vilks 
|
Iesūtīts:
2009.01.02 17:51:00
Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu pārdomāju jautājumu par degšanu ticībā. Atcerējos laiku, kad tikko biju ienākusi draudzē. Es biju gatava darīt jebko, lai tikai būtu baznīcā vai kopā ar cilvēkiem, kuri arī ir draudzē. Piedalīties talkās, paciest garus morāles lasījumus no dažiem draudzes cilvēkiem, agri celties svētdienās uz draudzes kori un palikt vēlu vakarā ar draudzes jauniešiem.. jebko.
Kopš tā laika ir pagājuši kādi 12 gadi, un tagad es ticu savādāk. Un, šķiet, arī nedegu vairs tik ļoti par ticību, par draudzi un tās cilvēkiem. Man gan negribētos domāt, ka esmu kļuvusi par "formālu kristieti", drīzāk savādāk. Komentāros draugiem.lv dienasgrāmatai, kur arī par šo rakstīju, vēl daži cilvēki minēja, ka arī pazīst šo situāciju. Kā ir ar jums, vai esat to piedzīvojuši un ko par to domājat? Vai tas ir labi vai slikti, ko nozīmē tas, ka ticība ar laiku mainās un vai vajag mēģināt atgūt to pirmo degsmi? |
|
vilks |
# Labojis vilks: 2009.01.02 17:55:08
Priecātos dzirdēt tos, kam ir līdzīga pieredze vai laba ideja šai sakarā.
Te vēl daži citāti no komentāriem draugos:
- "Ek. Sazin. Izklausas pagalam pazistami. Kad neviens celshs nav par grutu, neviens rits par agru. Laiks pasam sev nebija vajadzigs. bet tada intensitate man domat visu mzuu nevar. Un sazin kas tas ir - sagurums, izdegums, kautkads briedums, cita kvalitate... Jautajums ir vai vispar iespejams visu laiku ta degt. un jaaa.pasham liekas ka tas ir sausmigi slikti kad tu vairs nemili veco frote dvieli ka dievnama piederumu, ka kaut ko brinisku. Dvielis jau nav kluvis savadaks. Tikai tas skatiens. Un vai nepareizaks... sazin..."
- "Nu jā, ir jau ārkārtīgi maz lietu, par kurām un uz kurām cilvēks pēc noteikta laika neapdzistu. Nu jā un droši vien tāpēc,ka reizēm cenšas degt pats no sevis. Un varbūt reizēm mēs protam degt paši, bet šķietam neprotot piemest uguni otram. Nav jau ar tām pagalēm un uguņiem tik vienkārši."
- "Kā saka mācītājs Bitāns- Dievs pamatā ir pozitīvi noskaņots pret cilvēku. Pat tad, kad aizbraucam īstajam pagriezienam garām, Viņš pacietīgi un laipni mūs vada atpakaļ- pa apkārtceļiem un liekiem pagriezieniem un kilometriem, bet Viņš nepadodas. Mēs padodamies, Viņš nekad nepadodas mūs stūrgalvīgās avis vest uz zāļainajām ganībām"
- "Tas jaizludz no Dieva - degošu sirdi un atjaunotu draudzi. To var tikai Viņa Svētais Gars. Es šīs dienas poavadu savā draudzē un ļoti priecājos par atmošanos un dzīvību, kas ienākusi, par daudziem patiesi ticīgiem un mīļiem brāļiem un māsām. Un vēl pirms kāda laika no tā nebija nekā. bet mēs lūdzām, un Dievs deva pavisam brīnumaini un neticami."
