Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.12.09 14:32:30
Izlasīju subj.
Grāmatiņa tiešām ir maza un kvalificējas kā ievads, tāpēc es nedomāju, ka pēc grāmatiņas izlasīšanas kāds, kuram par to vispār nav bijusi interese un bāzes izpratne kristietībā, varēs daudz ko sev iegūt, kā vien erudīciju.
Manuprāt grāmata ir laba, cik es varu no savas pozīcijas vispār šādu tekstu vērtēt.
1. Patiešām mūsdienās ir "aizmirsta" jeb drīzāk "piemirsta" kristietības mistiskā puse, tamdēļ šāda grāmata ir noderīga mūsdienu vidē, kur fundamentālismam un burta kalpība ieņem manuprāt pārāk lielu vietu, aizmirstot par Dieva Vārda garīgo saturu.
2. Grāmatiņa parāda, ka "Kristīgā Meditācija" ir prakses un pieredzes ceļš, nevis akadēmiskās izglītošanās ceļš. Tam es arī piekrītu.
3. Grāmatiņa met tiltus no Kristīgās meditācijas uz citām reliģiju meditācijām un ieskicē arī atšķirīgo, parādot kāpēc vārds "meditācija" vēl nebūt nav Austrumu monopols. |
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.13 12:39:22
Memekija, tu piekrīti Rubeņa textam, cik saprotu, savukārt Rubenis aicina Dievu meklēt savā sirdī, kas savukārt implicē kāreiz šo "Tā es jūtos, tātad tas ir Dievs" piegājienu! |
-Jona-  |
# Iesūtīts: 2009.03.13 13:19:37
22 Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.
/Gal.5/
Un viss tas mājo tikai sirdī - ticīgā sirdī, kuru Kungs Pats piepildījis. Piepildījis ar Sevi . Gara augļi tādējādi nav nekādi pārejoši untumi, tie ir stabili un reāli, reāli pēc apsolījuma. Tie ir nekas cits kā Pats Kungs mūsos.
Ja par to vispār šaubas un agape tāda pārejoša, tātad nav tā bijusi nekāda agape, vien pašapmāns. Īsti svēti cilvēki turpretim tādi ir visu laiku.
|
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.03.13 13:21:28
9 man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī. /Ps.40/
23 Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība! /Sal. pam.4/
3 Kā uguns sudrabu un kausējamā krāsns zeltu, tā Tas Kungs pārbauda sirdis. /Sal.pam.17/
11 Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī Mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; /Sal.māc.3/
9 jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas. /2.Lk.16/
40 Un Es slēgšu ar tiem mūžīgu derību, ka Es nemitēšos tiem labu darīt un likšu Savu bijību tiem sirdī, lai tie nekad neatkristu no Manis... /Jer.32/
iz LTA:
29] Un, kad caur ticību tiek saņemts Svētais Gars, tad sirdis tiek atjaunotas un iegūst jaunas tieksmes , lai varētu rasties labi darbi... |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.03.13 13:58:05
-Jona- Tak tu man to visu raksti ar Vārdiem!
Tagad to visu tā... meditatīvi... Bez Vārdiem. Jo tu tak piekrīti Rubenim, ka Vārdi traucē un var būt lieki, lai Dievu sasniegtu  Ka Vārdi nemaz nav vajadzīgi... un ka ne jau vārdus (Jauno Derību) Kristus mums ir atstājis?
Tad kāpēc tu mani māci izmantojot Vārdus?
Un kā tad tā derība sirdī ierakstīta? Bez Vārdiem? |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.03.13 14:02:39
Mulders
Tad kāpēc tu mani māci izmantojot Vārdus?
Meditācija ir paredzēta sarunai Mulders-Dievs, nevis Mulders-Jona.
Ka Vārdi nemaz nav vajadzīgi...
