Sandis 
|
Iesūtīts:
2008.07.21 02:02:52
Noesveidīgais.
Jēzus ir "kulta figūra" (izsakoties ar Taviem vārdiem) tāpēc, ka kristieši uzskata - tikai un vienīgi Viņā mēs ieraugām Dieva būtību - tos Dieva dziļumus, līdz kuriem mūsu cilvēcīgā pieredze mūs nevar aizvest. Katram muļķim ir skaidrs, ka Dievs ir liels, stiprs, varens, gudrs u.t.t. - tās ir visas tās īpašības, kuras mēs vēlētos redzēt paši sevī. Dievs ir uzvarētājs, varonis. Mūsu vēlmju projekcija.
Bet - Dievs kā tāds, kurš panes pazemojumus? Dievs, kurš gatavs pieņemt noziedznieka un lūzera tēlu? Dievs, kurš pazīst sāpes un tiek kails pienaglots pie koka, visiem par apsmieklu? Kurš var kaut ko tādu redzēt un gribēt redzēt Dievā?
Un tieši tāpēc Kristus mums ir Kungs, lai mēs nekad neaizmirstu - ja mēs nepazīstam šīs Dieva īpašības, mēs neko, pilnīgi neko būtisku par Dievu vēl nezinām. Vienīgi Jēzus no Nācaretes - viņa dzīve, nāve un augšāmcelšanās - mums atklāj Dievu. |
|
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 02:03:34
Tur jau tas āķis.Intereses pēc,ja tu neesi lasījis:Platons"Gorgijs"Sokr.. .. �ts skaidrā valodā,skaistā filosofiskā valodā ir noformulējis-kāpēc netaisnību pieciest ir skaistāk,dvēseliski glītāk,neka netaisnību nodarīt.Burtiski 126 lpp plāna grāmata.Izlasāma 1-2 dienās.Tu būsi pārsteigts,cik autentiska filosofiska atklāsme atraisas Sokrāta skaistajā runā,Kristus mācības kontekstā un tā dēvēto grēka izpirkšanu pie krusta.
Protams,ar tādu ideologisku nobīdi,ka Kristietībā personificēts transcendentāls simbols izcieš netaisnību,izcieš pārestību,izcieš patvaļu un nodevību.
Sokrāts runā uz cilvēku.Kristus runā uz cilvēku.Ja tev sit labajā vaigā,pagriez otru vaigu.Kristus līdzās Sokrātam,abi ir mocekļi.Abus nodeva tiesai.Abus vienādi tiesāja.nav nozīmes tam,kādām miesas pārestībām izgāja cauri.CIk ātrs,vai mokoši lēns bija pēdējais atklāsmes cēliens abu dzīvē.Abi piecieta netaisnību,nedz netaisnību nodarīja.Tā ir tikumības mācība.Tā ir atbildība par dvēseles stāvokli,kas netaisnību nodarīdams,ir netaisns attiecībā pret sevi un tikai pēc tam pret citiem.Tā pieciest netaisnību,ir dvēseliski glītāk,nedz netaisnību nodarīt.
Lūk tev arī dieva krustā piesišanas alegorija,kas neizbēgami ir personificēts transcendentāls simbols.
Ja viņš to spēja,jāspēj arī man.ja viņš,kas man ir personificēts transcendetāls simbols izvēlējās netaisnību piedzīvot,nedz savu neierobežoto spēju līmenī atriebt pāridaritajiem šim piemēram ir jāseko arī man.
Kristus kalna sprediķis,faktiski ir prelūdija tikumiskās mācības pēdējam cēliema pie krusta-mocekļa nāvē.
|
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 02:06:26
Izcelšu īsu fragmentu no diskusijas Sokrāta un Pola starpā.
Sokrats.Tagad aplūkosim otru jautājumu,kurā mums ir domastarpības:vai saņemot sodu netaisnības nodarītājam ir lielāks ļaunums,kā domā tu,vai lielāks ļaunums ir palikt nesodītam,kā uzskatu es?Aplūkosim to šādi:vai,pēc tavām domām,saņemt sodu par netaisnīgu rīcību un tikt netaisnīgi pārmācītam ir viens un tas pats?
Pols.Jā.
Sokrats.Vai vari tagad apgalvot,ka taisnīgais nav arī visnotaļ skaists,par cik tas taisnīgs?Un padomā labi,pirms atbildi.