|
sicilia  |
# Iesūtīts: 2009.01.02 17:58:56
nuuuuuu pēdējos 8 gadus ar mani ir tā - ka no lielas mīlas (degsmes), līdz tādai neizpratnei par to vai man tas viss vajadzīgs:/
bet tādas ticības, kā pirms 15 gadiem man nav... bet es ceru, ka tas mainīsies |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.01.02 18:04:17
Interesanti, no ka šīs pārmaiņas ticībā ir atkarīgas un vai tās vienmēr ir uz sliktu? Vai ticības dzīves ideāls ir kristietis, kurš visu savu brīvo laiku pavada tikai baznīcā un draudzes aktivitātēs? Un ja ne, kur ir robeža? |
sicilia |
# Iesūtīts: 2009.01.02 18:07:54
vilks
nu s domāju, ka tas atkarīgs no cilvēka. ir cilvēki, kuriem tā degsme paliek tik liela, ka apkārtējie sāk n orobežoties, jo uzskata part fanātiem
no vienas puses tas saistīts ar draudzi, bet man tās svārstības sākās vienā brīdī.....it kā draudzē viss bija tāpat, bet man iekšā kaut k`;a citādāk..... bet tas viss viļņveidīgi. brīžam jūtos tāpat kā agrāk, brīžam ne. bet varbūt labi, jo vienā brīdī man rodas vēkme tuvoties Dievam vairāk |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.01.02 18:08:51
Trilobīte
Pieņemu, ka, mainot konfesiju, tā degsme kļūst lielāka Galu galā ir tik daudz kā jauna, kas jāiepzīst un jāaptver. Toties pēc zinama laika (7-10 gadiem?) viss kļūstzināms, pazīstams un pierasts. Pieņemu, ka tad arī rofas tādi jautājumi kā man. (Domāju ik palaikam par šo jautājumu nu jau kādus 5 gadus.) |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.01.02 18:48:07
"Mīļā, labā feja, lūdzu, atstāj bez ievērības tos lūgumus pēc naudas, pēc automašīnām ar četrdesmit zirgspēku lielu motora jaudu, pēc slavas, pēc jauniem matiem izkritušo aizstāšanai un jahtkluba prezidenta goda. Vienīgi atgriez - ak, atgriez jel un dod mums vēlreiz tikai mazmazdrusciņ no mūsu kāzu ceļojuma!
. ... .
"Viņi, nīzdami un vainodami viens otru savā postā, tomēr turējās kopā, būdami pieraduma vergi. Jo pieradums ir tas spēks, kas neļauj zemei izjukt gabalu gabalos, lai gan pastāv arī vēl kāda muļķīga gravitācijas teorija." /O`Henri/ |
Eshkola  |
# Labojis Eshkola: 2009.01.02 18:54:32
manuprāt "ticība degsme" nav mērāma ar to - cik cilvēks laika pavada draudzē, un ko tur dara.
Manuprāt, ir labi kalpot draudzē, ja var to atļauties - gan dziedāt korī, gan mazgāt grīdu, gan vākt jauniešus un svētdienas skolu . Bet ir vienmēr jāpiedomā - vai neesam visas iespējamās kalpošanas "piesavinājušies" sev, bet citiem tāpēc nav īsti vietas draudzē.
Un vēl ir svarīgi, ar kādu sirdi un kādiem motīviem kalpojam - vai izpelnoties godalgu no Dieva vai cilvēkiem, vai vienkārši paklausam Dieva aicinājumam - un Viņa spēkā daram uzticēto Dievam par godu un cilvēkiem par svētību.
Ja mūsu motīvi kalpošanai ir "veselīgi", tad tas arī nenogurdina un negribas no šīs kalpošanas "atstādināties".
