Sandis 
|
Iesūtīts:
2008.07.06 04:20:49
Ievadā gribu atklāt,jautājums radās spontāni.
Gribu lūgt jūsu palīdzību atbildes precizēšanā.Pirmā Mozus saprotam,ka Ādams un Ieva iekoda auglī no laba un ļauna atzīšanās koka.Augli no vienīgā Ēdenes dāza koka,no kura dievs Ādamam lika neēst.
Tālāko scenārija attīstību neatkārtošu.
Tad nu lūk,jautājuma būtība.Hronologiski,no pasaules radīšanas akta brīža,cik dienas pagāja,kad Ieva iekoda auglī no aizliegtā koka Ēdenes dārzā?
Vai ir korekti,hronologiski izteikties,ka dievs lietum līt virs zemes lika septītajā dienā,pēc zemes,debess,gaismas radīšanas brīža,kas ir pasaules radīšanas pirmā diena? |
|
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.10 13:56:27
Skolotāja Laharī sacītais ir izprotams uz sekojoša piemēra. Pašmāju politiskā elite uz okupētu Irāku alianses doktrīnu spiediena rezultātā aizsūta`miera uzturētājus"faktiski līdzdarbojoties kara noziegumos pret cilvēci.Tātad,vainas sajūtu par noziegumiem pret cilvēci,elite uzkrauj uz mietpilsoņiem,kas redzot nežēlīgos slaktiņus Irākā,kas vērsti pret mietpilsoņiem nonāk pie logiska secinājuma,ka pasaulē valda ļaunums un cietsirdība.
Tanī pašā laikā.Kristīgos pasākumos mēs redzam,ka tā pati politiskā elite,kas līdzdarbojas kara noziegumos pret cilvēci,atrodas baznīcas pirmajos solos un sirsnīgi brāļojas ar baznīctēviem.
vai tas nav absurds,kad baznīctēvi,kas sprediķo par cilvēkmīlestību brāļojas ar eliti,kas līdzdarbojas kara noziegumos? |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.07.10 14:05:43
Sandis
Ja tavuprāt,galvenais uzdevums ir tik āra no grēka,tad ir jābūt skaidram priekštatam par dzīvi bez grēka.
Ne vienmēr ir tā, ka lai tiktu kaut kur, vai nonāktu kādā stāvoklī, ir iepriekš tas stāvoklis jāzin.
Tā jau nebūtu iespējams neko iemācīties. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.10 14:13:43
a_masiks
Par to arī runa.
Neredzu iemeslu kāpēc man būtu jāness atbildība par abstraktā Ādama un Ievas grēkiem.Tu pats atbildēji. |
Sandis |
# Labojis Sandis: 2008.07.10 14:16:15
KarotesNav
Daļēji piekrītu tev.
Tādā gadījumā,es aicinu kopīgi noformulēt stāvokli,pēc uzdevuma izpildīšanas"Tikt ārā no grēka"
Kādi ārēji un iekšēji kritēriji un principi liecinātu par to,ka cilvēce no grēka ir tikusi ārā,izpildījusi uzdevumu? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.07.10 14:17:22
Sandis
Neredzu iemeslu kāpēc man būtu jāness atbildība par abstraktā Ādama un Ievas grēkiem.
Tāpat, neredzu iemeslu, kāpēc man būtu jānes atbildība par viņu grēkiem, arī ja viņi būtu ne-abstrakti, bet ļoti konkrēti. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.10 14:19:16
KarotesNav
Tādā gadījumā,glābšanas misija uz tevi neatteicas.Vai es pareizi tevi saprotu?
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.07.10 14:22:51
Sandis
Tādā gadījumā,glābšanas misija uz tevi neatteicas.
Es te neredzu, kas un no kā ir jāglābj. Kas ir kas, kāpēc kas notiek, un kāda ir pati Sistēma. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.10 14:28:32
KarotesNav
Es tev pateikšu gan no kā un kas ir jāglābj.
Atļaušos savu viedokli izteikt Semjona L.Frānka vārdiem.
SEMJONS L. FRĀNKS
UTOPISMA ĶECERĪBA
Saskaņā ar zināmo antīko pārliecību, ikkatra cilvēciska augstprātība vai lepnība (hybris), ikkatra pārdroša patvarība, kuras dēļ cilvēks izjauc lietu dabisko kārtību un pretendē uz sev neraksturīgu vietu un nozīmi, tiek liktenīgi sodīta. Sodu šeit imanenti predestinē pati noziedzīgā nodoma būtība. Jo, lai cik dabiskas arī nebūtu cilvēka tieksmes pēc laimes, brīvības, varenības, tiklīdz tās pārsniedz zināmas robežas un, kļūstot neizmērojamas, vairs nerēķinās ar dievišķi kosmisko likumu noteikto cilvēka iespēju ierobežotību, tas jau pašas top par neprātu, kas pārņem cilvēku un neizbēgami noved viņu pie bojāejas.
