atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Marioloģija un Latvija
Voldemārs
Iesūtīts: 2008.01.08 14:41:02
Pie raksta par arhibīskapa sprediķi Rīgas Domā izveidojās diskusija (http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=319&sta.. rt=&open=1&cmst=1), kuru bija ieteikums pārnest uz forumu. Ieteikuma pamatā ir loģisks spriedums, jo komenti (sākot ar manējo) bija par, manuprāt, nepamatotu Doma nosaukšanu par "Rīgas Sv. Marijas Domu".
Jautājuma būtība skāra Marioloģijas vietu Latvijas luteriskajā kristietībā. Manuprāt, Latvijas kontekstā ar marioloģiju būtu jābūt divkārt uzmanīgam, jo Latvija ir izsenis uzskatīta par "Marijas (Māras) zemi", Latvijā ir aktīva pāvestiešu Marijas kulta praktizēšana (uzskatāmākais piemērs - 15.augusts).
Daži atsaucās uz citiem svētajiem, taču, atkal jau, manuprāt, neviens cits svētā/s kults nav spējis tik plaši un dziļi ietekmēt kristietību, kā Marijas kults.
Te pienākas atkāpe, ka ir bibliska marioloģija, kuru ikvienam kristietim nāktos aizstāvēt, jo tā skar mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus patieso cilvēcību. Taču, ar to būtu jābūt precīzi uzmanīgiem.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.09 14:31:17
Artos, saīsinājumā DDD
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.09 14:50:09
Artos, izkaujamies?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2008.01.09 14:57:32
Artos!
Domāju, ar Dievdzmedētāju ir gan aprecīzi. Dieva Dēls (DD) ir arī patiess Dievs (D), tā kā šādu aizvietojumu, manuprāt, var arī neveikt. Tā sakot, viss ir pietiekami skaidrs. Dievam tiek dots Dievam pienākošais gods un Marija tiek atzīta par to, kas viņa bija, ne mazāk, bet arī ne vairāk.
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.01.09 15:04:08
Voldemārs, Artos... offtopiks, tak neiešu jau jaunu sadaļu vērt!

Aceramies divas rakstu vietas... viena kur Kristus saka "Sieva kas man ar tevi" un otra "Sieva neaizskar mani, jo neesmu nogājis pie Tēva"

Dzirdēju, ka problēma rodas tulkojot idiomas burtiski, bet semantiskā nozīme šīm idiomām ir cita!

Un ar idiomām vienmēr ir šitā šaize, ka burtiskais tulkojums var būtiski atšķirties no oriģinālās semantikas!

Pirmais gadījums esot jāsaprot "Sieva nemāci man ko darīt" un otrais gadījums ir "Neaizturi mani... tjipa... atstaņ" tik tā maigi!

Kā bībeles tulkotāji tiek galā ar idiomātiskiem izteicieniem? Jo tos tak restaurēt ir grūti bez tā laika izpratnes!
Voldemārs
# Iesūtīts: 2008.01.09 16:05:26
tas jau ir tas dīvainākais, ka bibliskie autori ir dizgan rezervēti pret Mariju. Protams, viņi nemazina to, kas ir, bet nekādu īpašu (mariāņiem vēlamu) pagodinājumu tur nav.
Pareizi raksti par tiem izteikumiem. Jānis, kas vispār NEREIZI Mariju nesauc vārdā, te lieto vārdus, kurus citos gadījumos lasām starp Jēzus un dēmoniem (!!!). Sal. Mk.5:7 un paralēlvietas.
Domāju, ne par velti Raksti izvēlas tādu metodi, jo jau laikus bija saprotams, ka grēcinieki no Marijas taisīs to, kas viņa nav un nekad nav bijusi. Bet tiem, kas to negrib redzēt/dzirdēt, to nevar izskaidrot
Kristofers
# Iesūtīts: 2008.01.09 16:21:34
Kāda ir starpība starp māti un dzemdētāju?
indriķis
# Iesūtīts: 2008.01.09 16:26:27
Dievmāte un Dievdzemdētāja ir viens un tas pats, bet Dievmāte skan glītāk un atkrīt jebkādas neskaidrības par Kristus dievišķo dabu. Māte ir personīgāk un intīmāk, dzemdētāja - funkcionālāk un bioloģiskāk.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.09 16:49:25
Kristofers - māte sevī ieliek vairāk jēgas. Tobiš māte ir bērna cēlonis. Avots no kura bērns visu savu būtību ņem. Sakot DievMāte neizbēgami ir iespēja iekrist šajā slazdā, ka tiek saprast, ka Marija ir Dieva cēlonis un kā redzams RKB, tur ir viens solis līdz Marijas dievišķošanai un par Debesu Ķēniņines kronēšanu!