Meditācija nav vienīgais iespējamais un pietiekamais ceļš, kā kontaktēties ar Dievu. |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2009.03.13 14:04:49
Mulders
Vispirms iemācies kaut tik daudz kā atšķirt mazo burtu no lielā, t.i., vārdu no Vārda. Kad domāts teksts (kuru var saprast ikviens) un kad Vārds , kas saprotams tikai garā.
Tava izpratne ir plakana kā jeņķu multene... un vēl dienišķā deza pa virsu, nu kā jau parasti... mani gan tas sen nepārsteidz.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.13 14:06:02
EzītisMiglā... Bet redi, Dievs izvēlējās ar cilvēkiem komunicēt Vārdos... Tāpēc Raksti! Tagad apkārt spieto cilvēki, kas saka, ka "ĪSTAIS" un tur pareizais un labais veids ir bezvārdu meditācija.
Nu lūk... iespējams, tak tā tad vairs nav kristīga meditācija! |
Memekija  |
# Iesūtīts: 2009.03.13 21:38:39
Mulder! Cilvēki arī komunicē ar vārdiem, bet vai tad tāpēc viņi nevar arī piem. sēdēt blakus, klusēt un labi justies? iedomājies to vājprātu, ja visi nepārtraukti bezjēgā vārītos? Bet Dievam tas jāklausās no tādiem kā tev līdzīgie |
Hermanis  |
# Iesūtīts: 2009.03.13 22:10:33
Mulders Bet redi, Dievs izvēlējās ar cilvēkiem komunicēt Vārdos...
Zini palasi rūpīgāk jauno derību, cik daudz tad Dievs tur tā pa tiešo vārdos ko saka! Dieva komunikācija ar ļaužīem ir caur personiskām atklāsmēm, tai skaitā Dieva dēla paša atklāsmēm, kas vēlāk tikka piefiksētas vārdos, lai nodotu šo vēsti tālāk. Tā ir vārdu sūtība un uzdevums, tas nav pašmērķis, bet līdzeklis, kas pieved pie Dieva, bez kuriem protams ceļš ir neiespējams, bet pateikt ka neviens nevar paklusēt un mēģināt paklausīties ko tad vārdos atklātais Dievs uz viņu runā ir diezgan pastulbi, jo tā tu norādi Visuaugstajam ko viņš var un ko nevar darīt.
VD jā bija pa tiešo teksti krietni vairāk nekā JD. Tad nu jautājums par pieeju. šķiet, tu esi ieciklējies savos uzstādījumies un nevēlies saprast elementāras lietas, ka ir reizes dzīvē kad vārdi ir lieki, kad labākais ir paklusēt un ieklausīties ko Viņš tev grib pateikt. Zini aizej vecīt uz bērēm un pamēģini visu laiku tekstus padragāt. Izbaudi bišķi realitātes pieskārienu!
Tā ir baigi farizejiskā pieeja piesieties pie burtiem nesaredzot kopainu, atceries vārdus "burts nokauj bet gars dara dzīvu" un padomā nafig gan tie ir doti!
Vari man neatbildēt, pilnīgi iespējams pat nelasīšu tālākās replikas (jāatzīstas ka izlasīju tikai mazāko daļu no šis tēmas replikām, sorry slinkums) jo domāju ka ši diskusija ir iegājusi uzstādījumu strupceļos. Kur daļa redz to ko grib redzēt un kā grib redzēt. Lai Tev pārdomu bagāts ciešanu laiks! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.13 23:24:22
Hermanis!
Tā ir baigi farizejiskā pieeja piesieties pie burtiem nesaredzot kopainu, atceries vārdus "burts nokauj bet gars dara dzīvu" un padomā nafig gan tie ir doti!
Jāņa 6:63 Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi , ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība
Hermanis, un ko lai es daru, ja Kristus saka tieši akurāt pretējo nekā to ko tu saki!
Jan 15:7 Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.
Nu?