Šī antīka pārliecība pieder pie lielajām, mūžīgajām patiesībām, kuras cilvēcei atstājusi grieķu reliģiski tikumiskā doma. To apstiprina arī vienkāršā dzīves pieredze, un tai nav grūti atrast dziļāku pamatojumu kristietības reliģiskajā dzīves izpratnē. Pasaules karš, kuru mēs pārdzīvojam, ar visām tā ļaundarībām un ciešanām, kas pārspēja cilvēka iztēli, notikumu secības ziņā ir klasisks pēc šī antīkā un mūžīgā motīva veidotas traģēdijas paraugs. Šī traģēdija tika spēlēta — jeb drīzāk tiek spēlēta joprojām, jo tās pēdējais cēliens jeb epilogs vēl nav izskanējis—nedzirdēti milzīgā, patiešām pasaules mērogā. Ja tās iniciatori un protagonisti ir nedaudzi neprāši un ļaundari, tad tās līdzdalībnieku un upuru skaits mērāms miljonos, un tās radītais satricinājums aptvēris gandrīz vai visu cilvēci
Ka ļauna un noziedzīga griba, vismaz aiz zināmām robežām, ir neprātīga un tieši tāpēc postoša — tas zināmā mērā ir pašsaprotami. Dziļāku un grūtāku problemātiku satur cita, radniecīga tēma, kas norādītajā antīkajā idejā nav atklāti izpaudusies. Arī griba, kas savos pamatos ir laba — griba, kuru nevada personiskā labuma vai iekāres apsvērumi, bet cilvēkmīlestības tikumiskais motīvs, centieni glābt viņus no ciešanām un netaisnības un nodibināt taisnīgu dzīves kārtību — savienodamās ar mēra sajūtas trūkumu un pārdrošu patvarību, var izrādīties par gribu, kas ir neprātīga un savā neprāta izvirst ļaunā un postoša gribā. Mēs domājam tos domas un gribas centienus, ko vienā vārda var saukt par utopismu. Ar utopismu mēs saprotam nevis vispārējo sapni par ideālas, no jaunuma un ciešanām brīvas dzīves īstenošanu uz zemes, bet specifiskāku ieceri, saskaņā ar kuru dzīves pilnību var — un tāpēc arī to it kā automātiski vajag nodrošināt ar kādas sabiedriskas kārtības vai organizatoriska iekārtojuma palīdzību; citiem vārdiem sakot, tas ir nodoms glābt pasauli ar cilvēka pašdarbīgās patvarīgās gribas palīdzību. Šajā veidā utopisms ir vistipiskākais ķecerības paraugs šī jēdziena tiešajā un pamatotajā nozīmē — ka tieši tāda reliģiskās patiesības izkropļošana, kas noved cilvēku uz nepareiza un tāpēc traģiska ceļa. Mērķis, kurš šeit tiek sprausts, nav iespējams, un ne tikai tāpēc, ka neviens ideāls nav īstenojams absolūti pilnīgi un skaidri;
tas ir neiespējams tāpēc, ka tas sevī satur, kā mēs tālāk centīsimies pieradīt, iekšēju pretrunu.
|
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.10 14:33:09
KarotesNav
varbūt tu atceries,kad es izteicos.
Noliedzot subjektīvo suverenitāti vietā stājas objektīvs totalitārisms.
Tā altāru un svētvietu postīšana,ir subjektīvās suverenitātes noliegšana un aizvietošana ar objektīvu totalitārismu.
