1896. gadā Liepājas ev. lut. Brāļu draudzes dievnamu pašu rokām cēluši draudzes priekšgājēji un šogad dievnams svin pastāvēšanas 130.  gadadienu. Baznīca glabā izcilu mākslas vērtību -  ilgus gadus par pazudušu uzskatīto, latviešu glezniecības vecmeistara Jāņa Valtera radītu altārgleznu, kas ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis.  Gleznas nosaukums ir ”Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi”.
Pirms pārcelšanās uz jaunuzcelto dievnamu, draudze darbojusies īrētās telpās gan Siena tirgū, gan citviet pilsētā. Tās sākotnējais nosaukums bija „Evaņģēliski Luteriskā biedrība”. No 1896. līdz 1948. gadam draudze darbojas kā Liepājas Svētās Annas luteriskās baznīcas filiāle, bet no 1948. gada jau kā patstāvīga draudze. Cariskajā Krievijā pastāvošo reliģisko ierobežojumu dēļ, Brāļu draudzes tika nosauktas par „Brāļu draudzes biedrībām”. Taču, sākot ar 1948. gadu, biedrības vairs nedrīkstēja pastāvēt. Tāpēc, lai saglabātu dievnama ēku, nācies atdalīties no Sv. Annas baznīcas, un izveidot patstāvīgu evaņģēliski luterisko draudzi, kas tāda pastāv vēl līdz šai dienai.

Pati draudze nav liela un pārsvarā sastāv no vecāka un vidēja gadagājuma ticīgo, taču katru svētdienu notiek dievkalpojumi. Šobrīd draudzē kalpošanu nodrošina Grobiņas iecirkņa prāvests Romans Kurpnieks-Logins un evaņģēlists Emīls Krieviņš. Nedaudzie draudzes locekļi cenšas joprojām ar Dievpalīgu draudzi saglabāt un uzturēt.