incognito 
|
Iesūtīts:
2009.09.17 12:31:23
Kas īsti ir nepieciešamais minimums, kam ir jātic, lai taptu pestīts? |
|
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2009.09.17 16:52:00
Aivars, PAREIZI!
Tas ir kaa tajaa anjukaa
- TEv Banāni Ausīs, Tev Banāni Ausīs!!!
- Ko?
- Tev Banāni Ausīs!
- Ko?
- #@*(&(@# Tev BANĀNI AUSĪS!
- Da ZB tu mani... es nevaru tak dzirdēt, man banāni ausīs!
Saproti... cilvēkam ir Kristus Jāpiedzīvo, lai viņš saprastu to, ko viņam saka! Dieva Vārds ir tāds savdabīgs prikols... lai to saprastu tas ir jāpiedzīvo, bet lai to piedzīvotu tas ir jādzird, bet lai to dzirdētu, tas ir jāsaprot 
Tas piedzīvojums ir jāiedod cilvēkam...
Mēs - Apoloģēti - Nevarm neticīgajam iedot Dievu, bet mēs varam noņemt tos šķēršļus kas traucē viņam Dievu piedzīvot... Dievs pac gan izdomās kā uz Ctulhu un Masiku runāt...
Un man patīk vispirms parādīt cilvēkiem, ka ticēt Dievam nav nekas irracionāls! Tas ir domāt savādāk, bet ne mazāk racionāli. Tas ir skatīties uz pasauli savādāk, bet tieši uz to pašu pasauli. Un tas, savādāk ne vienmēr nozīmē savādāk visos gadījumos...
Teixim, kad sarunā ienāk vārds Mīlestība un Agape, tad Mulders, Ctulhu, Ezītis, Masiks visi visai viegli atrod kopēju valodu... it īpaši tajā, kas attiecas uz vienkāršu cilvēcīgu savstarpējām attiecībām - ģimene, draugi, līdzcilvēki šajā vistuvākajā laikā, telpā vietā...
Tātad kaut kur kaut kāda bāze visiem mums ir kopīga... tas nozīmē, ka vismaz kaut kur kaut kā varam sarunāties... un mums kristiešiem nevajag raudāt par to, ka nevaram izgudrot "sudraba lodi" kas ņem visus neticīgos... Vai vispār Dievs uzrunā divus cilvēkus vienādi... katram tas stāsts cits... katrs pa citu ceļu pie Kristus nācis... viens no ziemeļiem, cits no Dienvidiem... ij tad viens stāsta, ka vajadzēja slēpes, otrs brīnās... kādas slēpes, vajadzēja riteni!
Nu... a es jau esot pie Kristus nemaz īsti nezinu no kurienes kurš nāk... es pac esmu nācis no "Ateistu Gala" tad nu runāju ar viņiem kā māku... vai un kā Dievs izdomās uz viņiem runāt... nezinu! Varbūt otrādi... Dievs sūta Ctulhu pie Muldera, lai Mulderam ko iemācītu? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.09.17 17:47:01
Ctulhu
Nesapratu |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.09.17 17:47:09
Mulders
Un tad ej razberis, kurš te miesa, kurš gars un vai VISPĀR var tā iecirst striktu cirvi starpā...
Kompūteriem ir vienkārši: tas, kam vari iespert, ir miesa. Garu var tikai nolamāt! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.17 17:53:33
Ctulhu
Un kāpēc ne?
Vai tāpēc, ka gaļa paliek gaļa?
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.17 18:02:08
Ctulhu
Vai Tev ir izdevies sacītu vārdu pārvērst matērijā? (burtu uzrakstīšana neskaitās)
Domāju, ka Dievs zina ko runā, ja reiz tomēr runā par garu iepretim miesai. Bet ir jau arī ļaudis, kam visas puķes ir flokši un visas sēnes bekas. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.17 18:10:45
masiks [212.93.96.2]
Nu bet Bībelē Dievs saka: "Lai top..
man tā nesanāk |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.17 18:12:52
Ctulhu
Nu tas Tev zaudē jēgu, jo Tu veido savu klasifikāciju un apskati tikai zināmas robežas
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.17 19:04:29
Ctulhu, dalījums ir praktisks un loģisks!
Pat ja es zinu ka elektriskie un magnētiskie spēki ir vienas monētas divas puses... tomēr praksē tas noder. Tas pats ar enerģiju un masu... tas vienkāršo dzīvi... bet, protams, kaut kur kaut kad tas saplūst kopā un izskaidro kādas citas īpašības...
Teicu jau... ja es programmējot domātu par pusvadītāju fiziku, es nekad neuzrakstītu pat primitīvu softu...
Ja citi, no mana softa atkarīgi developeri domātu par mana softa konfigurāciju viņiem būtu grūti strādāt... pietiek, ka interfeisi sakrīt... ir šie "apmaiņas kanāli" saskares punkti... kuri vienalga ir abstrakti... tāpēc dalījums ir loģisks un praktisks... Vai fizikāls... nezinu! Tik pat fizikāls cik daļiņas un viļņa dalījums |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2009.09.17 19:39:57
masiks [212.93.96.2]
Man gan ir pamatotas aizdomas, ka šoreiz ir cits gadījums.