Vai es sarakstīju šos vārdus? Vai tie tavuprāt ir kaut kāda mana privātā atklāsme? Nu ar ko tad īsti tu strīdies? |
hinduss [81.198.248.5] |
# Iesūtīts: 2009.03.14 14:09:38
a, davai, vairs nerunāsim... kurš vispār saprot ko pats runā... vai vārdi maz pasaka to, kotie saka... nirvānā jūs man papļāpāsiet |
elizabete [85.234.190.64] |
# Iesūtīts: 2009.03.14 16:57:06
Nu nirvānā drošvien kaut kāda pļāpāšana vien sanāk, bet ja es dzīvoju Kristū, tad valoda ir lielākā dāvana, ko Dievs man devis. Caur Viņu mana valoda, tāpat kā viss pārējais dzīve kļūst jēgpilns. Caur Vārdu Dievs mani māca un atklāj realitāti, lai es to izprastu. Ar baigo sajūsmu studējot lasīju Augustīnu, par valodas nozīmi, par to,ka lai arī valoda nespēj aptvert Dieva lielumu, tā ir neaizvietojams līdzeklis, kā pasludināt Kristu, slavēt Dievu. Mani personīgi ļoti fascinē luteriskā pieeja, uzsvara likšana uz Rakstiem, dzīvošana Vārdā. Tajā ir tāds spēks. Tāpēc man drusku mulsina pēdējā laika dažu aizraušanās ar tuksnešu tēviem, isihastiem un vēl sazin ko. vēl neesmu lasījusi to Rubeņa grāmatu, bet nemaz ar nezinu, vai vērts. |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.03.14 17:11:50
Mulders
Jan 15:7 Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.
Nu?
Un ko tu nesaproti?
Ja kristietis patiešām ir kristietis un pēc šiem vārdiem arī dzīvo, tad var lūgt ko grib, un tas notiks. Var lūgt skaļi, var to pašu klusumā. Var sapņot pravietiskus sapņus, un tas vienalga būs Kristus, kas viņu tad uzrunās.
Var lūgt vienīgi Viņa Klātbūtni Mīlestībā un viņam tas notiks .
Kas turpretim pēc šiem vārdiem nedzīvo, bet tikai tos mehāniski atklepo (sk. manu pirmo tēmu par H.testu), tam patiesi nesaprast. Ka tu nesaproti, tātad ir tikai normāli, dīvaini būtu, ja saprastu.. |
lēnprātīgais  |
# Iesūtīts: 2009.03.14 18:38:51
Kāpēc šim jautājumam būtu jāpieiet tik radikāli - būt ar vārdiem, vai būt bez vārdiem. Protams, ka pestīšanas vēsti esam saņēmuši ar vārdiem, mēs lūdzam ar vārdiem un visa mūsu komunikācija galvenokārt notiek ar vārdiem, bet vai tad nav tā, ka mēs dažkārt apjaušam tādu Patiesību, kas nav vārdiem izsakāma. Tad ir labi, ja ir dzejnieka dāvana, tad to var kaut kā mēģināt ietērpt vārdos, bet ja šādas dāvanas nav, tad varam vienīgi klusējot to piedzīvot un pārdzīvot, gūstot no tā svētību un stiprinājumu.
Ari šīs klusuma meditācijas, klusuma lūgšanas var būt tādi brīži, kad mēs nenākam Dieva priekšā ar saviem uzstādījumiem, ar savām teorētiskajām, vārdos apgūtajām zināšanām par Viņu, bet gatavi no Viņa saņemt visu, arī to, ko vārdos nespējam ietvert.
Un beidzot, kur mēs Viņu šādā meditācijas brīdī varam sastapt, ja ne sirdī, kurā mīt Svetais Gars, kas tajā ir uzņemts caur Vārdu. Es nolieku savu stresu, savas ikdienas problēmas, savu nepilnīgo izpratni un nāku sastapt Viņu klusumā pēc iespējas pilnīgu savā sirdī, kur Viņš ir pēc kristībā dotā apsolījuma.
