KarotesNav 
|
Iesūtīts:
2008.01.07 09:54:53
Te pārcēlu spamu no tēmas
"Vai īsts latvietis var būt īsts kristietis, vai īsts kristietis var būt īsts latvietis?"
, tā gribējās atbildēt Mulderam un Šeksnam... |
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.07 10:04:08
Sheksna
Lielos vilcienos - saprātīga un emocionāla sugas `Homo Sapiens Sapiens` būtne
A mazākos vilcienos? :-)
Attiecībā uz `dzīvju atmiņām`? Pats vienkāršākais - pieņemt, ka tas ir bajāns, ka vecis tos respondentus un visas atmiņas, to pārbaudes ieskaitot, ir izdomājis. Galu beigās - pašrocīgi pārbaudījuši tak mēs to neesam, mēs uzticamies vecim (Ēriksons? Stīvensons? Kā viņš tur saucās?) kā autoritātei savā jomā...
Viņš nav vienīgais, kas pūš tādu bajānu. Tādi ir vairāki, un no dažādām nesaistītām sfērām. Arī informācija par to, ka būtu atklāta tāda mēroga masveida krāpšanās, nav zināma.
Tāpēc, es viņiem drīzāk ticu, nekā neticu.
tēlaini salīdzinot psiholoģijas panākumus ar elektrotehniku, mēs esam nonākuši līdz atklājumam tipa `paberzējot dzintara gabalu, tas pievelk visādus sīkus štruntus`, ne diži tālāk.
Tam varu piekrist. Tomēr ir cerīgas iestrādes.
Kvantu mehānikā un relativitātes teorijā gan izskatās otrādi.
Kāpēc.
Einšteins reiz izteicās, ka relativitātes teoriju saprotot labi ja pāris cilvēku.
Nepiekritīšu. Mēs te tagad cilājam šitās lietas, jo mums tas banāli liekas interesanti. Bez tam, kāda nezināšanas pakāpe, ja mēs izskatam `ārpusspēles pasaules` versijas un atrodam tajās nekonsekvences?
Mums tas ir interesanti, taču lielākai daļai cilvēku tas nav interesanti. Viņi ir izvēlējušies nezināt. Tās ir tās dažādās pakāpes.
Kādas nekonsekvences ir atrastas ārpusspēles pasaulē?
Tā tas ir Stalkera vai Kveika gadījumā. Šajā gadījumā, ja mēs esam `spēlē`, mums vienkārši nav izvēles.
Tieši tas dod pārdzīvojumu. Bez tam, daudzās komandu spēlēs, tev tāpat nav lielas izvēles pārtraukt spēli jebkurā brīdī. Kopā ar "e, apnika, beidzu nāk" - "šitam nevar uzticēties", "kaut kāds duriks, uzņemas spēlēt, bet pa vidu visu pamet". |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.07 10:08:02
Mulders
Tamdēļ es drīzāk uzskatu, ka nevis Einšteins bujāni uzsita, bet vēl nav uzradies tāds Puškins, kas šo teoriju izteic dzejā (šoreiz es dzejā runāju, piedodiet).
Palasi šo te, idejas par Einšteinu pagrābu no turienes:
http://www2.antidogma.ru-a.googlepages.com/Sekerin3.doc |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2008.01.07 10:36:38
KarotesNav
A mazākos vilcienos? :-)
Mazākos vilcienos sākas problēmas, jo cilvēki sadalās n dažādās, nereti pretrunīgās grupās. Teiksim, pirmais tuvinājums `mazāko vilcienu` virzienā visdrīzāk būs Maslova piramīda, nākošais - dažādie veidi, kādā cilvēki šīs piramīdas slāņus realizē.
Arī informācija par to, ka būtu atklāta tāda mēroga masveida krāpšanās, nav zināma.
Krāpšanu būtu pagrūti atklāt.
Kādas nekonsekvences ir atrastas ārpusspēles pasaulē?
Nu, kaut vai tas, ka par ārpusspēles pasauli nav zināms NEKAS. Respektīvi, mums ir kristiešu versija - `debesu valstība vs. acckā ftopka`, tad mums ira musulmaņu versija ar savu `debesu valstību`, tad nāk hinduistu un krišnaītu versijas, par saplūšanu ar dievu vai ko tādu. No tā visa nevar NEKO pateikt par ārpusspēles vidi vai likumsakarībām tajā.
