Mulders 
|
Iesūtīts:
2007.12.10 10:42:29
http://www.katedrale.lv/index.php?id=9554Īsumā, tie kas nākamgad apmeklēs Lurdu, dabūs pilnu Indulgenci! Prozīt! Luterāņiem, tā kā viņi neiet nekādos RKB purgatorijos, bet kā stāv rakstīts - "Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums dota pestīšana, grēku piedošana. " šitais nav vajadzīgs! |
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.12 15:58:34
Ctulhu, lūk un determinēts haoss nerada informāciju it īpaši nerada proteīnu sintēzes shēmas un nereducējami komplexu mašīnu uzbūves instrukcijas dajebkādā valodā!
Tad kad pierādīsi, ka tomēr šis haoss to spēj, būsi Evolūcijai radījis matēmātisko modeli! Pagaidām neviens to nav izdarījis!
Savukārt interesantākais, ka ir vīri, kas tieši otrādi izmantojot matemātiku arvien pierāda, ka tas nav iespējams plus arī zinātnē sāk ienākties dati no Gēnu mutācijām!
Jo jebkura jauna funkcija organismā viennozīmīgi ir izmaiņas DNS informačijā. Tādējādi Evolūciju var noreducēt uz izmaiņām DNSā... Viss kas atliek pierādīt ka
a) Šāds DNS var rasties spontāni
b) Random Process spēj enkodēt šajā DNSā proteīnu sintēzes shēmas kā arī to interfeisus un sastiķēšanas programmas un vadības signālsistēmas etc. etc. etc. visu to herņu kas šūnā notiek!
Da plain and simple... pierādi empīriski! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.12 16:44:09
Ctulhu, vot vot...d emonstrē matemātisko modeli, kas no haosa rada saprāta cienīgu sarežģītību, iedzen šo modeli datorā un būsi radījis AI |
Akebono |
# Iesūtīts: 2007.12.12 18:33:07
Sheksna ,
"..saprātīga būtne protams var būt citas saprātīgas vai ne tik saprātīgas būtnes īpašums, bet tas nekādā ziņā nav ne labi, ne pareizi.."
Saskaņā ar kādiem postulātiem vai mērauklām tas ir vai nav labi un pareizi? |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2007.12.12 20:41:49
Akebono
Saskaņā ar kādiem postulātiem vai mērauklām tas ir vai nav labi un pareizi?
Nū, biedrs Akebono ir welcomēts stādīties priekšā situāciju, ka tieši viņš atrodas kāda cita cilvēka īpašumā. Jautājiens vai biedram Akebono šāda situjovina patiks un ja ne, tad kāpēc. |
Akebono |
# Iesūtīts: 2007.12.12 21:58:09
Ctulhu , Man nav iebildumu. Taču ne viss, pret ko man nav iebildumu ir vienīgais vai pat reāli eksistējošais. Racionālā ētika un humānisma postulāti ir tikai viena iespēja, kas darbojas, ja cilvēki par to savstarpēji vienojas. Piemēram, Vecajā Derībā darbojās pavisam citi ētikas priekšstati, kas savā sistēmā nebija sliktāki, tāpat kā džungļu meitene, kas savā vidē staigā kaila, nav netikumīgāka par muslimu sievieti parandžā.
Sheksna , Vai man patiktu atrasties cita cilvēka īpašumā, nav viennozīmīgi atbildams jautājums. Tas atkarīgs no apstākļiem, kādus man šīs attiecības nodrošina. Ceru, ka mans suns, ko savācu uz ielas, ir laimīgs, ka savu klaidoņa suverenitāti ir apmainījis pret piederību man. |
KarotesNav  |
# Labojis KarotesNav: 2007.12.13 09:43:40
Akebono
Labāks piemērs ir kaķis. Klaiņojošs kaķis, savākts uz ielas, tikai iegūst no dzīves kopā ar cilvēku. Neko nezaudē, saglabā praktiski visu savu brīvību.