Kāpēc man šķiet, ka Tavam stāstam par Tavu pieredzi ar zaķīti nevar ticēt? Secinājums: Masiks blēņas un pasakas vien stāsta? |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2009.09.18 07:10:33
Aivars
Secinājums: Masiks blēņas un pasakas vien stāsta?
nuja... masiks taču pasakam netic... tb - pasakas ir jaukas, taču nav paredzētas realizēt dzivē. Kā ir ar Aivaru? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.18 08:38:36
masiks [159.148.73.94]
Stāsts ir cits. Vai tad, ja man šķiet, ka Tavs gadījums ar zaķīti krātiņā ir pasaka, man ir tiesības automātiski pasludināt, ka visi Tavi vārdi ir pasakas, kas nav pa pilnu ņemami. Vai Tev ir tādas tiesības, ja Tev šķiet, ka Dieva nav un Tu nevari iedomāties, ka Viņš būtu radījis pasauli ar Savu vārdu? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.18 09:21:57
masiks [212.93.96.2]
Un tā kā par realitāti, jeb esību pilnīgas ainas mums nav, atliek iziet no pieredzes, vai ne? Tātad, ja Tava pieredze un zināšanas liek domāt, ka vilku būrī iemests zaķīts neizdzīvos, Tu iztēlojies šo ainu kā visnotaļ skaidru, pat ja savā mūžā nekad neesi vilkus ar zaķīšiem barojis. Ja kristietim ir pieredze, kas apstiprina, ka Dievs ir un ir pamats Viņam uzticēties, viņam nav iemesla Radīšanas ainu (kurai klāt nav stāvējis, tāpat kā tu vilku būrim ar zaķīti) uzskatīt par neiespējamu, tādēļ vien, ka tā nav ikdienišķa un savā mūžā viņš to nenovēros.
Var jau būt, ka tas pieredzes moments velk uz zināmu postmodernismu, bet neviens mēs nevaram teikt, ka objektīvi redzam visu realitāti. Drīzāk mēs esam kā skatītāji teātrī, kas ienākuši kādā lugas brīdī, un atbilstoši savai sagavotībai, cenšas saprast, kas notiek. Kristieši tic, ka lugas autora pasniegtais buklets ar īsu satura izklāstu, ir uzticams pamats, lai noorientētos stāstā, ateists mēģina apspriesties ar savu kaimiņu, kas te notiek. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.18 09:54:48
masiks [212.93.96.2]
Nu, ja runā par pamatu, tad nemaz nevajag kosmosa uzbūvi apcerēt. Pietiek ar masika paša skaidru liecību par zināšanām, kas ir pietiekamas programmējamo mikreņu sakārtošanu funkciju pildošā elektriskajā ķēdē, lai gan visas smalkākās nianses nav apzinātas, vai jebkuras cilvēku sarunas pieredzi, kas tieši tādēļ mēdz būt interesanta, ka atklāj kaut ko jaunu, ko nezinājām. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.09.18 10:01:27
Aivars
Redzi, te arī sākas tas herēzes risks, ja avatārs nav tas pats kas pilnasinīgs spēles cilvēks. Taču, ja normāls cilvēki skaitās pašā spēlē, nevis ārpus tās, tad tava līdzība varbūt ir tīri ciešama
Jā, līdzība būtu tāda, ka visi cilvēki ir Spēlētāji, kas spēlē ar saviem Avatāriem. Tikai viņi neapzinās, ka ir kas vairāk par Avatāriem.
Kristus tad ir nevis parasts Spēlētājs, bet gan spēles Autors, kas pieslēdzies kā parasts Avatārs un spēlē bez "cheat-kodiem", nepārkāpjot noteikumus.
Tad pat sanāk, ka Kristus vienlaicīgi ir patiess Avatārs un patiess Autors!
Te gan tāda nianse, ka parastais Spēlētājs arī ir vienlaicīgi patiess Avatārs, bet tāds ne pārāk patiess Lietotājs, vai pārāk aizrāvies Lietotājs, vai vēl neizaudzis Lietotājs, vai tamlīdzīgi. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.18 10:07:06
EzītisMiglā
O, jā. Jeb citiem vārdiem sakot, vai šo līdzību redzam no pārlieku aizrāvušamies bērna vai vecāka viedokļa. Bērns savu identitāti spēles brīdī neredz ārpus spēles, bet vecāks redz bērnu, kas slēdzelēdamies pa klaviatūru, intuitīvi manipulē ar binārā kodā šifrētu grafisku interfeisu. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.09.18 10:13:03
masiks [212.93.96.2]
tad viņa būtība būs patiess Avatārs, vai patiess Autors?
Man tā kā sanāk abi. Kā Autors viņš varētu uzhakot sistēmu, dabūt tur "god mode", iddqd, noclip u.c.