Bet par ticības degsmes trūkumu ļoti laba lekcija bija Gregorskolas pēdējās rekolekcijās. Šeit, 1. novembrī var izlasīt vienas studentes lekcijas pierakstus. http://trisviena.blogspot.com/search?updated-max=2008-11-06T11%3A06%3A00%2B02%3A00&max-results=7 |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.01.02 18:57:07
Ar reliģiju ir viss pilnīgi tas pats, kā piņķēšanos ar narkotikām. Patīkamas sajūtas narkotiku lietotājs sasniedz pārsvarā lietošanas sākumposmā. Vēlāk eiforijas fāze paliek īsāka un neizteiksmīgāka. |
sicilia |
# Iesūtīts: 2009.01.02 18:58:05
*Duksis
jā jā reliģija ir opijs tautai |
||||| [81.198.233.21] |
# Iesūtīts: 2009.01.02 19:19:03
Trilobīte Jāņa evaņgēlijā, spriežot Jeruzālemes tempļa apmeklējuma Pasā svētkos (Jāņa ev. 2,13; 6,4;12,1) |
lēnprātīgais  |
# Iesūtīts: 2009.01.02 19:19:42
vilks
"Tev ir pacietība, tu esi grūtumu nesis Mana Vārda dēļ un neesi piekusis. Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību. Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus." (Atkl. 2: 3-5) |
lēnprātīgais |
# Iesūtīts: 2009.01.02 19:23:07
Trilobīte
Kā to saprast? |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.01.02 19:33:57
lēnprātīgais
Tā, ka Vilks ir izstudējis teologs un zin šo citātu tikpat labi kā tu.
vilks
Man liekas, ka šī ticības degsme ar laiku pārvēršas, iet dziļumā. Nav tās pirmās sajūsmas, kas pašā sākumā (nu, līdzīgi kā cilvēku attiecībās), toties kļūst dziļāka un nopietnāka.
Ejot dziļumā ticības dzīvē (skat., piem. arh. Vanaga grāmatiņu Par kristīgās dzīves principiem - tur labi ieskicēts, kurā virzienā un kā doties.
Domāju, ka tas noderētu mums visiem, jo tevis rakstītais attiecas uz mums daudziem. |
lēnprātīgais |
# Iesūtīts: 2009.01.02 19:49:57
Balss
Citāts ir atbilde uz vilka jautājumu: "vai vajag mēģināt atgūt to pirmo degsmi?" Kur gan vēl labāk atbildi meklēt, kā Svētajos Rakstos? |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.01.02 19:54:01
lēnprātīgais
Un tieši kā? Tev ir kāda ideja? Vai tu spēj iemīlēties savā sievā vēlreiz tieši tāpat kā jaunībā?  |
lēnprātīgais |
# Iesūtīts: 2009.01.02 20:07:11
Balss
Nu redzi, uz to svarīgāko jautājumu atbildi esam atraduši. Vajag atgriezties pie pirmās mīlestības! Un tieši kā? Atgriešanās sākas ar vēlēšanos atgriezties. Kamēr šī vēlēšanās paliks, cilvēki, kas nav skolnieki, bet labi pazīst Svētos Rakstus, atradīs atgriešanās ceļu. Protams, atgriešanās nenotiks tajā pašā līmenī (tieši tāpat kā jaunībā), bet gan citā emocionālajā, atziņas, gan arī praktiskās rīcības līmenī. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.01.02 20:08:38
Balss Iemīlēties vēlreiz un vēlreiz un vēl...vēl... vēlvienreiz var. Un kā vēl! Bet, diemžēl, ne tikai divas reizes vienā un tajā upē neiekāpt, bet arī - vienu un to pašu cilvēku divas reizes neiemīlēt. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.01.02 20:22:26
Dosim Vilkam pa mici! Kāds ir antonīms vārdam "dedzība"? Laikam jau "kūtrība" Ja pirmā iet mazumā, tad otrā aug augumā. ... . "Kūtrs cilvēks ir pamesta māja, kurā mitinās čūskas, sikspārņi un zirnekļi, un visi steidzas tai garām bailēs un pretīgumā. Bieži tur nakšņo laupītāji un zagļi. Patiesi, kūtrs cilvēks ir mierīga mājvieta ļaunumam." /pēc visa spriežot,- Antonijs Lielais/
|
Balss |
# Iesūtīts: 2009.01.02 20:49:05
*Duksis
Ta nu gan lielu gudrību pateici! To katrs skolas puika zin! Tur jau tas knifs! Atgriezties pie pirmās mīlestības! |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.01.02 20:49:49
lēnprātīgais
Tu labi teoretizē. Un kā to izdarīt praktiski? |
:: Pievienot komentāru
|