Pols.Nē,man taisnīgais arī šķiet skaists,Sokrāt.
Sokrats.Tagad pievērs uzmanību,lūk kam:ja kas ko dara,tad jābūt arī kaut kam,kas pieredz šo darbību?
Pols.Jā,man tā šķiet.
Sokrats.Un tas taču pieredz to,ko dara darītājs,un tādā veidā,kādā šis to dara?Minēšu piemēru:ja kas sit,vai tad nav jābūt arī kaut kam,kas tiek sists?
Pols.Katrā ziņā.
Sokrats.Un,ja sitējs sit spēcīgi vai ātri,vai tad sistais priekšmets netiek tā pat arī sists?
Pols.Jā
Sokrats.Tātad sistā pieredzētais atbilst sitēja darbībai.
Pols.Noteikti.
Sokrats.Un,ja kas dedzina,tad jābūt arī kaut kam,kas tiek dedzināts.
Pols.Kā gan citādi?
Sokrats.Un,ja dedzina stipri un sāpīgi,tad dedzinātais tiek dedzināts tā,ka dedzinātājs dedzina?
Pols.Protams.
Sokrats.Un,ja kas griež,taču ir tāpat?Proti,kaut kas tiek griezts.
Pols.Jā.
Sokrats.Un,ja grieziens ir liels vai dziļš,vai sāpīgs,tad grieztais pieredz tādu pašu griezienu,kādu izdara griezējs?
Pols.Acīmredzot.
Sokrats.Kopsavilkumam paskaties,vai piekrīti tam,ka manis tikko kā sacītais vispārinājums,proti:kāda ir darītāja darbība,tādu to pieredz darītājs.
Pols.Jā,piekrītu.
Sokrats.Tā kā šai ziņā esam vienisprātis,pasaki-vai saņemot sodu nozīmē kaut ko pieredzēt vai ko darīt?
Pols.Katrā ziņā ko pieredzēt,Sokrat.
Sokrats.Laikam no kāda darītāja?
Pols.Kā gan citādi?No sodītāja.
Sokrats.Un vai tas,ko soda pareizi,soda taisnīgi?
Pols.Jā.
Sokrats.Rīkodamies taisnīgi vai netaisnīgi?
Pols.Taisnīgi.
Sokrats.Tātad sodītais,tikdams sodīts,pieredz taisnīgumu?
Pols.Tā šķiet.
Sokrats.Bet taisnīgo taču esam atzinuši par skaistu?
Pols.Jā.
Sokrats.Tātad viens no tiem dara ko skaistu,bet otrs,sodītais,to pieredz.
Pols.Jā.
Sokrats.Ja ko skaistu,tad ari ko labu?Skaistais taču ir vainu patīkams,vai noderīgs.
Pols.Katrā ziņā.
Sokrats.Tātad tas,kas tiek sodīts,pieredz ko labu?
Pols.Tā rādās.
Sokrats.Tātad viņš gūst ko noderīgu?
Pols.Jā.
Sokrats.Bet vai noderīgu manā izpratnē?Proti,vai viņš tikdams sodīts taisnīgu sodu,kļūst labāks savā dvēselē?
Pols.Tā sķiet.
Sokrats.Tātad tas,ko soda,tiek atbrīvots no dvēseles ļaunuma?
Pols.Jā.
Sokrats.Tātad viņš tiek atbrīvots no vislielākā ļaunuma?Padomā:vai tu īpašuma lietās vari cilvēkam saskatīt kādu citu ļaunumu kā vien nabadzību?
Pols.Nē,tikai nabadzību.
Sokrats.Un kā ir ar miesu?Šai ziņā par ļaunumu laikam uzskatīti vārgumu,slimībum,neglītumu un tamlīdzīgi?
Pols.Jā.
Sokrats.Un vai tu nedomā,ka arī dvēselē var būt nepilnvērtība?
Pols.Kā gan citādi?
Sokrats.vai to tu nosauksi par netaisnīgumu,ignoranci,gļēvību un tamlīdzīgi?
Pols.Protams.
Sokrats.Tātad šīm trim lietām-īpašumam,miesai un dvēselei-tu minēji trīs nepilnvērtības viedus-nabadzība,slimība un netaisnīgums?
Pols.Jā.
