētā vakarēdiena vai bez ierobežojumiem savā starpā baznīcā laulāties. Lai to sasniegtu, vispirms ir jāvienojas virknē mācības jautājumu.,,
Tas ir arhibīskapa oficiāls raksts par tendencēm ekumēniskaj``a sadarbībā ar katolisko baznīcu.
Es to saprotu tā , ka žurnālistiem ir pamatotas bažās par divu baznīcu saplūšanu , jo arhibīskaps te runā ne kā par mūsu protestantisma brāļu kopējiem rituāliem , piem. ar baptistiem , bet ar katoļiem. Ar kuriem mums ir vismazākais sakars Luteriskajā teoloģijā. Mums ir līdzīgas baznīcas ar ērģelēm un altāri. Pārējais ir daudz atšķirīgāks.
Ja ir runa par vakarēdienu , tad ...nebūsim naivi. Kāpēc arhibīskaps nerunā par kopējiem vakarēdieniem ar baptistiem , adventistiem, harizmātiem un citām megabaznicām? Ja mums ir bailes pašiem luterāņiem iedot vakarēdienu svešiniekam, kurš ir atnācis pie Dievgalda , viņam nepaprasot = kas tu tāds.....tad , es domāju , ka vispirms vajadzētu sākt ar sevi. Ar sevi es domāju - pareizu sapratni par svēto vakarēdienu Bībeles gaismā. Jēzus pat Jūdam to deva. Korintiešu vēsrtulēs skaidri redzam , ka vakarēdienu ņem visi . Pa`si sev esam uzlikuši iemauktus.
Arhibīskaps raksta -ir jāvienojas virknē mācības jautājumu....Bībele jau nav mācību noliktava, bet mīlestības un iecietības pasludinājums visās lietās. Tāpēc kas nedod otram pie altāra maizi un vīnu ir ierobežots šajos mācību variantos.
|
Latvju luterānis |
# Labojis Latvju luterānis: 2010.08.30 12:01:58
ATA XII Par atgriešanos/ VG 45:
Tiek nosodīti arī tie, kas nemāca, ka grēku piedošana saņemama ticībā, bet pavēl mums pelnīt žēlastību ar gandarīšanas darbiem
XIII Par sakramentu lietošanu/VG 45:
Mēs nosodām tos, kas māca, ka sakramenti taisno, pat saņemot tos bez ticības (ex opere operato), un kas nemāca, ka, saņemot sakramentus, ir nepieciešama ticība grēku piedošanai.
XV Par baznīcas rituāliem/VG 46:
Lūk, tādēļ tādas tradīcijas kā klosteru solījumi, ēdieni, gavēņu dienas, kas ieviestas žēlastības nopelnīšanai un gandarīšanai par grēkiem, ir veltīgas un pretrunā Evaņģēlijam.
XX Par ticību un labajiem darbiem/VG 49-50:
..vārds "ticība" šeit nenozīmē tikai paša stāsta, tas ir, Evaņģēlija zināšanu, kāda ir arī bezdievīgajiem un velnam, bet tas nozīmē tādu ticību, kas tiešām tic ne tikai stāstam, bet arī stāsta ieguvumam, proti, šim artikulam - grēku piedošanai, tas ir, ka mēs caur Kristu saņemam žēlastību, taisnību un grēku piedošanu.
XXI Par svēto pielūgšanu/VG 51:
Bet Raksti nemāca pielūgt svētos vai lūgt palīdzību svētajiem, jo tikai Kristus mums ir norādīts kā vienīgais Vidutājs, Salīdzinātājs, Augstais priesteris un Aizlūdzējs.. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