Taču viņš to nedara, bet ļauj, lai viņu piesit krustā.
Tiesa, staigāšana pa ūdeni, dziedināšana, u.c. tā īsti neierakstās tai bildē, bet tie ir vairāk uz citiem vērsti efekti. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.09.18 10:14:36
Aivars
šo līdzību redzam no pārlieku aizrāvušamies bērna vai vecāka viedokļa ...
Jā. Vecāks nevelk bērnu nost no datora aiz ausīm, bet kaut kā tā pats ienāk spēlē un pārliecina bērnu nespēlēt.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.18 10:18:42
masiks [212.93.96.2]
Tak ne jau es apšaubu Tavu kompetenci Tavā profesijā, bet drīzāk atzīmēju, ka mēs visi dzīvojam savas pieredzes un pieejamo zināšanu ierobežotā telpā. Un tas apjoms, kas ļauj Tev operēt Tev vajadzīgā apjomā, tam pašam gleznotājam šķiet nepietiekams viņa pasaulē, un otrādi. Un tad nāk kaut vai vecais jautājums par to, kas ir elektrība? Tā nav sīka nianse, bet neguvuši atbildi uz to, mēs tik un tā kaut kā ķepuroties varam, un uzmanību nepievēršam. Bet bērnam, kas iemācījies nospiest tālruņa pogas, vispār stāsts par elektrību, telekomunikāciju principiem un aparatūru apkalpojošajiem speciālistiem izklausīsies pēc dīvainas pasakas, un masiku viņš drīzāk iedomāsies kā neredzamu rūķīti, kas sēž telefonā un saka `tū tū`, pirms un pēc sarunas ar vecmāmiņu. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.09.18 10:35:17
masiks, tu aizmirsti vēl tādu lietu kā "iegūtās informācijas interpretēšana"... tā vienmēr ir kognitīvs process izejot no visai subjektīviem uzskatiem par to kā pasaule darbojas.
Tas nozīmē, ka pati tava metafiziskā uztvere nosaka kā tu redzi un interpetē datus!
Piemēram, ja tu apriori uzskati ka Dievs nav, tad, pat tad, ja viņš būtu un kaut ko radītu, tu to vienkārši neredzētu. Tava pasaules datu iegūšanas metodoloģija ir akla pret tāda Saprāta aģenta kazuālu iedarbību uz matēriju, kuru tu nenovēro nepastarpināti... Tas ir, ja tu neredzi ka es uztaisu sarežģītu aparātu, tad tava datu iegūšanas metodoloģija principā nekad neuzzinās kā tas aparāts radās!
Tas pac šūnas uzbūve... Šūna nemainās kad uz to skatās masiks vai Aivars... taču tie ir dati, kurus masiks un Aivars interpretē dažādi izejot no dažādām metafiziskām un empīriskām pieredzēm un funktiera!
Masiks, kas ir piedzīvojis daudz sarežģītu nereducējami komplexu sistēmu/mašīnu rašanos dabiskos haotiskos apstākļos uzskata, ka šūna ir šādu apstākļu darbības rezultāts. Aivars, kas neko tādu nav redzējis, bet ir redzējis, ka sarežģītas sistēmas un mašīnas no matērijas māk salikt Saprātīgas būtnes, domā un tic, ka šūnu arī ir uzkonstruējis kāsd Saprāts!
Dati ir... Interpretācijas dažādas! Tieši tāpat kā ar kvantu fiziku! Dati ir, bet neviens īsti nav drošs ko tas nozīmē... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.18 10:50:11
masiks [212.93.96.2]
Es redzu Tavu shēmu, bet domāju, ka runa drīzāk ir nevis par informāciju, kuras nav, bet tādu, kuru ir sarežģītāk pārbaudīt, un kādam negribas nemaz ar to ņemties, tādēļ ērtāk noliegt. Tā teikt, bērns nospiedzas redzi, kāds tur putniņš aiz loga, bet sencis nervozēdams par grāmatvedības atskaites sagatavošanu noņurd: "Sēdi klusu! Štrunts tur ir ne putniņš" Līdzīgi ateists nav jau predestinēts Dievu nesastapt, bet vieglāk pateikt, ka tās ir blēņas, un nodarboties kaut vai ar `stīgu teorijām`, kas varbūt ir kā izklaide, bet šķietami maznozīmīga lieta kādam kristietiem.
Jēzus aicināja uz ticības pieredzes gūšanu: "seko man, ... meklējiet, klaudziniet, lūdziet, klausieties, dzirdiet, vērojiet, ticiet utt", kas arī sava veida disciplīna, līdzīgi kaut vai kā Tev nosēžoties pie kādas shēmas, nākas ticēt, ka tai ir sava loģika un funkcija, ko vajag tikai saskatīt, kamēr kāds sīkaļa tur ar paviršu skatu redz kaut kādu plastmasas kluci, ar ko labākajā gadījumā var dīķī apaļu burbuli uztaisīt. |
:: Pievienot komentāru
|