Sokrats.Kurš no tiem ir neglītākais?Vai tas nav netaisnīgums,jeb-vispārinot-dvēseles nepilnvērtīgums?
Pols.Jā pavisam izteikti.
Sokrats.Ja neglītākais,tad arī ļaunākais?
Pols.Kā tu to domā,Sokrat?
Sokrats.Šādi:neglītākais vienmēr ir tas,kas,kā pirmīt vienojāmies,sagādā lielākas ciešanas vai lielāko kaitējumu,vai kā vienu,tā otru reizē.
Pols.Pilnīgi pareizi.
Vai neesam tikko kā vienojušies,ka pats neglītākais ir netaisnigums un vispār jebkurš dvēseles nepilnvērtīgums?
Pols.Jā,esam vienojušies.
Sokrats.Tātad tas ir pats neglītākais tapēc,ka ir vai nu sāpīgākais un sagādā lielākas ciešanas,vai arī lielāko kaitējumu,vai kā ar vienu,tā otru reizē?
Pols.Katrā ziņā.
Sokrats.Bet vai netaisnīgums,nesavaldīgums,gļēvulība un ignorance ir sāpīgāki par nabadzību un slimību?
Pols.Nedomāju viss,Sokrat-vismaz spriežot pēc sacītā.
Sokrats.Tātad dvēseles nepilnvērtīgums ir neglītākais no visiem,jo pārspēj citus ar lielāku kaitējumu un nedzirdētu ļaunumu,taču ne ar ciešanām,kā pats atzini.
Pols.Acīmredzot.
Sokrats.Bet tas,kas pārspēj visu pārējo ar milzīgu kaitējumu,laikam arī ir lielākais ļaunums pasaulē?
Pols.Jā.
Sokrats.Tātad netaisnīgums,nesavaldīgums un pārējais dvēseles nepilnvērtīgums ir lielākais ļaunums pasaulē?
Pols.Acīmredzot.
Kas tā par mākslu,kas pestī no nabadzības?Vai tā nav naudas pelnīšanas māksla?
Pols.Jā
Sokrats.Un no slimības?vai ārstniecība?
Pols.Katrā ziņā.
Sokrats.Bet no samaitātības un netaisnīguma?Ja šis jautājums tev sagādā grūtības,tad aplūko to šādi:uz kurieni un pie kā aizvedam slimos?
Pols.Pie ārsta,Sokrat.
Sokrats.Bet uz kurieni ļaundarus un nesavaldīgos?
Pols.Tu domā-pie tiesnešiem?
Sokrats.vai ne tālab,lai saņemtu taisnīgu sodu?
Pols.Jā
Sokrats.Un vai tie,kas pareizi pārmāca,to nedara,izmantojot tiesvedību?
Pols.Nepārprotami.
Sokrats.Naudas pelnīšana tātad atpestī no nabadzības,ārstniecība-no slimības,bet tiesvedība-no nesavaldīguma un netaisnīguma?
Pols.Tā šķiet.
Sokrats.Un kas no tā visa ir pats skaistākais?
Pols.Ko tu saproti ar "no tā visa"?
Sokrats.Naudas pelnīšanu,ārstniecību un tiesvedību.
Pols.Daudz augstāk par pārējo ir tiesvedība,Sokrat.
Sokrats.Tātad,ja tā ir visskaistākā,tā vai nu sagādā lielāko baudu,vai lielāko noderīgumu,vai arī vienu un otru reizē?
Pols.Jā.Sokrats.Vai ārstēties ir patīkami,un vai ārtējamie ir priecīgi?
Pols.Man nešķiet vis.
Sokrats.bet noderīgi gan,vai ne?
Pols.Jā.
Sokrats.Tas taču atpestī no liela ļaunuma,tā ka ir vērts paciest sāpes,lai atgūtu veselību.
Pols.Kā gan citādi?
Sokrats.Bet kas cilvēkam fiziskā stāvokļa ziņā ir lielāka laime-ka viņš tiek izārstēts vai vispār nesaslimst?
Pols.Skaidrs-ka vispār nesaslimst.
Sokrats.Īstā laime,kā šķiet,taču ir nevis atbrīvošanās no ļaunuma,bet tas,ka to vispār neiemanto.
Pols.Jā,tā tas ir.