Bez tam, daudzās komandu spēlēs, tev tāpat nav lielas izvēles pārtraukt spēli jebkurā brīdī. Kopā ar "e, apnika, beidzu nāk" - "šitam nevar uzticēties", "kaut kāds duriks, uzņemas spēlēt, bet pa vidu visu pamet".
Bet dzīve šeit jau arī tomēr īsti NAV komandu spēle...
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.07 10:46:05
Sheksna
Krāpšanu būtu pagrūti atklāt.
Pie tik liela skaita gadījumu būtu jāizlien kādam krāpšanas mēģinājumam.
Turklāt, citiem tās atmiņas ir tikai kā blakusefekts, nejauši izpeldējis kaut kādu pavisam citu procedūru laikā. Ja Stīvensonam tas ir pētniecības priekšmets, tad Grofs tikpat labi varēja iztikt bez "iepriekšējām dzīvēm". Arī daudzi citi tāpat.
Nu, kaut vai tas, ka par ārpusspēles pasauli nav zināms NEKAS.
Neteiksim, ka nekas. Visādas ziņas ir, tikai tās nav pārbaudāmas.
Tomēr, Maikls Ņūtons jau ir devis informāciju, kas ir pētāma un pārbaudāma.
Bet dzīve šeit jau arī tomēr īsti NAV komandu spēle...
Multiplayer ir noteikti. Un, kur multiplayer, tur komandas pašas izveidojās. Cilvēks nepastāv viens, be saitēm ar citiem, bet tās uzliek pienākumus un atbildību. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.07 10:52:55
KarotesNav
Pie tik liela skaita gadījumu būtu jāizlien kādam krāpšanas mēģinājumam.
A kā pārbaudīt? 
Cilvēks nepastāv viens, be saitēm ar citiem, bet tās uzliek pienākumus un atbildību.
Tipa - pašnāvniekus, slepkavas un varotājus uz nākošo joinu bano?  |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.07 11:29:15
Sheksna
A kā pārbaudīt?
Nu kaut vai - kāds tak atzītos.
Ja jau visu mūžu esi izlicies par godīgu cilvēku, un tad paslīdēja kāja, ļāvies uzpirkties no Stīvensona puses, - ir taču iespēja, ka nožēlosi.
No otras puses - kāds nelietis var iesist sev labu naudiņu, atzīstoties, ka tas viss bija krāpšana.
Nez, ar kādu naudas summu operē Stīvensons un citi, un ar kādiem draudiem novērš izpļāpāšanos?
Tipa - pašnāvniekus, slepkavas un varotājus uz nākošo joinu bano
Nebano, bet ieliek nepatīkamos līmeņos un avatāros.
|
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.07 11:33:48
KarotesNav
Ja jau visu mūžu esi izlicies par godīgu cilvēku, un tad paslīdēja kāja, ļāvies uzpirkties no Stīvensona puses, - ir taču iespēja, ka nožēlosi.
Nu, pastāv variants, ka visi `atcerētāji` ir izdomāti. Vēl variants - atcerētāji ir reālas personas, bet `atcerēšanās` notikušas hipnozes laikā un pēc `pamošanās` atcerētāji vairs neko neatcerās, vai arī atceras to, ko nu hipnozes laikā ieprogrammēti atcerēties.
Abos gadījumos `pētnieks` jau laicīgi būs sagatavojis ticamas, reālas `iepriekšējo dzīvju` leģendas ar gana augstu detalizācijas pakāpi.
Šādā gadījumā atmaskot viņu būs pagrūti. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.07 11:49:36
Sheksna
Viss izdomāts? Nu, neko tādu neizbīda Stīvensona kritiķi, tātad šī versija jau būs izskatīta un atmesta.
Kur skatījās Stīvensona augstskolas vadība, kas viņam ļāva visu pētīt, kādus 40 gadus no vietas? Atbrauc Stīvensons uz izpētes vietu, pavazājas pa krogiem un brauc atpakaļ? Maz ticami.
Stīvensons hipnozi neizmanto, viņš tikai pieraksta spontānas bērnu atmiņas. Ne divatā ar bērnu, bet gan daudzu cilvēku klātbūtnē.
Bez Stīvensona ir daudzi citi pētnieki, un daudziem no viņiem iepriekšējo dzīvju atmiņas ir tikai nejauša blakusparādība viņu pētījumos. Kā, piemēram, Grofam.