Sakot DievDzemdētāja šis aspekts ne tik ļoti parādās, jo dzemdētāja uzsvars ir vairāk uz to, ka laiž pasaulē to ko dzemdē. Šai ziņā mēs pilnīgi vienisprātis esam, ka Marija bij tie vārti pa kuriem Dievs ienāk cilvēku pasaulē!
Voldemārs
# Iesūtīts: 2008.01.09 17:09:36
indriķi!
Sorre, bet nepiekrītu, ka māte un dzemdētāja būtu viens un tas pats. Māte ir viens no diviem līdzvērtīgu vecāku amatiem, kamēr dzemdētāja ir konkrētas darbības veicēja. Parastā gadījumā māte un dzemdētāja ir saistīts lielums (ar Muldera piebildi, ka "māte ir bērna cēlonis", jeb vismaz līdzcēlonis, kopā ar tēvu). Taču māte var būt arī tā, kas nav dzemdējusi, ja vien viņa pilda mātes amatu kādam bērnam. Dzemdēt var arī ne savu bērnu (mūsdienu medicīnā normāla parādība).
Marija ir Jēzus Kristus patiesās cilvēcības avots, tādēļ Jēzus Kristus kā patiess cilvēks ir pareizi saucams arī par Marijas dēlu (nevis par Jāzepa, kā kļūdaini domāja lielākā daļa Jēzus līdzcilvēku). Tomēr, viņa nav un nevar būt Dieva māte šī vārda pilnā nozīmē. Tur arī ir atšķirība starp Dievdzemdētāju, kas ir (līdz ar savu miesīgu bērnu) iznēsājusi arī patiesu Dievu un to dzemdējusi. Tāpēc Mariju varētu saukt arī par Dievnēsātāju, taču, manuprāt, Dievdzemdētāja sevī ietver Dievnēsātāju un arī jebkuru citu terminu, kas varētu tikt radīts Marijas īpašās grūtniecības sakarā. Turpretīm, Dievmāte ir kas pavisam cits.
Vēl. Ja jau Dievdzemdētāja un Dievmāte ir viens un tas pats, kāpēc Halcedonas tēvi nepaņēma pēdējo, bet gan pirmo?
Mirga
# Iesūtīts: 2008.01.09 18:08:02
Voldemāra teorija ir sarežģīta un, manuprāt, pretrunīga. Tik sarežģīta, ka jāņem palīgā mūsdienu medicīnas „sasniegumi”, lai skaidrotu pirms pāris tūkstoš gadiem notikušo Dieva iemiesošanos. Un kāpēc vispār tas ir jādara? Kāpēc nepietiek visiem saprotamais, ka Marija ir Jēzus māte?
Kristofers
# Iesūtīts: 2008.01.09 18:19:55
Labāk izlasīsim, ka šajā lietā saka mūsu luteriskās ticības apliecības:

" 7. Tādēļ mēs ticam, mācām un apliecinām, ka Jaunava Marija nav ieņēmusi un dzemdējusi tikai cilvēku vien, bet patiesu Dieva Dēlu; tāpēc viņa taisnīgi tiek saukta un ir Dieva māte. "

Konkordijas Formula, Epitome, VIII artikuls Par Kristus personu , Affirmativa, 7

http://www.luteranis.lv/index_gramat.php?op=chapters_list&products_id=17&CLev.. el=3&chapter_id=23
Mirga
# Labojis Mirga: 2008.01.09 18:41:16
"Jaunava Marija nav ieņēmusi un dzemdējusi tikai cilvēku vien"