Sokrats.Un ko vēl?Ja ir divi cilvēki,kas slimo vai nu ar kādu miesas,vai dvēseles kaiti,tad kurš no viņiem ir nelaimīgāks-tas,kas ārstējas un tiek no savas kaites atbrīvots,vai tas,kas netiek ārstēts un paliek tādā stavoklī,kādā ir?
Pols.Šķiet,tas,kas ārstējas.
Sokrats.Vai soda saņemšana mums nebija atpestīšana,no lielākā ļaunuma-samaitātības?
Pols.Jā,bija.
Sokrats.Sods taču ved cilvēkus pie prāta un padara viņus taisnigākus,un top par dziedinātāju līdzekli pret samaitātību.
Pols.Jā.
Sokrats.Laimīgākais tātad ir tas,kam dvēseli nav skāris ļaunums,jo tas,kā noskaidrojies,ir lielākais no visiem ļaunumiem.
Pols.Nešaubīgi.
Sokrats.Bet nākamais pēc viņa ir tas,kas tiek no ļauna atbrīvots.
Pols.Tā šķiet.
Sokrats.Un tas ir cilveks,kas tiek brīdināts,uzklausa bārienu un saņem sodu.
Pols.Jā.
Sokrats.Bet vissliktāk dzīvo tas,kam piemīt netaisnīgums un kas netiek atbrīvots no tā.
Pols.Tā liekas.
Sokrats.Un vai šis nav tieši tas,kas pastrādā lielākos noziegumus un nodara vislielāko netaisnību,bet tomēr pamanās izvairīties no brīdinājumiem,no pārmācīšanas un taisna soda,kā to,kā stāsti,dabūjis gatavu Arhelājs un pārējie tirāni,runātāji un varasvīri?
Pols.Tā liekas.
Sokrats.Un tas,ko panākuši šie,mans labais,ir apmēram tas pats,it kā cilvēks,kas sirgst ar grūtākajām slimībam,dabū gatavu neatskaitīties ārstiem par savas miesas kaitēm,nedz ārstēties,kā bērns baidīdamies no dedzināšanas un griešanas,tāpēc ka tā ir sāpīga.Vai tev nešķiet tāpat?
Pols.Jā,tāpat.
Sokrats.Tas tāpēc,ka viņš,liekas,nezina,ko nozīmē veselība un fiziskais rūdījums.Un no tā,par ko esama tagad vienojušies,izriet,ka tāpat arī rīkojas cilvēki,kas izvairās no taisna soda,Pol:viņi redz,kas tajā ir sāpīgs,bet ir akli pret tā noderīgumu un nezina,ka daudz lielāka nelaime ir dzīvot ar dvēseli,kas nav vesela-kas ir samaitāta,netaisnīga un bezdievīga,nekā ar slimu miesu.Tāpēc viņi vai lien no ādas laukā,lai aizbēgtu no soda un lai netiktu atpestīti no vislielākā ļaunuma:viņi sagādā sev bagātību un draugus un pūlas iemācīties runāt pēs iespējas pārliecinošāk.Bet,ja tas,par ko esam vienojušies,atbilst patiesībai,Pol,vai nu tagad saproti,kas no tā izriet?Bet varbūt vēlies,ka secinājumu izdarām kopā?
Pols.Jā,ja tev tas pa prāta.
Sokrats.Vai varam izdarīt secinājumu,ka lielākais ļaunums ir netaisnīgums un netaisnīga rīcība?
Pols.Acīmredzot.
Sokrats.Un,kā noskaidrojies,no šā ļaunuma atbrīvojas,saņemot sodu?
Pols.Tās tā verētu būt.
Sokrats.Bet soda nesaņemšana noved pie ļaunuma iesīkstēšanas?
Pols.Jā.
Sokrats.Tātad netaisnīga rīcība ļaunuma vidū ir otrs lielākais,bet nodarīt netaisnību un nesaņemt par to sodu-pats lielākais un pirmais no ļaunumiem.
Pols.Acīmredzot.
Sokrats.Vai šajā ziņā,draugs,nebijām atšķirīgās domās?Tu Arhelāju,kas,pastrādājis vissmagākos noziegumus,par tiem nav saņēmis nekādu sodu,dēvēji par laimīgu,bet es,otrādi,paudu domu,ka,ja kāds,lai tas būtu Arhelājs vai kāds cits,par nodarītu netaisnību nesaņem sodu,tas tādam lemts būt par nelaimīgāko cilvēku pasaulē un ka netaisnības nodarītājs vienmēr ir nelaimīgāks par netaisnības upuri un tas,kas paliek nesodīts,ir nelaimīgāks par sodīto.Vai tā sacīju?