Kaut gan suns tāpat neko nezaudē - vienkārši suņa daba ir savādāka. Sunim patīk pakļauties un kalpot. |
Kārlis sj  |
# Labojis Kārlis sj: 2007.12.13 11:25:26
Artos, braalim Mulderam gan ir asa meele, un dazhreiz liekas, ka taa izciesh kaadu laiciigu sodu.  Indulgences sniegu eskimosiem netirgo, bet driizaak kaadu ronja cepeti. Varu rakstit ilgi, bet nezinu, vai te kaadam no sirds tas arii interesee. Labi, piemeeram, Paavils ari sniegu eskimosam netirgoja, kad rakstija 1Kor 5,1-5 vai 11:32. Nav runas par to, ka kaadam ir greeki piedoti caur Kristu un un caur vinju vinjsh arii iemanto muuzhigo dziiviibu, bet par to, ka shajaa dziivee nav taada klikshkja, kas vienreiz noklikshkj (teiksim ar kristiibu vai ticiibas apliecinaashanu), bet ka tas ir process laikaa. Piemeeam, tas izpauzhas tajaa, ka arii peec greeku piedoshanas cilveeks juut nepiecishamiibu gandariit (ne jau lai mantotu pestiishanu, bet lai `izgliitotu` savu sirdi. Nevis, ka kaads liktu, bet taapeec, ka taa ir personiiga nepiecieshamiiba). Jau kopsh 2.gs Bazniica uzskata, ka tai ir tiesiibas paarraudziit greecinieka atgrieshanaas gandariishanaas gaitu. |
Sheksna |
# Labojis Sheksna: 2007.12.13 11:31:22
Akebono
Piemēram, Vecajā Derībā darbojās pavisam citi ētikas priekšstati, kas savā sistēmā nebija sliktāki, tāpat kā džungļu meitene, kas savā vidē staigā kaila, nav netikumīgāka par muslimu sievieti parandžā.
Tu jauc ētiku ar morāli - džungļu meitene vs. Leila ar parandžu galvā atpsoguļo tikai 2 dažādu sabiedrību izpratni par pieņemto ģērbšanas stilu.
Jeb - var būt amorālas, bet ētiskas lietas, un morālas, bet neētiskas lietas.
Vai man patiktu atrasties cita cilvēka īpašumā, nav viennozīmīgi atbildams jautājums. Tas atkarīgs no apstākļiem, kādus man šīs attiecības nodrošina.
Tikai neaizmirsti, ka NEKĀDI labturības apstākļi neatceļ to, ka Tu esi šī citā cilvēka īpašums... |
Kārlis sj |
# Labojis Kārlis sj: 2007.12.13 11:38:03
Artos, tieshi tas `Kunga sods paarmaaciishanas noluukaa` ir tas `laiciigais sods`, kas mineets katedraale.lv rakstaa.
Gandariishana - piem., kad sit duuri uz kruutiim, ka esi greecinieks, birdini pelnus uz galvas, gavee, utt.
2.gs Moceklis Justiins - liekas, vinjs pirmais plashaak teoretizeeja par sho teemu, bet man jaapamaklee teksts |
Kārlis sj |
# Labojis Kārlis sj: 2007.12.13 11:44:06
Artos, neviens tev arii neliek braukt, bet Bazniica piedaavaa sho iespeeju. Kaadam varbuut nepietiek ar 1sekundi dievkalpojumaa, lai samierinaatos ar sevi un Dievu.
Gandariishanu varbuut vareetu aprakstiit kaa laikaa izstieptu greeknozheelu, ja tas to lietu dara skaidraaku. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.13 12:53:55
Kārlis sj, un kad Dievs izlemj kādu pārmācīt, tad viņš pakonsultējas ar Pāvestu cik ilgi drīxt pārmācīt konkrēto indivīdu, gadījumā ja šamais ir saņēmis Pāvesta indulgences? 
Prikolisti? |
Vēlos noskaidrot [84.237.165.174] |
# Iesūtīts: 2007.12.13 18:01:33
Kārlis sj
Varbūt tas, ko jautāšu ir tikai vulgāra 1/2 kristieša luterāņa jautājums? Vai laicīgais sods neattiecas arī uz purgatoriju, kur dvēsele izcieš šo sodu vai precīzāk tiek sagatavota (t.i.pozitīvā nozīmē) sagatavota un sagatavojas Debesu valstībai? Jo tiek uzskatīts, ka no purgatorijas ir tikai viens ceļš (agrāk vai vēlāk) - Debesis. |
neielogojies [87.110.72.48] |
# Iesūtīts: 2007.12.13 22:44:40
Kārlis sj Grēknožēla braucot uz kādu apšaubāmu parādību?