Tā tad arī cilvēku, kas gan secinājumā vairs neparādās.
Vārds Jēzus ietver sevī "patiess Dievs un patiess cilvēks".
Voldemārs
# Iesūtīts: 2008.01.09 19:00:36
Kristofer!
Par šo jautājumu jau runājam ne pirmo reizi, vai ne
Uz to atbildot man jāsaka, ka ir nepieciešama, ne tikai lietu burtiska zināšana (kas ir laba, bet tikai sākums), bet arī lietu hermenētikas jautājumi. Šeit epitome un ari Solida Declaratio atsaucas uz Halcedonas lēmumu, kas latviski tulkojams - Dievdzemdētāja. Latviski tulkots Dieva māte, kas, manuprāt, nav precīzi. Man pa rokai nav oriģinālu, tādēļ navaru komentēt, kā tas ir tur, bet tulkojot kādu lietu, jāņem vērā tulkojuma pamats un tas ir Dievdzemdētāja. Jeb Tu tam nepiekrīti?
Mirga!
Es neņemu palīgā "mūsdienu medicīnas „sasniegumus”", bet gan izmantoju mūsdienu cilvēkam saprotamāku valodu
Ar "Marija ir Jēzus māte" pietiek Jēzus cilvēcības apzīmējumam un apliecībai, bet mēs nedrīkstam aizmirst par Jēzus dievišķību, Par to arī šī diskusija, kā runāt par Jēzus patieso dievišķibu un tās saistību ar Mariju. Dievišķībai Marija nav māte, tādēļ es arī te iebilstu pret Dievmāte, taču, viņa ir dzemdējusi patiesu Dievu, tādēļ Dievdzemdētāja, manuprāt, visprecīzāk ataino patiesību.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2008.01.09 19:15:08

Māte vai dzemdētāja?
Vienmēr pasaules vēsturē bijuši gadījumi, kad kādus bērnus uzaudzina viņu ne-dzemdētājas, bet pat radnieciski pilnīgi svešas sievietes. Ūn nereti šie bērni tieši šīs savas nefizioloģiskās mātes sauc par īstajām mātēm, lai ko tur teiktu vai neteiktu attiecīgās valsts likumdošana un citu cilvēku viedokļi, kas īsti ir šīs sievietes viņu ne-fizioloģiskajiem bērniem. Tā ka nez vai var tā iedalīt - balts/melns, dzemdētāja/māte.
Vai gan var apgalvot, ka sieviete, kas ne tikai ar visu savu mīlestību rūpējusies par bērnu līdz viņa pilngadībai, bet pat viņu arī laidusi pasaulē, nav viņa māte - vai gan var apgalvot, ka sv.Marija bija tikai Jēzus dzemdētāja, bet nebija Kunga māte?
P.S. Protams, ar to saprotot, ka viņa nebija Jēzus dievišķības radītāja. Taču kā ar cilvēcisko, miesīgo pusi? Vai tad tā nav no Marijas ar ebrejiem raksturīgajām pazīmēm (par ko nešaubīgi liecina, piem., Turīnas līķauta mūsdienu izpēte)? Piedošanu, ja vaicāju visiem labi zināmas un saprotamas lietas.
rcp10 [78.84.137.240]
# Iesūtīts: 2008.01.09 22:26:58
Cilvēks jau meklē reliģijā stabilitāti un baidās no tā, ka varētu būt savādāk nekā viņš domā, jo apziņai būs sāpīgi.
Bet es domāju, ka Dievs arī pats mainās.
Cilvēks pats nespēj būt nepareizs, un, ja viņš apskata kādu sistēmu ārpus viņa apziņas, tad protams, ka savu sistēmu uzskata par pareizo, un, tā kā cilvēka apziņa ir divpolāra (pareiz-nepareizi, ieslēgts-izslēgts), tad cita sistēma tiek uzskatīta par nepareizo, savādāk viņš nebūs pareizs. Ir jāiziet ārpus apskatāmām sistēmām un tad notiks objektīva sistēmu apskate.
Es nāku ar savu vēsti, ka Dievmāte ir esoša un vēlas nākt pie luterāņiem.
indriķis
# Labojis indriķis: 2008.01.10 09:52:22
Nu, brāļi luterāņi, nu zaķi, nav taču jābaidās, ka Marija ir Dievmāte, jo Jēzus - viņas Dēls ir patiess Dievs arī tad, kad bija viņai zem sirds. Tai pat laikā arī no mūžības uz mūžību. Sadalot un racionalizējot šo Dieva brīnumu varam iekrist nestoriānismam līdzīgās problēmās. Bet no Romas katoļu stila "Dievmātes atnākšanām" lai Dievs mūs žēlīgi pasargā, rcp 10.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:35:38
indriķi!
Vēsture, reizēm, ir ļoti palaidnīga būtne un pie tam pakļaut visām iespējamajām ideoloģijām. Nestoriānisma problēmas pamatā varēja būt arī citi, ne tikai dogmatiski strīdi, pirmēram, Antiohijas un Aleksandrijas skolu konkurence. Un ja tas ir ta, tad Nestors nemazināja Kristus godu, bet gan nepiekrita Marijas nepamatotam titulam (ļoti līdzīgi, kā raksta Artos). Šāda rīcība uz pieaugošā Marijas kulta fona varēja būt lielisks iegansts tikt vaļā no konkurences Ne jau, ka atbalstu Nestoru, bet varbūt viņš nemaz nebija tik ļoti ķecerīgs, kā viņu pataisīja.
rcp10 [78.84.137.240]
Es tik tiešām ceru, ka Kristus nāks un luterāņus mierinās, ja vien viņi Kristu gaidīs un lūgs. Protams, kas lūgs Mariju, pie tā nāks viņa pati. Tikai diez vai tā būs bibliskā Marija, jo tā uz nekādu pagodīnājumu nepretendēja.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:38:31
Jautājums konservatīvajiem!

