atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Kristus un Dieva Valstība
Mulders
Iesūtīts: 2007.10.23 10:21:12
Pavisam nesen apjautu šo abu jēdzienu komplementaritāti.
<< . 1 . 2 .
AutorsZiņas teksts
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.23 14:30:54
Šeksna, tak bēda, ka Ctulhu to nesaprot un kā tāds bēbis iecērtas un saka, lai šamam ieborē kas ir mūzika rādot šim notis!
Nu tātad cilvēkam acīmredzot NAV šādas spējas - skatoties uz notīm, DZIRDĒT, kā tās skan. Viņam (un man arī!) vajag orķestri, kas šamās ackaņo, a orķestra nema... tā teikt - skatieties notīs un izbaudiet, kā tās skan.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.10.23 14:40:09
Šeksna nu lūk un es saku, nevaru es atskaņot to mūziku! Neesmu es orķestris. Es to dzirdu, bet nespēju atkārtot.

Ja to mēģināšu, tad būs kā tai anekdotē

- Klau, Bītli galīgi sako
- Kāpēc
- Da vakar man Ješka pa telefonu šamo Yesterday nodungoja... mēsls!
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.23 14:42:33
Šeksna nu lūk un es saku, nevaru es atskaņot to mūziku! Neesmu es orķestris. Es to dzirdu, bet nespēju atkārtot.
Nu bet tad rodas jautājums - KUR tad ir tas orķestris? Kāpēc viņš slēpjas?
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.10.23 14:47:16
Šeksna, hmmm nezinu vai "KUR" var attiecināt uz garīgām Trascendentālām lietām. Pats tak saproti, ka mūzikas alegorijās es runāju, jo īstenība ir kas cits mazliet, kam pietrūxt pat valdoas lai to izteiktu. Pati mūzika un māxla un dzeja ir šī valoda ar kuru var pastāstīt par lietām, kas nav izsakāmas vārdos... bet šīs valodas tu neproti dzirdēt, bet kas svarīgāk - es neprotu tajās runāt! Nav man dots!