Bibliska pasaules koncepcija. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.10 14:37:15
kad ideāls sāk valdīt par gribu, t. i., to mēģina īstenot atbilstoši tā saturam, proti, ar ārēji organizatoriskiem līdzekļiem, it, i., vadot cilvēka uzvedību ar spaidu līdzekļiem; un tieši tad atklājas pašas sākotnēji vislabāko nolūku vadītās pašdarbīgās gribas tikumiskā neprātība, proti, samaitātība. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.10 14:42:34
Var teikt, ka neviens ļaundaris un noziedznieks nav pasaulei nodarījis tik daudz jauna, izlējis tik daudz asiņu, cik cilvēki, kas ir gribējuši būt cilvēces glābēji. Liekas, vienīgais izņēmums no šī vispārējā pieņēmuma ir ļaunums, ko mūsu laikos nodarījis nacionālisma un fašisma dēmonisms; bet šajā sakarā nedrīkst aizmirst, ka arī šis dēmonisms varēja pavedināt masas un iegūt pasaules vērienu tikai tādēļ, ka tas no sākta gala ļaunu gribu ietērpa ilūzijā par mesiānisku kustību pasaules glābšanai (it kā no komunisma, it kā no «judoplutokrātiskā» morālā pagrimuma).
Nedrīkst nepieminēt demokrātijas mesiānismu pasaulē,kas divi simti tūkstoši japāņiem(mierpilsoņiem)beidzās ar uz galvām uzmestām ātombumbām un 4 miljoniem nobeigtu vjetnamiešu un 53 tūstošiem amerikāņu.Irākas karšs vēl nav beidzies.Tāpēc rezumēt par noziegumu pret cilvēci vel ir pāragri. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.10 14:49:27
a_masiks
uz veco altāru un svētvietu drupām tiek celtas jaunas svētvietas un altāri.
Tu izrāvi man vārdus no mutes.
Nē,es neesmu iekritis kristiešu sindromā. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.10 15:07:52
a_masiks
A kas altāros un svētvietās ir subjetīvi suverēns? Tāda pat reliģija.
Kad,es saku subjektīva suverenitāte,es runāju par subjektīvās telpas neaizskaramību.
Kad judokristietība tiek nesta ar zobenu postot altārus un svētvietas,uz to drupām ceļot savus,tā ir subjektīvas suverenitātes noliegšana un subjektīvās telpas aizskaršana.
Altāŗi un svētvietas atspoguļo subjektīvās pasaules raksturu.CIlvēki seko ticībā savam dievam,vai dievībām.Cilvēki nes upurveltes,vai lūdz aizsardzību.Lūdz padomu,vai spēcina gribu utm.
Ja dievs bibliskā pasaules koncepcijā uzvedas kā zvērs,ar brutāliem paņēmieniem lauž cilvēka subjektīvo suverenitāti,subjektīvo pasauli,pēc kuras posta altārus un svētvietas,dievs,kas ir garīgs ideāls,pēc kura tiekties,rāda destruktīvu piemēro sekotajiem,kas seko ticībā.
Dievs,kas izvēlējies brutālus zvēra paņēmienus,ar fizisku naidu un pārākumu dibina savu taisnu prātu uz pasaules,pasaulē,jeb sekotāju prātos,prātos,kas seko ticībā sēj naida sēklu,jo ir piemērs,kādā veidā jādibina kārtība-caur ciešanām.Glābšana,ir caur ciešanām.Tāds ir cilvēces kurss,kas ir noformulēts bībelē. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.10 15:12:55
Bez ciešanām,nav glābšanas.
Bez dēmoniem un demoniskajiem spēkiem,bez neredzamā pasaules grēka,nav pestītāja,nav glābēja,nav misijas.
Tāpēc kristietim ir noslēpumains grēka spēks pasaulē,kas viņu ved neceļos.Tā dogmāts neatzīst grēkā krišanu,jo ir sadumpojies pret dieva radīto pasauli un pret pašu dievu.Tā ir tikumiskās gripas sacelšanās pret dievu. |
Varbūt J [78.84.118.237] |
# Iesūtīts: 2008.07.10 19:50:29
Sandis Lasu Tavus komentārus un domāju...Tu pats vismaz saproti, par ko runā...tik sarežģītu vāvulēšanu nēesmu sen lasījis. Man daudz vairāk simpatizē Masikdžana sarkasms, lai gan ir lietas kam nepiekrītu viņa spriedumos...bet tas ir normāli. Nezinu vai Tu šeit atradīsi kādu sev tīkamu sarunubiedru. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.07.14 15:22:54
a_masiks
Ai, pilnīgi gribas tevi samīļot par šitādu runāšanu! 
Nāk prātā situācija, kad nejauši dzirdēju savu bērnu sarunu, kad viens pamācīja otru gandrīz precīzi ar maniem vārdiem, lai gan paši vienmēr maniem vadošajiem norādījumiem principā pretojās.
Tad nu gan mammai bija prieks par labā zemē kritušu sēklu!  |
:: Pievienot komentāru
|
