Harry
|
Iesūtīts:
2008.09.25 23:12:23
tagad es citēšu no
Dezidērija Erasma darba -``Augstā Dziesma Aušībai ``mazu gabaliņu,kurš apraxtiic E.Grīšļa darbā-Mārtiņš Luters-reformaatoors. |
Harry ![Offline](https://lelb.lv/forums/u/368-0s.jpg) |
# Iesūtīts: 2008.09.25 23:21:23
``Bet vēl vairāk sekotāju man ir teologu starpā.``Te Aušība apstājas uz brīdi un vaicā sev,vai tiešām būtu jāiet klāt šai mēslu kastei?
Bet Aušība paliek Aušība,un tādēļ viņa svilpēdama nāk apciemot teologus.
``Teologi vienmēr priecājas par savām izdomām. Tajā pašā laikā viņi uz citiem cilvēkiem noraugās it kā no augšas. Savu laiku teologi pavada-Aušību godinot-dziļās pārrunās par neizportamām lietām:kādā veidā iedzimtais grēks ir pārņemts no vienas paaudzes uz otru u.t.t.
Atrisinājumu atradis,neviens teologs,bez šaubām,negrib pievienoties citu teologu atzinumiem,bet ar gauži svētu seju,lielās dusmās aizstāv savus absolūti neapšaubāmos uzskatus.
Gala iznākumā ir tikpat daudz grupu ,cik teologu,un viņu mācības ir tik sarežģītas,ka diez vai pat apustuļi tās saprastu bez sevišķas Svētā Gara palīdzības!``
Vai naw tiesa?
|
incognito ![Offline](https://lelb.lv/forums/u/388-0s.jpg) |
# Iesūtīts: 2008.09.26 09:00:25
Man liekas, teologu lielais skaits skaidrojams ar to īpašo nozīmi, kas kristietībā ir ticībai un to veidu kā ticība tiek saprasta. Jo, raugi - ticība ir glābšanas nosacījums. Bet kādai jābūt šai ticībai? Vai glābj jebkura ticība, jeb vai ir pareizas ticības un nepareizas ticības? Atbildei uz šiem jautājumiem radās ticības apliecības, kurās ticība tiek reducēta uz koncepciju izklāstu. Nu un tālāk sākās dažādu koncepciju kari, piemēram strīdi par to, vai Svētais Gars iziet no Tēva un Dēla kopīgi vai tikai no Tēva. Vai šādi izprasta ticība ir tā pati ticība, par ko Evaņģēlijos teikts, ka, ja ticība būs kā sinepes sēkliņa un tāds cilvēks sacīs kalnam, lai tas iet, tad kalns arī celsies un ies? Uz to man nav atbildes. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.09.28 19:03:00
Kāda ir "vispatiesākā patiesība"? Lūdzu!
"Vissaprātīgākais ir tas, kas pats būdams mirstīgs, netiecas būt gudrāks kā mirstīgam pienākas, tas, kurš iecietīgi piesavinās apkārtējo netikumus un pieklājīgi piekopj kopējos maldus." /tas pats augstāk pieminētais Dezidērijs (Roterdamas Erasms (1466-1536), holandiešu humānists, filozofs un rakstnieks). No darba "Muļķības slavinājums", kas augstāk nodēvēts par "Augstā Dziesma Aušībai"/ |
:: Pievienot komentāru
|