Sorry, bet tas jau atgādina "Neticu, ka ir Londona" :-)
|
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.07 11:57:25
KarotesNav
Sorry, bet tas jau atgādina "Neticu, ka ir Londona" :-)
Neesmu apgalvojis, ka neticu... mēģinu atrast versijas, kuras būtu pagrūti atmaskot. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.01.07 12:45:23
KN, nevarēju doķi atvērt Words salūza! Kaut kādi dlli pietrūkst krievu burtiem!
Tēmas doma bij īsa - lai kaut ko saprastu, vajag skaistu koncepciju, pietiekami īsu un tai pat laikā gana oriģinālu! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.07 13:02:43
Mulders
Man atvērās, arī ar OpenOffice var atvērt.
Tur ir arī matemātiskās formulas.
Mēģini meklēt googlē pēc
В. И. Секерин
ТЕОРИЯ ОТНОСИТЕЛЬНОСТИ —
МИСТИФИКАЦИЯ
ХХ ВЕКА
varbūt atradīsi kādu citu dokumentu - kaut kur bija viens pdf-s, bet tajā slikti saskatāmi zīmējumi, jo ir grāmatiņas skanējums. Tas nu tev droši atvērsies.
Doma tur tāda, ka gaismas ātrums nemaz neesot const, un pats lielākais iespējamais dabā.
Daudzi eksperimenti, kas demonstrē c=const, var tikt izskaidroti no klasiskās mehānikas viedokļa.
Ir dots piemērs - Rēmera eksperments, kurā patiesībā atklājoties, ka gaismas ātrums ir dažāds.
Otra doma - Einšteins bajānu sapūtis tīri apzināti, un idejas par c=const norakstījis no ētera vēja meklētājiem (atrastas precīzi tās pašas frāzes), formulas viegli modificējot. Ēteristiem īsi pirms Einšteina ir bijušas visas tās pašas formulas, Lorenca pārveidojumi utt, bet pēc ētera neatrašanas Maikelsona eksperimentos iestājās apmulsums un nebija pie rokas darba idejas, tāpēc Einšteins iespraucies pa vidu.
Es sīki neizanalizēju, lasīšu vēlreiz. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.07 13:15:10
KN, es savā laikā uzrāvos uz citiem "fiziķu" darbiem, kas apgāž visādus citus pamatlikumus un pat experimentāli. Bajāns ir no tās pašas sērijas kā tiek pierādīts ka 2x2=5, nezinot kādu sīkumu var viegli piemānīties. Tamdēļ es stipri šaubos vai sapratīšu dokumenta argumentus, kā arī dikti jau prasās blakus otrs dokuments, kas to atspēko vai argumentē pretīm.
Jo galu galā relativitāte tak apstiprinās un mūsdienu kodolfizika stāv uz E=mc^2 formulas, ja c nebūtu konstante, diez vai varētu to tā definēt!
Bet nu uzmetīšu aci, tak stipri šaubos vai sapratīšu.
BTW arī "viendabības" pieņēmums, ka visi fizikas likumi visur Visumā darbojas vienādi, ir un paliek tikai pieņēmums... Tik kā jau prakse rāda, paradigmu sagāzt ir visai grūti... vajadzēs tad tehnoloģijas! Jo ikdienā jau lietojam Ņūtonu un neko dzīvojam, kazi arī Einšteinam ir kādi ierobežojumi!
Tāpat, piemēram, par gravitāciju - jakobi šamā izplatās momentāni, laigan Einšteins pieņēma ka arī ar gaismas ātrumu! Skaidrības īsti nav! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.07 13:34:57
Mulders
Dokuments ir vienkāršs, tas Rēmera eksperiments nav nekas briesmīgs, formulas ir saprotamas.
Es meklēju arī tā dokumenta kritiku, bet neko tā neatradu, kur būtu viss apgāzts. Ir, kur nolamāts, bet bez argumentācijas.
Par kodolfiziku arī tur bija runāts, ka relativitātes teorija tur nemaz neesot vajadzīga. Esot runāts ar atomfiziķiem.
Iespējams, ka lielu lomu spēlē matemātikas formulu fiziskā interpretācija. Lasīju vienu citu darbu, kurā laika palēlināšanos pieaugot ātrumam, skaidro tā, ka tas ir laiks, kas nepieciešams gaismas staram, lai sadzītu no tā attālošos ķemeni, nevis kā - laiks, kas palēlinās paša ķermeņa vidē. Tad arī kvadrātsakne no 0 nozīmē nevis bezgalīgi lēnu laiku, bet gan bezgalīgi ilgu dzīšanos pakaļ. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.07 13:39:21
KN, kur ir labs doķis, man šitais neverās vaļā!
