Mirga 
|
Iesūtīts:
2007.07.29 01:43:20
Cik ilgi ir cilvēki, tik ilgi ir bijusi arī šī vēlme būt kā Dievam.
Vai un kā tas ir iespējams? |
|
Mirga |
# Labojis Mirga: 2007.07.29 01:53:39
Kādas nakts domas:
- Savā veidā mums tas tiešām ir dots. Tomēr ne tā, ka tas nozīmētu Dieva daudzskaitļošanos, bet gan: Dievs manī, es viņā. – Viens Dievs.
- Radītājs nevar radīt sev līdzīgu būtni, kas nebūtu ar viņu saistīta (kā tēvs un dēls).
- Tas būtu bezjēdzīgi, jo tad sāktos ar cilvēkiem atkal viss no gala. – Te jāatceras, ka es, cilvēks, domāju, un es nevaru izdomāt radītu būtni, kas savā būtībā radikāli atšķirtos no mums.
- Variācijas, protams, būtu iespējamas. Piemēram, lai jaunā būtne neatkārtotu „grēkā krišanu”, kā tas notika Ēdenes dārzā.
- Ja būtne nebūtu pilnīgi programmēta, bet ar izšķiršanās spēju, tas notiktu kādā citādā veidā, jo paliktu kārdinājums.
- Un kārdinājums paliktu, jo domāt varam tikai pretstatos. Ja ir Ir, ir arī Nav. Ja ir dzīvība, ir arī nāve.
- Risinājums: Radītājs kļūst par radījumu, lai dotu iespēju kopā ar Viņu atgriezties dzīvībā.
- Mūžīgā dzīvība – vienkārši esība pilnībā.
- Pilnībai nav pretstata. Nebūtību mēs nevaram domāt, jo tad nebūtu ne domātāju, ne domu.
- Tā tad: Dievs – Ir – Viens .
- Mēs vai nu esam Dievā, nezaudējot savu būtību, vai esam – pazuduši .
- Pilnībā – Dievā – ir viss, nevar būt nekā „cita” – ārpus viņa.
- Cilvēks – radība – nevar būt kā Radītājs. Cilvēkam sacīt: Mēs (kāds) radām (kaut ko) no nekā, kā Dievs, ir bezdievīgi.
|
Andis Atvars [84.237.134.114] |
# Iesūtīts: 2007.07.29 22:08:37
...mēs Dievā, Dievs mūsos....varbūt nedaudz skaidrības? Manā izpratnē mūsos ir ļoti maza daļiņa no Dieva, bet ja būtu drusku vairāk, tad baidos ka sāktu pa Lucifera taciņu staigāt (protams ne visi) . |
kaut.. |
# Iesūtīts: 2007.07.30 06:01:12
Varbūt no cita redzespunkta:
Manuprāt, cilvēks taču ir radības kronis... un Dievs cilvēku radīja un svētīja un cilvēkam uzticēja nosaukt vārdā radību un deva vārdu sievai un arī viasām pilsētām utt, kas arī ir daļiņa no radīšanas, kas turpinās arī šodien!
cilvēks taču bija radūts pilnīgs un viņam bija jāvalda paradīzes dārzā un jāpaklausa Dievam, kas likās tik pašsaprotami un dabiski, bet kā mēs zinām, sātans izjauca šo paklausību, jo gribēja lai paklausa viņam un tā arī notika... sātans izjauca paklausību Dievam, tomēr kā jau zinām caur Kristu mēs varam atkal būt paklausīgi Dievam(ne pilnīgi, grēka dēļ) un būt Viņa mīļie bērni un Rom 8 taču ir teikt, ka esam Kristus līdzmantinieki... |
Mirga |
# Iesūtīts: 2007.07.30 21:14:33
Andis Atvars
Jāņa ev. 15. nod.
Varbūt der arī atcerēties vai palasīt Lūisa Vienkārši Kristietība pēdējās nodaļas? |
Ēvalds Bērziņš  |
# Iesūtīts: 2007.07.30 21:26:19
Cilvēkam ir bijusi vēlme būt par Dieva pretinieku, bet Dievs grib, lai cilvēks būtu kā viņš. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