Esmu ievērojis, ka jo konservatīvāks teologs, jo vairāk notiek kašķi ap konkrētu terminu definīcijām. Tā viss kašķis notiek par vārdiem un līdz teikumiem nekad nenonākam!
Voldemārs
# Iesūtīts: 2008.01.10 12:12:38
diskusijas par mācību arvien ir svētīga lieta, ja vien diskutētāji apzinās bibliskās robežas, kurās ir jābūt vienprātībai, bet ārpus tām, pastāv zināma brīvību.
"Lielos vilcienos", protams, ta nav nepārvaram atšķirība, kas pastāv starp māte un dzemdētāja. Tas ir taisnība, ka standarta situācijā, tā, visbiežāk, ir viena un tā pati persona. Vismaz cilvēciski raugoties.
Tomēr, mana uztraukuma pamats ir faktā, ka Latvijā "Marijas jautājums" jau kopš sākuma ir gājis "greizus ceļus". Un tieši tādēļ pret lietām, kuras ietver sevī paaugstinātu maldu bīstamību, ir jābūt īpaši uzmanīgam. Terminējot to Vienprātības grāmatas vārdiem, Latvijā tā NAV adiafora (mazāk nozīmīgs mācības jautājums, pretēji pamat mācības dogmatiem). Neviena cita svētā vārdā nosaukta baznīca nevarētu momentāli vai īsā laika vienībā ievest maldos, tomēr Marijas kults to dara, tādēļ šajā virzienā doties ir grēcinieku pestīšanas apdraudēts jautājums. Piemēram, ja kāds Latvijā grib saukt kādu baznīcu Jāzepa (Marijas vīra) vārdā, domāju, nekādu ļaunumu tas nenesīs. Tomēr, ja kāds to gribētu darīt tur, kur ir Jāzepa kults (piemēram, Kvebekā), tad luterāņiem tas būtu bīstami, jo var nest un visdrīzāk ar nes "piedauzību".
Tās ir lieta, kuras pārdomāju Marijas un Latvijas saistībā.
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.01.10 12:14:18
Voldemārs, šitāda doma... elkdievību nevar izskaust nocērtot elku stabus!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 103 , pavisam kopa bijuši: 26507