p.s. un tā jau ir, visa fizika ir matemātikas formulas un mans posts no kā šitais splis kāreiz bij par to, ka formulas ir forši, tak ja nav šo formulu skaidrojums cilvēku valodā, jeb formulu interpretācija, tad var sanākt ka sarežģījam vienkāršas lietas, jo vispār pati matemātika tomēr IR ierobežota un tā "neredz" to kas ir ārpus tās definīcijas apgabala... Teixim, lai uzzīmētu skaistu bildi, nekāda matene nepalīdzēs... Bet pārliecība, ka mūsu Visums nav tikai JPG fraktāļu spiešanas algoritms, bet gan ļoti smuka glezna, nav! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.07 13:42:57
Mulders
http://ivanik3.narod.ru/linksSekerin.html
, bet attēli slikti saskanēti.
Ja šis nepatīk, meklē citus [pats :-) |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.07 13:49:36
Vajadziigi procesi SB vai AI smadzenees, un tie ir matematiski apraxtami
Uz Nobeli jau pieteicies? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.07 13:53:42
KN, atradu un bik palasīju!
Nepatika... Puiss tur vienā brīdī sāk dzīt purgu par to, ka gaisma nemaz nav vilnis, tik tāds izskatās... Nu tur sanāk, ka puiss vienkārši, visu kas traucē viņa hipotēzei noraksta uz baigo sazvērestību vai "ilūziju" un būtībā mēģina visu kvantu fiziku podā nolaist!
Es ir skeptisks, laigan kā jau teicu - tā arī bij - visai maz ko sapratu! Jāprasa reālu fiziķu vērtējums.
Vispār jau traucē arī tas, ka pasakot, ka daļiņas izplatās GAN kā viļņi GAN kā daļiņas un tai pat laikā ne viens ne otrs, mēs neko nepasakām. Tā ir matenes formula, bet īsti nav skaidrs KAS pēc būtibas ir šīs daļiņas.
Viena no interpretācijām ir informatīvā interpretācija, tā ir čista infa, kaut kas līdzīgs Matrix zaļajiem burtiņiem uz ekrāna! Tik pateicoties viļņa periodiskajai dabai mēs to uztveram tā vai citādi, te String teorija nāk prātā (arī gan pret to esmu skeptisks).
Tā kā... fiziķiem vēl brīvdienas dot pāragri! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.07 14:03:46
Mulders
Pag, kvantu fizikai viņš nepieķerās, bet tikai gaismas ātrumam.
Paskaties to vietu, Rēmera eksperiments gaismas ātruma mērīšanā.
Gaisma nav vilnis? Kas ir vilnis? Svārstības kaut kādā vidē. Gaisma noteikti ir daļiņas, ar tām var iegriezt mazu propellerīti. Ar viļņiem nevar.
Gaisma tāpēc esot daļiņa - vilnis.
Tak šeit, manuprāt, nav būtiski, vilnis vai daļiņa. Te mēra fotona ātrumu, lai kas viņš tur nebūtu, un saka, ka const tur nesanāk.
Otrs, kāpēc tajās Lorenca transformācijās zīmējam tieši gaismu? Ja tur ieliek skaņu? Tad skaņas ātrums nav pārsniedzams?
Vai var uzzīmēt tās Lorenca pārveidoijumu bildītēs Nr. 15, 16, 17 - gadījumu nevis diviem objektiem - kur viens paliek uz vietas, bet otrs kustās, bet gan 3 objektiem - t.i. trešais kustas pretējā virzienā. Kā izskatās bilde? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.01.07 14:17:35
KN, vilnis ir arī periodiskas izmaiņas iekš dajebkā!
Vienmēr ir runa par "viļņa nesēju" - gaismas gadījumā tas ir fotons. Viļņa dabu mēs novērojam tamdēļ ka uztveram infu kvantizētā formā un tā veido periodisku viļņveida funkciju!
Tb fotons ir vilnis, bet kvantizētās uztveres dēļ var novērot kā daļiņu!
Bet... es nevaru ne par ne pret argumentēt, es nesaprotu to mateni tur aiz muguras tam visam, btw 3 nedēļas biju atvaļinājumā, toč nemāku rēķināt jau vairs
Es neatsakos pastrīdēties, bet šobrīd toč nejūtu spēju un iekārienu iebraukt šitajā. Laikam esmu gaismas/gravitācijas ātrumu agnostiķis.
Kā arī mani teistiskie uzskati toč nav atkarīgi no gaismas ātruma |
:: Pievienot komentāru
|
