Aivars 
|
Iesūtīts:
2010.08.22 22:50:34
Jaunais katoļu arhibīskaps apgalvojot : Ja arī katoļi un luterāņi apvienosies, tad abas puses saglabās savu identitāti, jo nevienu neinkorporēs ar varu vai pret viņu gribu, svētdien pārraidītā intervijā LTV raidījumam "de facto" atzīst jaunais katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. |
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.09.01 19:17:06
Trilobīte
Es pārfrāzētu uz caurvīšanos vai caurstrāvošanos. |
indriķis (labs)  |
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.02 08:54:08
Starecs , patiesi, tevis pieminētais anglikāņu gadījums ir labs atgādinājums un arī brīdinājums, ja sarunām ar Rkb pieiet pārmēru naīvi un labticīgi.
Bet labs sarunvedējs spiež uz savējo, tāda ir realitāte un šai gadījumā Rkb tīri labi iznesa caur nabaga anglikāņus, liekot šiem pieņemt neizdevīgus noteikumus. |
Aivars Lpašāns [87.246.180.230] |
# Iesūtīts: 2010.09.02 18:47:38
Starecs
Katoliskajā un Ortodoksālajā tradīcijā NEKAD nav bijuši precēti bīskapi un droši vien nebūs. Vai Vanags uz to ir gatavs?
Bet tradīcija ta nav pēc evaņģēlija. Ir daudz vecu tradīciju , kuras ir cauras. (vīna trauki cauri). Kāds gadsimts , bet tumsa....Tagad cilvēki nav dumi , lasa Bībeles visi. |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.09.03 09:53:35
Katoliskajā un Ortodoksālajā tradīcijā NEKAD nav bijuši precēti bīskapi un droši vien nebūs. Vai Vanags uz to ir gatavs?
Ja es pieraadiishu preteejo, ticeesi? |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2010.09.03 13:09:26
Aivars Lpašāns [87.246.180.230] Cilvēki, kas tā uzskata, nekonvertējas katoļos  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.09.03 13:11:44
Starecs
Un cik daudz ir mācītāju, kas nav krāpuši savas sievas?
Kāds ir tavs nodoms, izmetot šādu jautājumu? |
te deum laudamus [86.173.187.86] |
# Iesūtīts: 2010.09.03 16:51:00
Jošs Mulders
Vispār kas jāpierāda? Ja jau RKB uzskata Pēteri kā 1.Romas bīskapu, tad arguments gatavs. |
ecce homo [90.33.174.80] |
# Iesūtīts: 2010.09.03 20:46:07
Nu nav tas arguments par Pēteri tik pārliecinošs. Pamatīgi un ļoti nopietni pētījumi liecina, ka gan bīskapi, gan priesteri pirmajos gadsimtos pat, ja bija sākumā precēti, pēc iesvētīšanas vairs nepiekopa seksuālās attiecības ar savām sievām. Īsāk sakot, dzīvoja atlikušo dzīvi celibātā. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.09.03 21:02:19
ecce homo [90.33.174.80]
Vai varētu paskaidrot, kā pamatīgi un nopietni var izpētīt teiksim apustuļa Pētera seksuālo dzīvi? Par Origēnu tur viss ir skaidrs - cilvēks nāk no pagānu vides un ar nebiblisku sakralitātes izjūtu fonā. Bet nu teiksim rabīni līdz šai baltai dienai precās un bērnus audzina, tāpat kā to darījuši levīti.
Pirmie gadsimti tomēr nav pirmais |
ecce homo [90.33.174.80] |
# Iesūtīts: 2010.09.03 22:35:27
Rabīni nav Kristus sekotāji. Mūslaiku izlaidīgā seksuālā uzdzīve nebija jūdu seksualitātes izpratne. Viņi radīja bērnus Kunga godam un gaidot Mesijas atnākšanu. Šodien seksualitāte ir kā aptracis vēja rādītājs. Daru kad gribu, ar ko gribu, kā gribu un lai tikai pamēģina mani un ar mani negribēt!. Nespēja kontrolēt savu seksualitāti neliecina par mūslaiku cilvēka izaugsmi. Agrāk vismaz cilvēks cīnījās ar savu kārību, šodien tā pacelta Dieva vietā.
