atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību kristietība un Rene Girard`a scapegoat mechanism
Voldemārs
Iesūtīts: 2008.12.10 22:24:51
Diskusiju kolēģis Noasveidīgais aprakstīja kristietību veidā, kas man ļoti atgādināja arī filozofu aprindās slavenu Rene Girard`a izstrādāto "grēkāža principu" [mans oriģināla scapegoat mechanism tulkojums, ja ir kāds jau aprobēts termins, priecāšos iepazīties].
Noasveidīgā pieeja mani pārsteidza, jo, par tik, par cik esmu informēts, pats Girard`s nav kristietis un viņa princips variāk paredzēts psiholoģijas un socioloģijas sfērās.
Noasveidīgais pareizi norādīja, ka Girard`s sava principa ilustrēšanai izmantoja VD grēkāža izraudzīšanas un izraidīšanas praksi [3 Moz. 16].
Diskusijas jautājums, vai tikai tas vien, ka Girard`s ir izmantojis VD līdzību, šo psiholoģijas/socioloģijas metodi ļauj ienest kristietībā?
AutorsZiņas teksts
Voldemārs
# Iesūtīts: 2008.12.10 22:30:13
Noasveidīgā komentāru un manus jautājumus skatīt http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&id=1550&rid=5&start=1
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2008.12.10 22:33:09
Voldemār ,

Girard ir pārliecināts kristietis. Visi viņa pēdējie darbi ir kristietības aizstāvības raksti. Tieši tāpēc viņu pārāk nemīl Tevis pieminētie "psihologi un sociologi".

Taču viņš, kā jau teicu, nav vienīgais mans avots. Varētu minēt arī dažus vācu vīrus, bet tos labāk ne, jo aizspriedumu līmenis ir pārāk augsts.
LittleWonder
# Iesūtīts: 2008.12.10 22:35:19
pie visiem Svētajiem? Kā mēs protam sarežģit Kristu un viņa mācību!!!!
Piedod, es neko nesapratu par ko tu vispār runā. Kur palikusi Kristus vienkāršiba? Vai tiešām tikt pestītam ir tik sarežģīti? Vai tiešām to spēj izprast tikai filozofi?!!!
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2008.12.10 22:38:03
Little Wonder,

kristietība ir vienkārša!
Dievs atjauno mūsu dievlīdzību caur Kristus iemiesošanos, dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Esi kopā ar Kristu, tici, ka Viņš ir dzīvā Dieva Dēls, kas nācis pasaulē Tevis dēļ, un tu būsi glābts!

Sarežģījumi rodas tad, kad cilvēki ir iestiguši vienā zīmju sistēmā un nespēj pāriet uz citu. Tad nākas pasvīst, lai beigās atklātu, ka runājam par vienu un to pašu, tikai - dažādiem vārdiem.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.12.11 10:25:50
Pēdējā laikā pārdomājot dažādas tēmas un viedokļus nākas secināt, ka problēmas teoloģijā rodas, kad cilvēki sāk runāt un jautāt par jautājumu "KĀ?" nevis "VAI?"... Ticība atbild uz "VAI" nevis uz "KĀ" uz KĀ atbild zinātne, un pagaidām tai vēl ir garš ceļš ejams līdz jautājumiem par kuriem runā teoloģija! Tāpēc, tad kad vēsturē sāk teologi runāt par "KĀ" tad zinātnieki smejās un herēzes dzimst.

Šeit protams par tiem "KĀ" uz kuriem pats Dievs nav atbildējis...
neielogojies [81.198.252.134]
# Iesūtīts: 2008.12.11 11:09:00
Mulders
Pareizais jautājums ir KO?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.12.11 14:55:47
Pareizais jautājums ir KO?

Pareizais jautājums ir VAI?
VAI Dievs ir radījis pasauli no nekā
VAI Kristus mira pie krusta par mūsu grēkiem
VAI Kristus ir Dieva Dēls
VAI Kristība dāvā pestīšanu
VAI Vakarēdienā saņemam Kristus miesu un asinis
VAI Ticībā topam pestīti!
VAI Dievs piedod mums mūsu grēkus!

Taču mūsdienu teologi un visos laikos visas herēzes radās tad, kad šo VAI vietā sāk jautāt KĀ...
neielogojies [81.198.252.134]
# Iesūtīts: 2008.12.11 15:02:48
Tas ko tu uzdod ir arī kārdināšanas jautājums:
Vai tiešām Dievs tā būtu teicis? Tie ir neticības jautājumi...
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.12.11 15:39:36
neielogojies, pareizi...

Taču aiz "KĀ" vienmēr tiek paslēpt šis JA tu nevari pateikt KĀ, vai ja tava atbilde uz KĀ atšķiras no manējās, tad es vai tu neticam un tātad esam noraidāmi!
Redzi atbilde uz "KĀ" kļūst par ticības nevis zināšanu jautājumu!

Tas ir tas kur RKB ieberzās ar transsubstināciju - viņi mēģina atbildēt uz šo KĀ un ja tava atbilde nesakrīt ar Pāvestu, tad tevi noraida, pat ja atbilde uz VAI ir pozitīva!

Domā Velnam pēc tava "JĀ" ir grūti pajautāt "KĀ tas iespējams" un pieķerties tavai nezināšanai teikt - tad kāpēc tu tam tici, tad tā nav droša lieta, ja tu nespēj atbildēt un izskaidrot KĀ!