A varbūt veselīgāk sirdsapziņai būtu sākt reāli mazināt sava grēka sekas ilgstoši un rūpīgi tur, kur grēks pastrādāts?
Jānis Kristītājs:
10 Un ļaudis viņu jautāja: "Ko tad mums būs darīt?"
11 Bet viņš tiem atbildēja, sacīdams: "Kam divi svārki, tas lai dod tam, kam nav, un, kam ir pārtika, lai dara tāpat."
12 Bet arī muitnieki nāca kristīties un to jautāja: "Mācītāj, ko mums būs darīt?"13 Tad viņš teica: "Neņemiet vairāk, kā jums nolikts."
14 Bet arī kareivji to jautāja: "Ko tad mums būs darīt?" Un viņš tiem atbildēja: "Neaplaupait nevienu un neizspiediet nevienam naudu un esiet mierā ar savu algu."
|
Kārlis sj |
# Labojis Kārlis sj: 2007.12.15 14:36:56
Mulders, nevis paavests, bet katrs biiskaps, un to vinji dara tieshi taapat kaa Paavils. Bet laikam ne jau biiskapi, apustulji vai koncili tev ir autoritaate. Kas tevi vareetu uznjemt Baznicaa, ja buutu peec kristiibas atteicies no Dieva? Ja kaads moceklis cietumaa aizliktu kaadu labu vaardinju pie biiskapa, ka Mulders nav nemaz zemee metams, bet tikai paklupis, varbuut biskaps miikstinaatu sodu (resp. iedotu indulgenci). Jeb Mulders gribeetu buut taadaa bazniica, kas katru atkriteeju atraida bez atgrieshanaas iespeejas?
Vēlos noskaidrot [84.237.165.174], shkjiistiitava nepiecieshama, lai, piemeeram, 1Kor 5,5 saprastu, ja vainiigais peekshnji nomirst. Neatbildeets jautaajums ir, kur un kaa vinjam taa atkriteeja greeciigaa dalja tiks izniicinaata un kur sods piemeerots? Shkjiistiitava sanaak kaa paliigkonstrukcija, lai saprastu laiciga soda izcieshanas iespeejamiibu peec naaves (laiciigaa vietaa, shkjiistiitavaa). Un jaa, katra kristiesha laiciigaa dziive ir celjsh uz debesiim. Ja kaads, piemeeram, luudzas par dveeseleem shkjiistiitavaa, tad es to personiigi neizteelojos kaa mokuvietu kaut kaadaa laikaa un telpaa, bet saprotu kaa celju pie Dieva. Neredzu nekaadu probleemu luugt par dveeseleem, kas ir celjaa pie Dieva.
neielogojies [87.110.72.48], jaa, varbuut taa un varbuut arii savaadaak. Sveetceljojums arii var buut labs un sveetiigs laiks. Nevienam nekas netiek uzspiests. Arii tikai pati aizbraukshana kaa tuuristam uz kaadu `apshaubaamu` vietu nav vieniigias priekshnosaciijums. Galvenais ir, lai greeki ir nozheeloti un lai tu pats saproti, kaapeec to dari. |
Vēlos noskaidrot [84.237.156.95] |
# Iesūtīts: 2007.12.15 17:31:40
Kārlis sj
Tam var piekrist, ka purgatorija ir sava veida (cik vien ļauts ar analoģijām izprast) izaugsme, perspektīva t.i. ceļš pretī Dievam. Tu ļoti labi zini, ka Reformācijas trači ar to arī iesākās - uz sirdsapziņas rēķina spekulācijām ar grēku piedošanas atlaidēm. Kaut gan šobrīd RKB-cā arī ordeņu starpā ir lielas domstarpības šajos jautājumos. Saki, lūdzu, kas nosaka/ konstatē svētdarošās žēlastības stāvokli? Vai tas ir tāds konkrēti aprakstāms lielums t.i. dvēseles stāvoklis? Cik tad tālu var sniegties priestera kompetence, ja jau pie grēku atlaišanas, cik zinām, RKB-cā tiek rezervēts ja - tad. Bet, kur ir garantija, ka pēdējā stundā vai minūtē nenotiks kaut kas zaimojošs, piemēram, agonijas murgos cilvēks sāk lādēties. Tāpēc, ko Tu domā šajā sakarībā, žēlastība un ticība par kuru runāja Luters, vai ir tikai uz izņēmuma gadījuma izpratnes būvēta teoloģija vai tā ir Ev-ja būtība ?