Es atsaucos uz ļoti slavenu doktorātu, kas pārtapa daudzkārt pārizdotā grāmatā, uz jezuītu tēvu Kočīni. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2010.09.03 22:44:20
ecce homo [90.33.174.80]
Paga, paga... normāla seksualitāte ir vienlīdz tāla no izlaidības kā no celibāta. Pēdējie abi iespējams liecina par nespēju sadzīvot ar savu seksualitāti. Bet teiksim tie paši jūdu `konservatīvisti` - rabīni, kaut kā nepraktizē celibātu. Un šai ziņā viņiem kaut kā ir lielāka paticamība nekā itāļu jezuītam.
Lai būtu pilnīgi godīgs, atzīšos, ka neuzskatu dzimumdzīvi par luterāņu credo un nesmīkņāju par vecpuišiem un vecmeitām, kas tādi ir šī vārda patiesajā nozīmē. Cita lieta - iebilstu pret mēģinājumiem nebiblisku mācību par obligātu celibātu kādiem kristiešiem iztēlot kā autentisku Kristus mācībai |
ecce homo [90.33.174.80] |
# Iesūtīts: 2010.09.03 23:04:53
Aivars
Nav nekā bibliskāja par celibātu, jo tieši Kristus nebija precējies. Nevar prasīt, lai tiek, kas bija pirms Kristus vai tiešie viņa laikabiedri, kā Pēteris uzreiz saprastu šo Kristus dzīves dimensiju. Toties būtu svētīgi atgādināt, ka JD dziļākā evaņģēlija autors sv. Jānis nebija precējies. Tāpat kā jūdu jūds, apustulis Pāvils, ko es savukārt uzskatu par lielāku autoritāti, nekā rabīnus ( Pāvilu Luters īpaši mīlēja lietot, lai apstiprinātu savas idejas. Nebija tāda Rom 3,28?). Un to neņemt vērā nozīmētu noliegt Evaņģēlija pravietiskumu kā tādu. Es nemaz nerunāju par visiem izcilajiem Baznīcas Tēviem, kas dzīvoja celibātā. Polikarps, Irenejs, Hrizostoms, Augustīns, pēc atgriešanās utt. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.09.03 23:16:17
ecce homo [90.33.174.80]
Mjā, Augustīns šai ziņā ir skumjš stāsts. Grūti saprast, kādēļ tāds domas gigants ļāvās māmuļai ar sevi tā manipulēt. Vai tiešām 1. Mozus 2. nodaļas noslēguma vārdi bija garām paslīdējuši?
Bet attiecībā uz Kristus piesaukšanu celibāta sakarā (ignorējot 1. Mozus 1. nodaļā sacīto un arī tā paša Jāņa (nupat piesauci!) evaņģēlija sākumā atrodamo kāzu dokumentāciju) nāk prātā kaut kur lasīts stāsts par kādu mūku, kas esot lūdzies, ka šim stigmas parādītos rokās un kājās, bet tad kāda debešķīga būtne šim esot sacījusi: "Vecīt, bet kā ir ar zilumu uz pleca?" (no krusta nešanas, ja esi kādreiz ar kokmateriāliem krāmējies)
Lūk, šai sakarā reizēm šķiet, ka celibāta pacelšana neiedomājamos augstumos ir kā tāda `popiela` ar piezīmētām ūsām, kas ir tas vienkāršākais (lai gan pašam liekas, ka kalni gāzti), kamēr īstā melodija un prasme vēl ir gaismas gadu attālumā.
BTW, reiz esmu runājis ar cilvēku, kas neēda kartupeļus, jo lūk - Jēzus tos neesot ēdis. Hm, liekas Jēzus tomēr ir kas vairāk par kartupeļu neēdāju un vecpuisi, lai tik lēti kāds iedomātos Viņu atdarināt |
ecce homo [90.33.174.80] |
# Iesūtīts: 2010.09.03 23:25:31
Es ceru, ka pārlasot savu tekstu, Tu pasts spēsi saprst, cik vāji un pat neeksistējoši ir tavi argumenti. Uzbrukums sv Monikai vai Jēzus ciltskoka izsmiešana no protestanta šķiet visai ērmīga. Diemžēl, nāksies tevi apbēdināt. Mums katoļiem, Kristus ir piemērs un paraugs. Ieskaitot viņa dzīvi celibātā. Un, ka priesteris vēlas atkārtot Jēzus upuri, tad lai viņš to dara pielīdzinoties Jēzum.