Pols.Jā
Sokrats.Un vai netika pierādīts,ka man bija taisnība?
Pols.Tā šķiet.
Sokrats.Labi.Bet,ja nu tā ir taisnība,Pol,kur tad paliek lielais retorikas noderīgums?No tā,par ko tagad esam vienojušies,iziet,ka pirmām kārtām pašam jāsargās no netaisnīgas rīcības,jo tā spēj sagādāt gana ļaunuma.Vai ne?
Pols.Jā gan
Sokrats.Bet,ja vai nu viņš pats,vai kāds cits,kas viņam mīļš,pastrādā kādu netaisnību,tad viņam no brīva prāta jādodas uz turieni,kur pēc iespējas ātri saņems sodu,-pie tiesneša it kā pie ārsta un jāpasteidzas,lai netaisnīguma kaite iesīkstot nesagandē dvēseli un nepadara to neizdziedināmu.Vai varam runāt citu valodu,Pol,ja tas,par ko pirmīt esam vienojušies,paliek spēkā?Vai tas nav vienīgais secinājums,kas saskan ar iepriekšējo vienošanos?
Pols.Ko gan citu varam teikt,Sokrat?
Sokrats.Tātad paša vai vecāku,vai draugu,vai bērnu,vai dzimtenes pastrādātas netaisnības attaisnošanai retorika mums neko nedod,Pol.Drīzak varētu pieņemt,ka tā noderīga pretējam-tam,ka pirmām kārtām apsūdz sevi,bet tad arī jebkuru no saviem tuviniekiem un draugiem,kas jelgad rīkojas netaisnīgi,un pierādījumu neslēpj,bet to ceļ gaismā,lai vainīgais saņem sodu un izveseļojas.Tāpat vajag gan sevi,gan pārējos piespiest nebūt gļēviem,bet aizmiegt acis un drosmīgi ļauties sodam it kā ārsta skalpelim un ugunij,tiecoties pēc labā un skaistā un neliekot sāpes vērā.Ja par izdarītu pārkāpumu pienākas pēršana,lai ļauj sitieniem:ja cietums-lai ļaujas ieslodzīšanai:ja naudassods-lai samaksā;ja izraidīšana-lai dodas trimdā;ja nāve-lai mirst;un lai ikviens ir pirmais sevis un savu tuvinieku apsūdzētājs,liekot lieta retoriku tam,lai noziegumi tiku atsegti un vainīgie atpestīti no lielākā ļaunuma-netaisnīguma.Vai sacīsim ta,Pol,jā vai nē?
Pols.Man tas viss gan liekas dīvaini,Sokrat,bet ar to,kas iepriekš runāts,tev varbūt saskan.
Sokrats.Tātad mums vai nu jāatsakās no iepriekš teiktā,vai jāatzīst šie secinājumi?
Pols.Jā,tā tas nu ir.
Sokrats.Bet,ja,no otras puses,rodas pretēja situācija-ja vajag kādam cilvēkam darīt ļaunu,vai nu ienaidniekam,vai jebkuram citam,-tikai jāpasargās,lai pats nav cietis no šā ienaidnieka pāridarījuma,-tad,ja ienaidnieks nodarījis pāri kādam citam,visādā veidā,gan darbiem,gan vārdiem,jāpanāk,lai viņš nesaņem sodu un nenokļūst pie tiesneša;ja viņš tomēr tur nokļūst,jāizkārto,lai ienaidnieks tiek sveikā cairi un netop tiesāts,lai viņš,salaupījis daudz zelta,to neatdod,bet patur un to netaisnīgi un bezdievīgi izšķiež savām un savējo vajadzībām,un,ja izdarījis noziegumus,par kuriem pienākas nāvessods,lai nemirst-vislabak nekad,bet dzīvo mūžīgi,būdams nelietis,vai vismaz,tāds būdams dzīvo pēs iespējas ilgāk.
Tādiem mērķie,Pol,retorika man šķiet nederīga,bet tam,kas negrasās rīkoties taisnīgi,tās noderīgums liekas niecīgs,ja tāds vispār iespējams-vismaz mūsu iepriekšējā sarunā tas nekādi nekļuva redzams.