Aptuveni tā es izprotu Rubeņa aicinājumu uz meditāciju. Pats nekad neesmu Rubeņa grāmtā ieteiktajam sekojis (starp citu, mani mulsina tā brāļošanās ar budismu), tomēr, nesekojot nekādām metodēm un tehnikām es gluži neapzināti šādus brīžus esmu savā ticības dzīvē piedzīvojis vairākkārt. Un teikšu, ka tie ir bijuši svētīgi brīži. |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2009.03.14 23:21:23
Vai varētu būt tā, ka uz dažiem būtiskiem jautājumiem ticīgais cilvēks un Dieva meklētājs mūsu baznīcā īsti neatrod atbildes? Vai varbūt Liela Baznīca ar greznu jumtu neaizklāj debesis?
Lasīju kāda mūsu mācītāja teikto: Cilvēki grib piedzīvot Dievu . Un viņam ir taisnība. Bet tāpēc Dievs jau ir mums pienācis tik tuvu, cik vien iespējams, mums neko neuzspiežot. – No mūsu puses: mazs patiess jā, sirds durvis atverot, un Jēzus ienāk. – Vai draudze šajā cilvēka atvēršanās un jaunas dzīves sākuma notikumā ir palīdzīga? Ja tā nav, tad viegli rodas meklējumi pēc technikām un veidiem, kas varētu palīdzēt tikt tālāk. Varbūt garus ceļus veicot, iedziļinoties mistikā vai meditācijā?
Pēc šeit lasītā, tagad un arī jau agrāk, ar kristīgo meditāciju ir kaut kā pavisam savādi: ir jāpazīst Dievs, lai tad pūlētos viņu sastapt,- sevī, tukšumā? – Kas rada tukšumu?
Bet Dievs savā Vārdā mums it visu ir devis. – Reizēm cilvēks neapmierināts saka: tad jau man nekas nav jādara!? – Vienīgi var sākt dzīvot pēc Viņa vārda, kļūstot mazam, dodot sevī vietu Kristum, ļaut atjaunot sevi, vai, kā Mulders citā vietā teica: Jēzus vadībā pārzīmēt sava noplukušā vai arī izgreznotā Es tēlu par sākotnējo, Dieva acīs vērtīgo, viņa mīlestībā radīto, vienreizīgo būtni. – Līdz pat atziņai, ka bez Viņa mēs neko nespējam darīt. Un pieredzēt Dieva mīlestības pilnību,- mēs viņā un viņš mūsos. – Tas ir brīnums, kā viss ar Viņu.
|
incognito  |
# Labojis incognito: 2009.03.16 08:00:47
Man drusku izskatās, ka Rakstu burtiskā izpratne, ko demonstrē daži diskutētāji, tiek ieslēgta tikai tajos brīžos, kad viņiem tas ir ir izdevīgi. Jo vai kāds no mūsu Rakstu tulkotājiem ir izrāvis sev aci, kad, pavasarim nākot, skats pārslīd pār pretimnācējas meitenes apaļumiem? Bet Rakstos ir teikts nepārprotami:
"Un, ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to prom; tas tev labāk - ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā kad tev ir divi acis un tevi iemet elles ugunī." (Mat.18:9) |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.16 09:47:05
incognito, tas izskatās tāpēc, ka hermanētiku neesi studējis! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.04.23 23:17:17
inco, ja cilvēki nāk pie Kristus, tad tas ir labi! Taču apgalvo, ka kāds nāk pie Kristus kāda cilvēku radīta iemesla dēļ, ir riskanti... Taču priecāsimies par ikvienu dvēseli, kas Kristum atdodas! |
Georgs Indulēns  |
# Iesūtīts: 2009.06.09 02:58:50
Ingas Rečas intervija avīzē "Svētdienas Rīts" 28.03.2009.