Jēzus dzēra ar muitniekiem un farizejiem un ļāva savas kājas svaidīt ar eļļu. Es principā nedzeru nekad un kājas nesvaidu. Neatdarinu šajos jautājumos Jēzu, jo ir jāprot atšķirt primārais no otršķirīgā. To mēdzot saukt arī par veselo saprātu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.09.03 23:33:50
????
Kur redzi Moniku? Kur Jēzus ciltskoka izsmiešanu?
Man nākas secināt, ka `jums` (konkrēti Tev) ir uzkonstruēts savs `dzens`, ko `neiesvaidītiem` nesaprast. Tavā dzenā celibāts ir biblisks, bet 1. Mozus 1:28, par citām Rakstu vietām nerunājot, ir aplam nebibliski |
ecce ho;o [90.33.174.80] |
# Iesūtīts: 2010.09.03 23:55:32
Aivars
1. Sv. Monika ir Augustīna `manipulējošā māmuļa`, kā tev labpatikās uzskribelēt.
Neredzu nekādu saistību ar kārtējo diletantu sagudroto `pasaciņu par mūku` un Jēzus kā Vārda, inkarnāciju šajā pasaulē.
Mozus neapšaubāmi bija liels vīrs, bet no pirmās derības. Mēs, atļaušos atgādināt, esam Jaunās Derības ļaudis. Mūsu vienīgā atklāsme ir Jēzus un citas atklāsmes nebūs. Saka sv. Pāvils vēstuē ebrejiem. Jauno vīnu nelej vecos traukos. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.09.04 00:00:07
ecce ho;o [90.33.174.80]
Hm, ...
paldies par atgādinājumu par to, kas Monika, lai gan man vairāk interesētu, kas bija tā pazemīgā sieviete, kas Monikas un Augustīna cietsirdību izturēja,
bet kas attiecas uz Mozus pretstatīšanu Jaunajai Derībai, šķiet esmu to jau dzirdējis. Bija tādi ļaudis, kas uzskatīja, ka VD Dievs un JD Dievs esot pilnīgi antipodi. Vai to nenosauca par herēzi? |
Latvju luterānis  |
# Iesūtīts: 2010.09.04 10:06:05
Labrīt visiem, īpaši tiem, kas ciena savas baznīcas ticības apliecības, kurās luteriskā, katoliskā u.c. identitāte skaidri atklājas.
ATA XX Par ticību un labajiem darbiem/VG 49:
Lai gan nesaprātīgie nievā šo mūsu mācību, tomēr dievbijīgās un satriektās dvēseles piedzīvo, ka tā dod sirdsapziņai jo lielu mierinājumu, tāpēc ka mierīgu sirdsapziņu nevar iegūt ne ar kādiem darbiem, bet tikai ticībā, kad droši paliek pie tā, ka Kristus dēļ Dievs ir mums labvēlīgs , kā arī Pāvils māca: “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” (Rom. 5:1) Visa šī mācība ir cieši saistīta ar izbiedētās sirdsapziņas cīņu, un to nevar saprast, ja nepazīst šo cīņu. Tāpēc aplami par šo lietu spriež nepieredzējuši un nesvēti cilvēki, kas kā pa sapņiem murgo, ka kristīgā taisnība neesot nekas cits kā pilsoniskā vai filozofiskā taisnība.
Kādreiz sirdsapziņu nomāca ar mācību par darbiem, tā ka nedzirdēja par Evaņģēlija iepriecinājumu. Nemierīgā sirdsapziņa citus dzina tuksnesī, klosterī, cerēdama tur izpelnīties sev žēlastību ar klostera dzīvi. Citi izdomāja citus darbus žēlastības pelnīšanai un gandarīšanai par grēkiem. Tādēļ bija ļoti nepieciešams pūlēties šo mācību par ticību uz Kristu sniegt tālāk un atjaunot, lai izbiedētajām sirdīm ne tikai netrūktu mierinājuma, bet lai tās zinātu, ka žēlastība, grēku piedošana un taisnošana ir saņemama ticībā Kristum.