|
Kārlis sj |
# Iesūtīts: 2007.12.15 20:45:25
Vēlos noskaidrot [84.237.156.95], reformaacija saakaas ar greeka sodu piedoshanas atlaideem. Tieshi jau Luteram bija shkrobe, ka no vinja dorfa ljaudis aizbrauc uz kaiminjdorfu, tur pie Tecelja nopeerk laiciigo sodu atlaides, pat dziivei uz priekshu, un tad naak pie vinja uz bikti veesaa mieraa suudzeet, bez ipashas nozheelas. Varbuut vinjam bija veel jo lielaaka shkrobe taapeec, ka vinjam pasham gaaja sev gruuti piedot savus greekus un nekad nesajuta to, ka buutu pienaaciigi gandariijis (izcietis sodu) par tiem.
Tieshi par kaadaam domstarpiibaam ieksh RKB pashlaik ir runa? Ordenju starpaa? Es to nezinu. Man neshkjiet, ka shis jautaajums shobriid butu aktuaals. Es arii nezinu, vai no aarpuses kaads var konstateet par zheelastiibas staavokli. Nevar tachu. Vai vari luudzu pateikt, ko tieshi domaaji ar to "ja - tad" priestera kompetenci? |
Vēlos noskaidrot [84.237.135.82] |
# Labojis redaktors: 2007.12.16 17:44:22
Kārlis sj
Sākumā par domstarpībām RKB. Kā netīšām esmu dzirdējis no viena otra monsinjora, ja arī šodien notiks šķelšanās, tad tā nāks no pašas RKB-cas iekšienes. Jo to Tu, Kārli, jau iepriekš esi atzinis ka RKB-cā sadzīvo ļoti dažādi un pat pilnīgi pretēji viedokļi. Cik zināms franciskāņi ar dominikāniem mūždien ir polemizējuši, cik tālu var savienot nacionālās (bieži vien pagāniskās) tradīcijas ar Ev-ju.
Vai vēl mums luterāņiem aktuālāk, paskatamies uz Efatas kustību, kuru daudzi konservatīvie katoļi piecieš vien tamdēļ, ka viņi vien skaitās zem viena "jumta". Taču šajā pašā Efatā ir, maigi sakot, visai divainas aktivitātes, prasti sakot, tur iet cilvēki no dažādām konfesijām un ķer "kaifu". Kaut vai, kas notika nesen vasarā viesojoties tēvam Rufus! Vai vēl, piemēram, Meždugorjes fenomens, man pašam pazīstami cilvēki uz turieni dodās "strīpām", bet tajā pašā vai Vatikāns ir devis oficiālu atļauju/ svētību?
Otrkārt, par priestera kompetenci. Atslēgu vara clavis , kas ir dota priesterim, manu zināšanu robežās, kad sacīju "ja - tad" biju domājis par to, ka RKB-cā ir ar nosacījumu - grēku piedošanu var pasludināt (D-s to sniedz caur priesteri) tikai tad, ja cilvēks ir patiesi nožēlojis. Tāpēc šeit nāk klāt gandarīšanas darbi, kā apliecinājusm patiesai nožēlai. Taču kā mēs varam būt droši, ka esam patiesi visu nožēlojuši? T.i. kā tas ir pie luterāņiem - grēksūdzes vienā atrā variantā tiek sacīts, ~ ja jūs patiesi sūdzat un nožēlojat savus grēkus... tad, tikai tad varat saņemt piedošanu. Bet šeit ir jautājums, vai mēs grēka samaitātie jebkad to spējam?