Varbūt mazlit palīdzēs izprast šāds apgalvojums... tās ir attiecības, kurām vēl nav vārds izdomāts!
Mēs pat nezinām kas ir mīlestība, to neviens nav lāgā definējis, bet par to ir runāts un runā dzejā, dejā, mūzikā... un cilvēki piekrīt, ka šādi vislabāk ir izeitk kas tas ir. Bet pat tad, ja nekad neesi mīlējis un bijis mīlēts, neizprast kas slēpjas zem jēdziena "mīlestība"
Es šeit runāju par ko tādu, kam pat nosaukuma nav... garīga realitāte. Vari pat norakstīt uz to, ka es traks esmu! Tak po! Pilnīgi saprotu Akvīnas Tomu, kad pēc sava mega darba uzrakstīšanas (faktiski nepabeidzot to) šis pateica atklāsmē kādā "Viss ko esmu rakstījis ir salmi" un pārtrauca darbu. Katoļiem ļoti negribās atzīt šo A. Toma atziņu, un viņi šo A. Toma darbu, ko pats autors par fufeli novērtējis, ir pieņēmuši par savu centrālo filosofisko core!
Es nezinu ko A. Toms ieraudzīja, bet saprotu, ka to izteikt vārdos nevar... to var tikai negācijās rakstīt... tas ir mēģinājums čukčam pastāstit kas ir krokodils izmantojot tikai ziemeļbriežus!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.10.23 15:11:42
Ctulhu, baidos, ka nevarēšu nedz apstiprināt nedz noliegt. Paradox jaukais ir tajā, ka Katoļi A. Tomu uzskata par īstenticīgo svēto un savas teoloģijas guru, un tai pat laikā pats A. Toms nepiekrīt tam, ko uzrakstīja, jeb novērtēja to kā salmus.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.10.23 15:19:41
Ctulhu, lab tas ir offtopiks!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.10.23 15:51:46
> Mulders
Vai nav tā, ka Akvīnas Toms saprata, ka lai rakstītu ko rakstīdams, tāpat nevar atbilstoši un pareizi uzrakstīt. Kā aklajam pastāstīt, kā tas ir - redzēt.
Tomēr, kaut ko pastāstīt var. Kaut vai par viļņu garumiem utml. Tas ir vienīgais, kas kaut kādā mērā apraksta "redzēšanu". Cita nekā tāpat nav, un ko tad labāk - neko nerunāt vispār?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.10.23 15:58:02
KarotesNav, saku jau... bez paša A. Toma posta šeit diez vai tiksim skaidrībā ko īsti šis tā uzcepās. Man jau gribētos ticēt, ka ir tā kā tu saki, bet nu droši jau vairs laikam neuzzināsim! Vismaz ne šajā dzīvē
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.23 20:32:33
Jo cilvēks vēlas tuvoties Kristum, jo tuvāk Viņu apjauš, jo vairāk atveras viņa gara un sirds acis, jo vairāk viņš spēj apjaust Dieva skaistumu, svētumu, varenumu. Bet priekšnoteikums laikam tomēr ir - jāgrib... Ja vēlas tikai apšaubīt, kritizēt un nonievāt, nu neatvērsies tas varavīksnes skaistums...
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.24 13:43:19
Ctulhu
Ar reāliem objektiem - kas vienam skaists, tas otram - riebīgs...
Nav objektīvas mērauklas reālajā, materiālajā pasaulē. Tikai mēs visi, lai cik lieli sivēni un sušķi, esam Dievam mīļi... lai gan ne jau tā mūsu sušķība, protams. bet viņš redz mūsu kodolu, kas apaudzis ar sūdiem. Kurus notīrot, mēs reiz mirdzēsim Dieva spožumā, siltumā un mīlestībā...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.10.24 13:51:43
Ctulhu, kurā vietā tu šito zajavu izraki?
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.24 14:09:00
Ctulhu
Negribēja, lai mēs kļūstam kā dievi šajā mūžības aspektā, citādi mēs būtu nosodīti mūžīgai nelaimīgai eksistencei. Bet mēs atgriežamies pie izrunātas tēmas.
Andis Atvars [81.198.177.90]
# Iesūtīts: 2007.10.24 14:21:47
Pieredzējis mūziķis/diriģents, partitūru nošu lapā apskatījies, uzreiz zin, KĀ tas skan.
Sheksna
Nu nebūs gluži tā. Haidnam tīri labi palīdzēja komponēšanā orķestris un pateicoties tam tapa 104 simfonijas (tuvākais sekotājs Mocarts 41), 68 stīgu kvarteti, 20 operas un vairākas oratorijas...
Nu pieredzējušie dirģenti arī partitūras cītīgi studē pat sava atvaļinājuma laikā (Jansons M)...
rainars
# Iesūtīts: 2008.01.27 19:12:29
DĀRGIE KRISTIEŠI ,atcerēsimies ka Kristus ir Dieva Dēls uz kura tam labs prāts.Dieva valstība jau ar ir Dieva vārds un Dieva brīnumu lietas caur SVĒTO GARU.Kāda tad iemesla pēc pasaulei rodas domas ka kristiešiem jumts aizbraucis.Un vai tad BĪBELĒ nav teikts ka ja jums Dieva vārdu sakot kāds nosauc pa muļķi tad mūms kristiešiem ar to ir jālepojas.
rainars
# Iesūtīts: 2008.02.10 09:44:10
Sheksna
Re tev atbilde par orķestri.
Mēs tak zinam ka Dievs ir dzīvs Dievs bet netaustāms.Kāpēc Dievu vajag materializēt ? Var jau provēt ,bet tā nav iekārtots.Dieva orķestrī ja kas ir muzikanti un tie ir eņģeļi un tā kā viņi spēlē neviena pasaulīga grupa ne orķestris nevar nospēlēt.
Kundali
# Iesūtīts: 2008.02.10 09:55:23
Kristus drīzāk varētu būt kā Vārti uz Dieva Valstību, bet ne tiešā,-simboliskā nozīmē.
<< . 1 . 2 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 52 , pavisam kopa bijuši: 12754