rainars 
|
Iesūtīts:
2008.08.04 23:44:56
Stiprinoties padalīsimies kā Jēzus Kristus mācību esam pielietojuši dzīvē un kā tā mums ir palīdzējusi. |
|
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2008.08.06 12:08:24
Cenšos darīt labu, neprasot par to samaksu.
Jūtos apmierināts  |
vilks  |
# Iesūtīts: 2008.08.06 12:08:39
Pašlaik nodarbojos ar galu savilkšanu visādos darbos un, jāatzīst, ir ļoti patīkama sajūta, kad neesi vairs parādā (ne naudu, bet kādus darbus vai lietas, kas jānokārto). Viss gan vēl nav nokārtots, bet diezgan daudz jau ir. |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2008.08.06 12:27:51
a_masiks
To nevar zināt, sliecos domāt, ka tomēr esi pielietojis
Redzi, te varētu strīdēties, kas ir to mācību, ko Tu noteikti šad tad esi pielietojis, autors.
Faktiski var pat izrādīties, ka esi Jēzus draugs saskaņā ar "Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu." Jāņa 15:14, kaut gan pats to neapzinies |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.08.06 12:34:45
a_masiks
Piekrītu Papucam.
Faktiski - tā kā mēs dzīvojam sabiedrībā, kuras vērtības ir veidojušās kristietības vērtību iespaidā, Papucam pat ļoti varētu būt taisnība. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2008.08.06 13:23:13
Piedošana.
Laulības un ģimenes svētuma turēšana.
Savas līdzvainības atzīšana (parasti iekšēja, reizēm arī ārēja) situācijās, kurās formāli esmu tīrs.
Strīdu situācijā paskatīties no oponenta puses, vai tiešām man ir taisnība un vai tik es pats (vai abi kopā) nebraucam auzās.
Stingrs mugurkauls un nesvārstīga pozīcija daudzos jautājumos. Parasti saistītos ar grēka un grēcīguma atzīšanu.
Nepanikošana par neveiksmēm un derīgā saskatīšana zaudējumos.
Taisnīguma izpratne darbā attiecībās ar padotajiem un vadību.
Tas saraksts ir garš, bet vēl garāku varētu rakstīt to, kur es neņemu vērā Jēzu - tas būtu manu grēku uzskaitījums.
Arvien biežāk es atduros uz iekšēju konfrontāciju ar Jēzus absolūto svētumu un tas ļoti palīdz praktiskajā dzīvē. Pie tam es apzinos, ka ne jau labklājība šeit un tagad ir manas ticības mērķis. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.08.06 13:53:59
Paldies, Mārtiņ, par tavām pārdomām - tās man vienmēr liekas ļoti vietā un skaidras.
Jēzus mācība, ja tā sāk iesakņoties mūsu dziļākajā es, to pārveidot, tad arī mūsu reakcija, rīcība šajā dzīvē kļūst dabiski kristīgāka, ja tā varētu teikt. Ne caur prāta argumentiem - sak, Jēzus saka tā un tā, tad nu es arī rīkošos. Tas būtu atkal jauns legālisms.
Bet, diemžēl, kad mans egoisms atkal paceļ galvu un aizēno Kristu manī, tad nogāžos uz deguna... kauns. |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.09.01 20:50:12
Teoriju jau mēs visi vairāk vai mazāk zinām.Bet nu reālus gadījumus iz savas dzīves pretī liekot Svētos rakstus kā tie konkrētajā situācijā palīdzējuši . |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2008.09.02 10:03:09
vilks
Faktiski - tā kā mēs dzīvojam sabiedrībā, kuras vērtības ir veidojušās kristietības vērtību iespaidā, Papucam pat ļoti varētu būt taisnība.
Diemžēl šo teoriju apgāž acīmredzamā lieta, ka <Jēzus mācībai> atbilstošas lietas mēdz darīt arī tās sabiedrības, kuras par šādu Jēzus mācību NEKO nav dzirdējušas... |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.09.02 10:13:31
Nu piemēram... To Jēzus padomu, vispirms apsēdies un sarēķini vai torni varēsi uzcelt pirms sāc celt, to cenšos pielietot! |
Zive.  |
# Iesūtīts: 2008.09.02 10:34:41
Es cenšos dzīvot kā putns un nerūpēties par rītdienu un neštukot, kur izķert naudu, lai samaksātu strādniekiem  |
KārlisP  |
# Iesūtīts: 2008.09.02 16:04:35
Eh, grūta tā Jēzus mācība, bet vieglāk paliek, kad sākam pēc Pāvila ieteikuma priecāties dažādos pārbaudījumos |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.09.02 20:08:44
visas problēmas ir iekš tā, ka nesaskatam Jēzus mācības kodolu, bet ja saskatam, tad kaut kādu iemeslu dēļ neuzņemam to sevī. Arī es ar to problēmu netieku galā
Tātad kodols ir - Devs dod vispirms un tikai tad mēs esam spējīgi. Cilvēkam ir tendence būt metodistam, taču viņš nesaprot, ka ne saprāts, bet gan Ideva žēlastība vispirms un tikai tad mūsu aktivitāte. Kāds ir apustuļu spēka noslēpums? Mēs vienmēr sajūsminamies par to vareno kalpošanu, izturību, Gara dāvanām utt. Bet neredzam, ka viņi atšķirībā no lielākās daļas mūsdienu kristeišiem nepierakstīja nopelnus sev, bet gan viņiem bij tā atziņa, kuras daudziem šodien trūkst - Dievs ir alfa un omega, ticības iesācējs un piepildītājs. Viņš un vienīgi viņš, nevis mūsu saprāts un spējas, rada, uztur, attīsta, sargā un noved līdz galam. Mēs darbojamies Viņā un caur Viņu, bet Viņš ir iniciators, Viņš sper pirmo soli un arī pēdējo, tāpat arī pa vidu ir Viņš. Tas protams nenozīmē, ka mēs esam kā marionetes vai roboti, bet gan to, ka mistiskā mums neizprotamā veidā Viņš darbojas mūsos un caur mums vienlaicīgi neaizskarot un neietekmējot mūsu brīvo gribu |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.09.03 00:13:49
KārlisP labs ,bet man gribējās ko katrs ir darījis vai izgājis no konkrētas situācijas pārbaudes.nu aptuveni kāds nepatiesi apvainoja ,iznāca sākt attaisnoties ,bet tad atcerējos vai gars atnāca un pārstāju stresot atstājot ,tobiš palūdzot Dievu būt noteicējam par šo lietu un paprasīt Jēzum atbrīvošanu un Mieru.
|
p.l.dassy  |
# Iesūtīts: 2008.09.03 07:36:06
Artos
njā piedot ir skaisti un tas ir jādara, bet skatoties uz Jēzu var redzēt, ka viņš tomēr izturās pret kādiem cilvēkiem nepiedodoši... pret farizejiem, bet tad Pēteris Jēzu nodod un Jēzus piedod Pēterim, citādijau viņš neparādītos viņam pēc Augšāmcelšanās... |
:: Pievienot komentāru
|