Bet tas galvenais mans jautājums bija, vai šobrīd RKB-cas izpratnē, žēlastība par kuru runāja Luters, bija izņemuma kārtas žēlastība. T.i. tā žēlastība, kuru D-s dāva no savas mīlestības ārpuskārtā, bet nevis saskaņā caur B-cu kā K-tus miesu? |
Kārlis sj |
# Labojis Kārlis sj: 2007.12.18 20:41:23
Raimonds
Protams, ka RKB iekshienee pastaav liela daudzveidiiba, bet attieciibaa uz dazhaadajiem ordenjiem savstarpeeja konkurence un striidi jau sen, manupraat, vairs nepastaav. Visi ciinaas par savu pastaaveeshanu un domaa par to, kur ir Dieva griba un kaa mainiit savu darbiibu atbilstoshi pastaavoshajai situaacijai. Tas, ka ir dazhaadi teologi, kas savaa starpaa striidas, ir cita lieta, un tas tachu arii ir tikai normaali. Visaas pentakostaalju grupaas arii ir divas puses - viena, kur var skaidri redzeet Gara darbiibu, cita - kur jaabuut piesardziigiem, ja vinji grib pieprasiit, lai visi buutu taadi pashi. Uz Medzugorji braukt arii nav aizliegts, bet oficiaalus sveetceljojumus organizeet vieteejais biiskaps gan nav atljaavis. Tas arii visiem turp brauceejiem buutu jaazina.
Par greeksuudzi es pilniibaa piekriitu. RKB priesteris greeku piedoshanas pasludinaashanu var atteikt, ja tie ir tikai biiskapiem rezerveeti gadiijumi, piemeeram, abortu gadiijumaa (bet arii tur biiskapi var paplashinaat savas pilnvaras priesteriem). Protams, var atteikt arii tiesi taa iemesla deelj, ka vinjam pamatoti liekas, ka greeks netiek saprasts vai tas netiek nozheelots, bet tas driizaak ir iznjeemuma gadiijums.
Bet par to peedeejo jautaajumu - nuuu, es nezinu, vai to taa var vienkaarshi atbildeet. Varbuut abi atbilzhu varianti vienlaikus ir deriigi? Tas jau laikam arii buutu atkariigs no taa, kaa saprot Bazniicu kaa Kristus miesu. Es arii nezinu, vai Evangjeelijs var tikt pasludinaats viens pats bez Bazniicas? Un vai zheelastiiba var tikt saprasta bez Bazniicas. Gruuts jautaajums. |
Kārlis sj |
# Iesūtīts: 2007.12.20 13:06:40
Raimonds, es nezinu, vai tas `zheelastiibas staavoklis` ir kaut kas taads, kas buutu meeraams vai konstateejams. Man tas driizaak saistaas ar kaadu apzinaatu vai psihes staavokli savaa religjiskajaa dziivee, lai visu laiku nepamatoti nevajadzeetu justies par kaut ko vainiigam. Un shaads staavoklis nav subjektiiva patvalja, bet balstaas uz personas un Baznicas religisko pieredzi. Taapeec arii savstarpeejo sasaisti starp indiviidu un instituuciju var izskaidrot un lietderiigi pielietot. Es domaaju, arii psihologija ir atklaajusi, ka paarspiileeta vai nepamatta vainas apzinja var buut postosha. Kaut arii es nezinu, kaa kristieshu dihotomiju `greecinieks/taisnotais` vislabaak iistenot `sirdii`, tomeer RKB divu atshkjirtu polu modelis man ir saprotamaaks. Un man patieshaam shkjiet, ka tas vairaak ir psihologisks nekaa dogmaatisks jautaajums. |
Kārlis sj |
# Labojis Kārlis sj: 2007.12.21 01:46:50
Ctulhu, protams, ka ir savs mehaanisms. Ja jau viss saakas ar to, ka vienu Biibeles graamatu, kaadam lasot, peekshnji atnaak atskaarsme, ka vinjsh ir glaabts tikai taapeec, ka vinjsh tic, tad jau viss ir shtokos. Kaa saprotu, tad ir dazhaadi celji, kaa nonaakt pie viena un taa pasha staavoklja. Bet taa nav teorija, ko var iemaaciities un kas pati par sevi taapeec vien straadaa. Man pat liekas, ka tam vispaar nav nekaada sakara ar to, kaadai konfesijai vai religijai piederi. |
:: Pievienot komentāru
|