Kallikls.Pasaki man,Hairefont,-vai Sokrats runā nopietni vai joko?
Hairefonts.Manuprāt,Kallikl,vairāk nekā nopietni.Bet vislabāk pavaicāt pašam.
O.ki,-tālāk diskusijā iesaistas Kallikls.Citēt neturpināšanu. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 02:14:36
Vai kādam vēl rodas šaubas,ka Kristus un Sokrāta mācības dziļums,tikumiskās mācības un morāles mācības dziļums,pēc būtības neatšķiras.Ar tādu piezīmi,ka Kristus mācekļi Jēzu padarīja par dievu,bet atklāsme Kristus mācība un Sokrāta filosofijā,-ir par vienu un to pašu.
Kristus,bet kas tevi sit labajā vaigā,tam pagriez arī otru.
Sokrāts.Un ļauj vien citiem tevi nicināt kā muļķi un nolamāt,ja gribi,un pat,pie Zeva,iekaustīt,un paciet mierīgi šos apkaunojošos sitienus;ar to tev nenotiks nekas ļauns,ja vien patiešām esi krietns cilvēks un seko tikumam.
Lūk,kas mīļie ir svarīgi un izceļami-tikums.
nevis sekošana mentālam elkam,kas doktrināli monopolizēts un privatizēts un ekonomiski veiksmīgi pārdots pasaulei.
Tikums,kas ir jāmeklē savas būtības,dvēseles stāvoklī,nevis mentāli jāseko dvēseliski glītam cilvēkam-aizmirstot par tikumu,par savu tikumu,kas jākopj un jāsargā ar saviem spēkiem. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 02:54:47
Artos
nav linka,Lv valodā globālā tīmekli neatradu elektronisko versiju Platons"Gorgijs"
Tāpēc,ar savām rokām pārdrukāju īsu fragmentu no dialoga,lai dialoga satura domu izceltu kontekstā tēmas būtībai. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 03:10:46
Artos
Dvēselei glītāk ir uzlūkot To, kas taisns būdams, ir cietis netaisnību, lai Viņa taisnība tiktu pielīdzināta mums, proti, Jēzu Kristu.
Šķiet nevis uzlūkot,bet piedzīvot,jo tikai tad,kad netaisnība piedzīvota,Jēzus taisnība ir pielīdzināma.Tam,kas netaisnību nebūs piedzīvojis,tam arī Jēzus taisnība nebūs pielīdzināma uz sevi.
vai,es tevi pareizi sapratu? |
S.R...  |
# Iesūtīts: 2008.07.21 10:41:03
visā šajā visuzjautinošākais ir domu gājiens - ja vēlies, lai tavs ienaidnieks saņem vislielāko sodu par savu pārkāpumu, pacenties, lai viņš sodu nesaņem. 
malacis - Sokrāts. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 15:28:34
S.R...
Ceru tu saprati Sokrāta sarkasmu par retoriku,kas tiek pielietota,lai attaisnotu neliešus. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 15:29:30
Artos
Vai tad Sokrāts nav taisns un vai taisns būdams necieta netaisnīgi? |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.07.21 15:50:09
Sandis
tas nu gluži nav viens un tas pats. arī Ījabs cieta taisns būdams, taču cilvēka taisnība ir kā puteklītis pret Dieva taisnību, kāda bij Jēzum.
Ja runājam par to, ka kāds cilvēks saņem sodu par to, ko anv izdarījis - no šāda skatpunkta varam vērtēt, ka viņš saņēmis netaisnīgu sodu, BET, ja paskatamies plašāk - visi cilvēki ir grēcinieki, lai arī cik mēs censtos būt labi, tomēr nekad neesam pilnīgi labi, kāds ir Jēzus. Tas nozīmē, ka lai kādu pārestību mēs saņemtu pasaulē - pelnīti vai nepelnīti no lokāla viedokļa, tomēr no globāla viedokļa mēs vienmēr esam pelnījuši daudz vairāk. Jo grēka alga ir mūžīga nāve, tad sanāk, ka šīs pasaules bēdas ir tāds glāsts salīdzinājumā ar to sodu kas mums patiesībā pienākas par grēkiem
Sokrāts varbūt bij taisns pasaules acīs, taču Dievs redz vairāk, nekā pasaule, jo pasaule redz tikai cilvēka ārieni, bet Dievs redz to, kas dziļi dvēselē apslēpts un Sokrāts kā ikviens cilvēks bij nožēlojams grēcinieks, netaisns. Nav neviena cilvēka, kurš būtu taisns pats par sevi, vienīgā patiesā taisnība ir tikai Jēzū Kristū |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 15:58:05
Artos
Nu gan tu te blēņas sarunāji.Ja nelietis netiek saukt pie atbildības,bet tiesa jāatstāj dieva rokās,kā tu domā izdzīvot neliešu starpā,kurus tu nesauksi pie atbildības? |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 15:59:01
Ingars
Es neredzu atšķirību starp Jēzus taisnumu un Sokrāta taisnumu.
