-1635.g. vecās ēkas vietā uzcelta jauna koka baznīca. Trešo koka baznīcu ar salmu jumtu cēla astoņus gadus (1708-1716) , jo Lielajā mērī gandrīz visa draudze izmira. 1710.g. kambarkungs K.fon Rommels noslēdza līgumu ar Mēmeles galdnieku E.Frēlihu par 800 guldeņiem, saskaņā ar kuru tam bija jāizgatavo Nīcas baznīcai Rucavas baznīcas iekārtai līdzīga , tikai nedaudz lielāka iekārta. Darbus finansēja Nīcas muižas nomnieks Verners fon Bērs. Tagadējā mūra baznīca celta laikā no 1849. līdz 1851.g. pēc Kurzemes guberņas arhitekta F.Šulca projekta. 1945. g. aprīlī vācu karavīri torni uzspridzināja. Iegruva jumts, daļēji arī sienas. Pēckara gados sākās baznīcas un interjera atjaunošana. 1961.g. 21. maijā baznīcu slēdza, draudzes darbība tika pārtraukta. Draudzes telpas dienvidu sienai piebūvēja masīvu telpu ģērbtuvēm, jo baznīcu līdz 20.gs. 80. gadu beigām izmantoja par sporta zāli.

-Pēc 2. pasaules kara no jauna izgatavota balti krāsota iekārta. Divu kolonnu pāru veidotā altāra retabla centrā J.K.Bēra altārglezna “Kristus svētī”.  Avots: V.Mašnovskis “Latvijas luterāņu baznīcas”, 3. sējums.

Nīcas baznīca  un arī draudzes dzīve  stabilā līmenī atjaunota līdz ar valstiskās neatkarības atgūšanu. Nīcas baznīcas dievnams ir viens no lielākajiem lauku dievnamiem Lejaskurzemē. Un draudze pamatoti ar to lepojas.
Dievnama gaišums un vienkāršība uzrunā cilvēkus un ļauj atrasties svētā kopībā ar Dievu un savstarpējā sirsnībā.