"Meditācija - tīrā jeb iekšējā lūgšana" ir pieejams saitā www.jesus.lv šeit:
http://www.jesus.lv/images/sr12-1791.jpg |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.06.09 09:06:24
Georgs,
Atvainojos... tā teikt... "skladna glagoļiš"... Tak, nezinu... varbūt atkal esmu aizspriedumains, bet cauri visai intervijās vijās viens būtisks pavediens - "Kraties vaļā no Vārdiem"
Bet pretī tam, manā sirdī skan Kristus vārdi - "Šīe Vārdi ir dzīvība un patiesība"... "Kas paliek manos Vārdos... ", "Kas mani mīl, tas turēs Manus vārdus"
Bet te divi teologi saka, Vārdi ir nekas... tiec no tiem vaļā, padari savu pieredzi par teoloģiskās un Dievišķās patiesības ceļvedi! Veel vairaak, kaa autoritaates ziimee veselu leerumu kaut kaadu onkulju, bet neviena konsistenta pasha Dieva viedoklja citaatinja. Ja juus uzskataat, ka mees varam saprast, ko saka shie teologi, tad tachu mees sapratiisim ko pats Dievs saka, vai tad vinjsh neskaidraak buutu runaajis Rakstos? Bet ja juus uzskataat, ka mees nespeejam saprast, ko Dieva Vaards mums saka, tad kaapeec domaajat, ka sapratiisim sho teologu gara lidojumu?
Pats Dievs sūta savu Vārdu, kas inkarnējies pie mums, tieši šai komunikācijai... Dievs inkarnējas miesā... Vārds tapa Miesa... Bet te saka, ka Vārdi ir nekas, ka pierdze ir viss...
Nu un ja tā pavisam dziļi iedur lāpstu, tad textā izlasu - Bēdz no Kristus, tikai tā tu ar Dievu varēsi "Būt"... Kā var būt ar Dieva Vārdu bez Dieva Vārda?
Mans Dievs ir tas, kurš Logoss par miesu tapa! Mans Dievs ir tas, kura Vārds ir Rakstos... un tas ir dzīvības vārds. Ja kādam vajag gudrības, sajūsmas vai kādu citu vārdu, tad kas man ar to... man vajag dzīvības vārdu, un lai neviens nemēģina teikt, ka tā ir tikai lietu ēna! Tā ir pati lieta... dzīvība un patiesība!
Pazīstu tikai vienu Garu, kurš gribētu, lai cilvēki liek savu pieredzi un sajūsmu pāri Dieva Vārdam...
Tas ko es redzu intervijaa sludinaam ir shis
Pieredze:
"Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru."
Dieva Vaards:
bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi."
Kursh Rakstos bij tas, kas aicinaaja cilveeku uz personiigo pieredzi, ignoreejot Dieva Vaardu. Kursh bij tas, kas teica... juus nemirsit viss, bet...
Dievs Rakstos no saviem sveetajiem prasa ticiibu Vaardam, nevis Pieredzi! Ikreiz, kad cilveeks spriezh no pieredzes vinjsh iet shkjeersaam ar Dieva Vaardu un iekuljaas veel lielaakaas nepatikshanaas!
Vai neaceramies shos vaardus:
Jer 44:
16 "Tiem vārdiem, ko tu mums runāji Tā Kunga Vārdā, mēs negribam klausīt!
17 Mēs izpildīsim savu solījumu, ko esam devuši, nest kvēpināmos un dzeramos upurus debesu ķēniņienei, kā mēs un mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un virsnieki to darījuši Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās! Toreiz mums bija maizes papilnam, mums klājās labi, mēs neredzējām nekā ļauna.
18 Bet no tā laika, kopš mēs pārtraucām dedzināmos un dzeramos upurus debesu ķēniņienei, mums trūkst visa kā, un mēs ejam bojā no zobena un bada.
19 Un, kad mēs tagad atkal nesam debesu ķēniņienei dedzināmos un dzeramos upurus, tas taču nenotiek pret mūsu vīru gribu, ka mēs tai cepam raušus, uz kuriem veidojam tās attēlu, un nesam arī dzeramos upurus, lai tai kalpotu?"
Atkal... pieredze pret Dieva Vaardu!
p.s. un nevajag maaniities, Luteriskaa teologjija neatziist 7o koncilu, jeb atziist ar atrunaam... |
:: Pievienot komentāru
|
