Pirmās ziņas par Lubānas luterāņu draudzi parādās 1643. gadā, kad Lubānas draudze dēvēta par Ļaudonas draudzes filiāli. Lubānas draudzes atdalīšanos no Ļaudonas draudzes valdība apstiprina 1847. gada 10. jūnijā, un šajā  datumā lubānieši svin savas draudzes dzimšanas dienu. 

Baznīca ir celta neogotikas stilā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnams tika iesvētīts 1872. gada 6.janvārī, Zvaigznes dienā. Baznīcā atrodas Augusta Martina 1871. gadā būvētās ērģeles. Lubānas baznīcā zem viena jumta ir divas baznīcas un katrai savs altāris: lielā baznīca ar 480 sēdvietām domāta latviešu draudzei, bet mazā – vācu draudzei.  Mazajā baznīcā altāri veido vitrāža „Kristus ar bērniem jeb Kalna sprediķis” (autors nezināms). Lielajā baznīcā altārgleznas „Kristus pie krusta” autors – A. T. Diks.