Lūdzu izcel? |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 16:01:41
Artos
Būt atpestītam no negantības un dvēseles samaitātības,ir lielākais no labumiem un glītākais priekš dvēseles.
Tu taču savu meitu pie ārsta,vai zobārsta vedīsi,kad viņai būs beigti,vai samaitāti zobi.
Tā pat arī ar neliešiem,kas ir jāved pie tiesneša,pat ja viņi neizrāda vēlēšanos būt pestīti no negantības un dvēseles samaitātības.
Kāpēc man būtu tas jāatstāj dieva tiesai,ja man starp neliešiem nāksies nodzīvot visu savu mūžu? |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.07.21 16:09:57
Sandis
vispār jau par to rūpējās tiesībsargājošie orgāni. un katra cilvēka pienākums ir neveicināt ļaunumu, bet stāties tam pretīm. ja ne tik cēla mērķa vadītam, lai dotu iespēju ļaundarim tikt veselam, tad vismaz rūpējoties par sabiedrības drošību kopumā. |
Sandis |
# Labojis Sandis: 2008.07.21 16:18:06
S.R...
Tad jau bārmeņi,kas taisa kokteilīsus bāriņos-veicina ļaunumu.
Starpnieki,kas izplata alhaholiskos dzērienus un tabakas izstradājumus-veicina ļaunumu.
ražotāji,kas izgatavo izplatīšanai alhaholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus-veicina ļaunumu.
Jo cilvēki nodzeras,gimenes izjūt,milzum daudz krimināla rakstura pārkāpumi tiek izdarīti alhajola reibumā.Ceļu satiskmes negadījumi utt utj.
tad jau mēs dzīvojam patiesi ļaunā valstī,kur lielākā daļa ir patiesi ļauni un neapzinīgi cilvēki. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 16:22:35
S.R...
Mans tēvs dzērumā braucot pie stūres nositās,kad man bija 7 gadi.
Kas par to ir atbildīgs?Ko man saukt pie atbildības,kad es paliku bez tēva?Ko man saukt pie atbildības,kad valstī,kristīgā valstī,nav morāles,nav ētikas,nav pienākuma apziņas.Ko man saukt pie atbildības? |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 16:26:57
Kā izteicās viens no jeņu kandidātiem uz prezidenta amatu"Es zinu kā uzvarēt karu Irākā.Jādubulto cigarešu eksports uz valsti"
Kas mani var aizsargāt valstī,no šādiem ārzemju degenerātiem?
Vai tu reāli zini sistēmu,kas aizsargātu valsti un valsts pilsoņus no transnacionālo kompāniju ekspansijas?
Tu saki,ka cilvēka pienākums ir neveicināt ļaunumu-tad kāpēc valsts līmenī ļaunums ne tikai tiek veicināts,bet ļaunumam ir plaši atvērtas durvis.
Vai tu reāli redzi risinājumu? |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.07.21 16:41:10
Sandis
un Tu redzi? |
Noasveidīgais  |
# Iesūtīts: 2008.07.21 16:44:52
Sandi,
Sokrāts ir malacis, paralēles starp Jēzus mācību un viņa nostāju patiešām pastāv. Viens no otra gan diez vai bija iespaidojušies (tradicionālajā vārda izpratnē), bet varbūt - abi bija "nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem"?
Tu pareizi uzdod jautājumu par ļaunuma apkarošanu.
Cilvēks ir ieslēgts apburtajā lokā. Ko darīt?