Pasaule neticīgā mums jautā KĀ... un kad mēs nespējam atbildēt, tad atsaka - tad mēs jūsu Dievam neticēsim...
Kad ticīgie brāļi sāk kašķi par "KĀ" tur kur pats Dievs nav atbildējis un pēc saviem ieskatiem velk šīs demarkācijas līnijas, lai arī visiem skaidrs ka neviens neapšauba VAI Dievs to ir teicis, tad paliek skumji!
incognito
# Iesūtīts: 2008.12.11 16:52:30
Kāds zinošs varētu drusku pastāstīt par Rene Girard un minēto grēkāža mehānismu...?
incognito
# Iesūtīts: 2008.12.11 17:34:19
Cik es sapratu "grēkāža mehānisms" Rene Girard skatījumā ir tāds universāls pirmatnējās sabiedrības mehānisms, kas atbildīgs par kultūras un civilizācijas rašanos. Iedomājamies bariņu pirmsvīriešu, kas visi alkst vienu pirmssievieti. Vīriešu daudz, sieviete viena, kaislības kļūst aizvien šerpākas, beigās vienu nosit. Iestājas miers uz kādu laiku. Grēkāzis parādā gan kā nekārtību avots, gan kā miera cēlonis, topot svēts. Šāda situācija ir arhaiskās reliģijas, valodas, etc etc pamatā.
LittleWonder
# Iesūtīts: 2008.12.11 18:06:17
nep
arstāju brīnities, ar ko tik cilvēks nenodarbina savu prātu
Voldemārs
# Iesūtīts: 2008.12.15 00:23:42
Noasveidīgais!
Pārbaudīju, Girard tik tiešām sevi apliecina kā kristieti, pie tam "baznīcā gājēju", nevis tikai pēc vēsturiskās piederībās. Tas priecē. Viņš piederot pie tradicionāliem pāvestiešiem, tomēr, kā tas nereti gadās, viņam problēmas ir ar Romu. Šajā jautājumā biju paviršs, paldies Noasveidīgajam par precizējumu!
Tomēr, par scapegoat mechanism`u, pats Girard to neredz teoloģijas vai filozofijas, bet gan psiholoģijas un socioloģijas jomā. Tā nu, šinī sapektā, Girard`s vairāk piekrīt man. Un ir arī pamats. Pat [vēlreiz uzsverot PAT], ja scapegoat mechanism aprakstītu kādas psiholoģiski socioloģiskas norises, tam NAV nekādas saistības ar Dieva atklāsmē [3.Moz. 16] paredzēto dziļāko jēgu - vietniecisko upuri, kur nu vēl ar Kristu, kā te kādi ir pasākuši aizdomāties.
Bet te nu varētu atšķirties viedokļi, it īpaši, ja pirmās 11 Bībeles nodaļas netiek pieņemtas kā vēsturisks notikumu attainojums
Noasveidīgais
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.15 08:12:49
Voldemār,

vienkārši - kā Tu vari būt tik drošs, ka tam nav sakara ar Bībeles vēsti?
Es piekrītu - ne mums jāizgaismo Raksti, bet otrādi. Un tomēr... Žirārs uzsver, ka tieši pateicoties Rakstiem mēs esam nonākuši tādā vēstures punktā, kurā scapegoat procesi kļūst labi redzami un saprotami, izraisot virkni negatīvu un pozitīvu parādību.
Es gribu teikti: Žirārs uzskatītu, ka viņam līdz scapegoat principam ir palīdzējusi nonākt tieši evaņģēliju tradīcija. (Vēsturiski tas saistījās ar nesen mirušo viņa draugu Raimondu Švāgeru, kurš pirmais uztvēra Žirāra ideju saskaņu ar evaņģēlijiem, un tieši viņu tikšanās bija iemesls tam, ka Žirārs kļūst no literatūras pētnieka par teologu/antropologu).

Un vēl...
Vai tikai apgaismības laikmeta vēstures izpratnei atbilstošs teksts ir autoritatīvs? Vai Dievs iedvesmo tikai vēstures grāmatas? Tas - paturpinot par to Tavu smaidiņu...
Voldemārs
# Iesūtīts: 2008.12.15 11:11:19
Noasveidīgais!
Mana pārliecība par to, ka minētais mehānisms neatbilst bibliskajai vēstij balstās divos punktos, proti:
1. pats autors (vienlaicīgi arī baznīcā gājējs) Girard`s to neattiecināja tā izstrādes laikā un ar vien vēl šaubās par tā vietu teoloģijas jomā, kā to dara kādi citi. Te jāsaka, ka viņa izštukoto mehānismu mēģina izmantot arī citas grupas bez īpaša autora atbalsta šādai praksei, piemēram, homoseksuālisti. Tomēr, tas nav mans galvenais arguments.
2. galvenais arguments ir fakts, ka minētais princips/mehānisms neņem vērā iedzimtā grēka darbību, bet mēģina izskaidrot lietu kārtību ignorējot to. Ja apiet tik ārkārtīgi nozīmīgu aspektu kā iedzimtais grēks (tā pat tas ir ar sev tīkami pārdefinēta iedzimtā grēka izpratni), nevar nonākt pie bibliska lietu skatījuma, tieši tā pat kā omleti nevar izcept bez olas. Skatījums uz teoloģiskiem jautājumiem bez iedzimtā grēka izpratnes var būt virtuozs pēc formas, bet saturiski tas arvien paliks svešs bibliskai vēstij.
Par to izgaismošanu un vēstures grāmatām Tu tā dzejiski, bet veren miglaini izteicies. Vari precizēt?

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 120 , pavisam kopa bijuši: 16632