|
ecce homo [90.33.174.80] |
# Iesūtīts: 2010.09.04 10:27:53
Aivars
Runa nav par to, ka jānostāda VD pret JD. Bet par to, ka JD ar Kristus atklāsmi izgaismo, papildina, piepilda un pārspēj VD. Tas netraucē abām būt par Dieva iedvesmotu vārdu.Bet, ja tā nav, tad vecās derības zobs pret zobu un Īzaka upurēšana, patiešām nav plika graša vērti. |
Latvju luterānis |
# Labojis Latvju luterānis: 2010.09.04 11:25:06
ecce homo
ATA XXIII Par priesteru laublību/VG 53:
Ir bijusi vispārēja žēlošanās par priesteriem, kas nav turējuši šķīstību un kas ir kā ļauns piemērs. Šā iemesla dēļ, kā raksta Platina, arī pāvests Pijs teicis, ka esot gan bijusi vajadzība, kādēļ priesteriem laulība jāaizliedz, bet vēl daudz lielāka nepieciešamība esot to atkal atļaut. Kad nu, īsi sakot, mūsu priesteri vēlējās vairīties no publiskiem skandāliem, viņi apprecējās un mācīja, ka viņiem ir atļauts noslēgt laulību. Pirmkārt – tāpēc ka Pāvils saka: “Netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva.” (1. Kor. 7:2) Tāpat: “Jo labāk doties laulībā nekā kaist kārībā.” (1. Kor. 7:9) Otrkārt – tāpēc ka Kristus saka: “Visi nespēj saprast šo vārdu..” (Mt. 19:11), kur Viņš māca, ka visi cilvēki nespēj dzīvot bez laulības, tāpēc ka cilvēku Dievs radījis bērnu radīšanai (1. Moz. 1:28). Tas nav cilvēka spēkos – bez īpašas Dieva dāvanas un palīdzības mainīt radīšanas kārtību. Tādēļ tiem, kuri neder celibātam, vajag doties laulībā. Jo Dieva pavēli un Dieva kārtību nespēj atcelt neviens cilvēku likums, neviens solījums. Šo iemeslu dēļ mūsu priesteri māca, ka viņi drīkst doties laulībā.
Ir zināms, ka senbaznīcā priesteri bijuši precēti, jo arī Pāvils saka: “Bīskapam pienākas būt nepeļamam, vienas sievas vīram.” (1. Tim. 3:2) Vācijā tikai pirms kādiem 400 gadiem aizliedza priesteriem doties laulībā, un viņi tik ļoti pretojās šim aizliegumam, ka Maincas arhibīskapu saniknotie priesteri dumpī gandrīz nogalināja, kad viņš par šo jautājumu publicēja Romas pāvesta ediktu. Celibāts tika ieviests tik despotiski, ka aizliedza ne vien turpmākās laulības, bet izšķīra jau esošās, pretēji visiem Dieva un cilvēku likumiem un pretēji arī pašiem kanoniem, ko izdevuši ne vien pāvesti, bet arī augsti teicamas sinodes.
Pasaulei novecojot, cilvēku daba kļūst aizvien vājāka, un tādēļ ir jārūpējas, lai Vācijā neielaužas vēl vairāk netikumu. Dievs ir iekārtojis laulību, lai tā būtu arī dziedniecības līdzeklis cilvēku nespēkam. Paši kanoni nosaka, ka vēlākos laikos cilvēku vājības dēļ noteiktos gadījumos senā stingrība ir jāsamazina. Likumi visās kārtīgās valstīs, pat pie pagāniem, ir parādījuši laulībai vislielāko godu. Tagad pat mācītāji pretēji kanoniem tiek nežēlīgi līdz nāvei nomocīti bez kāda cita iemesla – kā vien laulības dēļ. Pāvils to nosauc par dēmonisku mācību, kas aizliedz doties laulībā (1. Tim. 4:1–3). Tagad tas ir viegli saprotams, kad ar šādiem sodiem tiek aizstāvēts laulības aizliegums.
Bet, tāpat kā neviens cilvēku likums nevar atcelt Dieva pavēli, tāpat to nevar arī neviens solījums. Līdzīgi arī Kiprians dod padomu, lai sievietes, kuras nespēj saglabāt apsolīto šķīstību, dodas laulībā. Šie ir viņa vārdi: “Bet, ja tās negrib vai arī nespēj saglabāt savu šķīstību, tad ir labāk, ka tās dodas laulībā, nekā savu kārību dēļ krīt ugunī, patiesi tām nevajadzētu dot nekādu apgrēcību brāļiem vai māsām.” (Lib. I, epist. 11)
Pat kanoni parāda zināmu iecietību pret tiem, kas pirms likumīgā vecuma devuši klostera solījumu, kā tas arī parasti līdz šim ir noticis.
|
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