1) sist pretī? šadā gadījumā uzvara ir visai ierobežota un - pats galvenais - "ļauno sitējs" parasti pats kļūst tikpat vardarbīgs, kā tas ar ko viņš cīnās (vai amerikāņu militāristu ideologi ir būtiski pārāki par teroristu ideologiem? abu mērķis ir vienāds - fiziski iznīcināt ienaidnieku); aci pret aci - tas īsti nav risinājums;
2) nesist pretī? šādā gadījumā ļaunums taču var netraucēti turpināties! ar savu pasivitāti būsim to faktiski veicinājuši! padošanās - vai tas ir ceļš? tieši to pārmet kristiešiem, kuri uzdrošinās citēt Kalna sprediķi "pagriez otru vaigu".
Kristus ceļš ir trešais, ļoti šaurs - jo grūti realizējams un viegli noslīdam atpakaļ vienā no pirmajām divām alternatīvām.
Kristus padodas, bet Viņa nāve ceļ gaismā visu netaisnību, kas pret Viņu tiek pavērsta. Viņš panes pārestību, nevis tāpēc, ka to gribētu, nevis tāpēc, ka nebūtu, ko pasaukt palīgā savai aizstāvībai, bet gan tāpēc, ka sist pretī nav jēgas, un klusēt par netaisnību arī nevar. Tikai tā ļaunums beidzas.
Kristieši ir aicināti visu mūžu meditēt un studēt šo Kristus ierādīto ceļu. Un es nesaku, ka tas ir viegls vai ka man būtu viegli to staigāt. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.21 16:57:11
Noasveidīgais
Jā,tas ir drausmīgs liktenis,kuru tu aprakstīji-padoties.
Tikai redz,ar Kristus nāvi ļaunums it nemaz neibeidzās.Arī ar mana tēva nāvi ļaunums it nemaz neibedzās.Ļaunums turpinās,kamēr kristieši meditē un fantazē par piepildījumu citā dzīvē.Viņi ir pārstājuši taisnību meklēt šeit un tagad,bet visu atstāj dieva rokās-uz dievu paļaujoties-reidz dievs viņus tiesās pēc pilnas programmas.bet bērni,kas nāk pasaulē gribot negribot ir ierauti pasaules ļaunumā,kas dominē,kamēr kristieši meditē.
Jūsu ir vairāk kā viens miljards.Kā tas nāk,kad neliela cilvēku grupa diktē dzīvestilu miljardam cilvēku?Kā tas nāk,ka kristīgās valstīs popularizē un kultivē dzeršanas un smēķēšanas kultūru-kamēr kristieši meditē.bet bērni tak dzimst, un neviļus ir ierauti izteikti agresīvā vidē-kur dominē izlaistība,patvaļība,pārestība un meditācija.
Vai lielākais,ko kristieši var saviem bērniem atstāt,ir atstāt izteikti agresīvu vidi,kur dominē ļaunums,kamēr viņi meditē?
Kāda nafig jēga meditēšanai,ja atgriežoties pie skaidras apziņas apkārt dominē ļaunums,kas vairojas,kamēr kristieši meditē.
Kāpēc mēs,es runāju par nekristiešiem,un jūs,es runāju par kristiešiem negribam pavienot spēkus,pat ja mūsu religiskie uzskati atšķiras,bet mēs visi gribam,lai vide kur mēs dzīvojam nav tik agresīva,nav tik naidīga un izlaista,-bet sakopta un kārtīga-iztīrīta no negatīvisma un ļaunuma.
vai tad vismaz šis mērķis mums nav vienojošs? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.07.21 17:06:38
Sandis
Vai Sokrāts nekad neizdarīja nevienu grēku? Jēzus neizdarīja. Vai Sokrātā nebij iedzimtais grēks? Jēzū nebij. Vai Sokrātam piemita dievišķā daba un dabiska ticība uz Dievu? Jēzum piemita. Ja Sokrāts būtu bijis taisns, tad arī viņš ūtu svēts, tad viņa dzīve būtu līdzīga Jēzus dzīvei, tad viņš ticētu Dievam, tad viņš nekad negrēkotu, bert Sokrāts grēkoja tā pat kā visi pārējie.
Turklāt ir itin viegli pārbaudīt bezgrēcīgumu - kas ir bezgrēcīgs tas ir nemirstīgs. Kur Sokrāts ir tagad? Jēzus ta ir dzīvs, bet Sokrāts? |
:: Pievienot komentāru
|
