LELB Zemītes draudze
Juridiskā adrese:Tukuma nov.,Zemītes pag. LV 3135
Dievnama adrese:Tukuma nov.,Zemītes pag.
Pasta adrese:Tukuma nov.,Zemītes pag."Upmalas",LV3135
E-pasts:erodeja@inbox.lv
Konts ziedojumiem:LV97UNLA0050005088404
Reģ. nr.: 90000656583
Reģ. nr.: 90000656583
Mājaslapa: nav
Kalpo:mācītājs Vilnis Auziņš
LELB Zemītes draudze
1562.gadā Gothards Ketlers tika iecelts par Kurzemes un Zemgales hercogu. Viņš uzticēja savam galma mācītājam Stefanam Butlaram 1563.gadā izdarīt vispārēju baznīcas vizitāciju Kurzemē. Katoļu garīdznieki pēc Livonijas ordeņa sabrukšanas zemi bija atstājuši, ordeņa apgabali un viņu vasaļi pārgājuši pēc reformācijas (1517.g.) luterticībā. Šai laikā baznīcu būvēšanas un remontēšanas jomā nekas nav ticis darīts: tās bija nolaistas, daļēji sakritušas, garīdznieki, kas vēl bija palikuši, nav bijuši rīcībspējīgi, jo nav pratuši vietējo valodu.
Zemītes baznīcas celtniecību ierosināja Kurzemes hercogistes landtāga 1567. gada 28. februāra lēmums par luterāņu baznīcu būvniecību un atjaunošanu hercogistes teritorijā. Tā uzbūvēta ar Zemītes un Plāņu muižas īpašnieka Bartela fon Butlara atbalstu un arhitektoniskā veidola ziņā atbilst tipiskai Kurzemes luterāņu baznīcai. Zemītes baznīca, kura kādreiz bija Kandavas filiāle, rakstos minēta jau 1567.gadā un apzīmēta kā Plāņu baznīca. Tādēļ, ka gan Zemītes, gan Plāņu muižas piederēja vienam īpašniekam. Baznīca ir celta no akmeņiem un tajā ir 210 sēdvietas.
Senākie baznīcas vēstures liecinieki ir bronzas zvani. Pirmie divi izlieti 1580. un 1585. gadā, nākamie – 1662. un 1673. gadā. Domājams, šajā laikā uz Zemīti atvests arī jauns altāra retabls manierisma stilā, kas ap 1650. gadu tapis Austrumprūsijā, iespējams, Kēnigsbergas kokgriezēja Joahima Pfafa darbnīcā. Baznīcas altāri greznoja skaisti kokgriezumi, kuri pašlaik atrodas Rundāles pils muzeja glabātavā. Kokgriezumus 1933.gadā aizsedza ar altārgleznu, kas šobrīd atrodas Tukuma muzejā. Pēdējais zvans tika izliets 1927. gadā.
Ērģeles baznīcā iebūvētas 1848.gadā. 1852.gadā baznīcā tika veikts liels kapitālais remonts.
1930.gadā 20.02. "Tukuma Ziņas" rakstīja, ka Zemītes Spriņģu māju īpašnieks K.Būmanis dāvinājis Zemītes baznīcai altāra gleznu. Viņš, būdams vecpuisis, savas mājas pārdevis un par iegūto naudu devis apceļot pasauli. Savukārt saimnieks Spinnis esot baznīcai dāvinājis visus kroņa lukturus un pats trīsdesmitajos gados devies uz Āfriku par misionāru.”
Lūk, kā tiek raksturota Zemītes draudze ap 1909.gadu: "Zemītes draudzē ir apmēram 2200 draudzes locekļi, no tiem apmēram 50 ir vācieši un pārējie latvieši. 1907.g. augustā iesvētīto skaits vien bija 66 iesvētāmie".
Padomju varas gados, valdošās padomju ideoloģijas ietekmē, draudzes locekļu skaits pamazām saruka, līdz 1963.g. baznīca tika atstāta. Ar Tukuma rajona IK lēmumu ēku nodeva Grenču patērētāju biedrībai izmantošanai pēc vajadzības. Un tad sākās baznīcas un tās iekārtu postīšana. Ērģeles tika izārdītas un to stabules mētājās pa visu baznīcas apkārtni. Baznīcas soli tika aizvesti uz pils parku. Gailis no torņa arī tika nozāģēts. Ēkas durvis un logi tika izlauzti, bet jumts ar laiku iebruka. Saglabāt izdevās kanceli, altāra daļu ar kokgriezumiem, gleznu, zvanu, kristāmbļodu, kausu un 2 svečturus, kuri tika aizvesti uz Rundāles pils muzeju.
1980.- to gadu beigās Latvijā sākās kultūrvēsturiskā mantojuma glābšanas procesi. Zemītē tas aizsākās ar baznīcas caurā jumta pārklāšanu ar papi. 1989.g. baznīcas saglabāšanu pārņēma Kultūras fonds, finansējot jumta būvi un torņa restaurāciju, ko veica celtnieku kooperatīvs bijušā zemītnieka Ulda Ratnieka vadībā. 1990.gadā baznīca tika pie jauna jumta un klāt esot LKF vadībai Imantam Ziedonim un Ramonai Umblijai. Prāvests Augusts Ālers iesvētīja jauno krustu un gaili. Tas bija liels notikums Zemītē, kuru īpaši veicināja Elzas Sauleskalnes nerimtīgās rūpes un pūliņi zemītnieku rosināšanā līdzdarboties Zemītes baznīcas atjaunošanā.
1993.gadā Zemītes baznīcā draudze pulcējās uz Ziemassvētku Dievkalpojumu pēc vairāk kā 30 gadu pārtraukuma. Zemītei atkal bija sava lūgšanas vieta, kas cilvēkiem bija tik ļoti nepieciešama. I.Ziedonis baznīcas atklāšanā ir teicis: "Maz mums ir vietu, kur nav steigas, kur varētu pārdomāt augstākas lietas nekā tās, kurās mēs esam sapinušies. Tāda vieta ir baznīca."
Zemītes baznīcas celtniecību ierosināja Kurzemes hercogistes landtāga 1567. gada 28. februāra lēmums par luterāņu baznīcu būvniecību un atjaunošanu hercogistes teritorijā. Tā uzbūvēta ar Zemītes un Plāņu muižas īpašnieka Bartela fon Butlara atbalstu un arhitektoniskā veidola ziņā atbilst tipiskai Kurzemes luterāņu baznīcai. Zemītes baznīca, kura kādreiz bija Kandavas filiāle, rakstos minēta jau 1567.gadā un apzīmēta kā Plāņu baznīca. Tādēļ, ka gan Zemītes, gan Plāņu muižas piederēja vienam īpašniekam. Baznīca ir celta no akmeņiem un tajā ir 210 sēdvietas.
Senākie baznīcas vēstures liecinieki ir bronzas zvani. Pirmie divi izlieti 1580. un 1585. gadā, nākamie – 1662. un 1673. gadā. Domājams, šajā laikā uz Zemīti atvests arī jauns altāra retabls manierisma stilā, kas ap 1650. gadu tapis Austrumprūsijā, iespējams, Kēnigsbergas kokgriezēja Joahima Pfafa darbnīcā. Baznīcas altāri greznoja skaisti kokgriezumi, kuri pašlaik atrodas Rundāles pils muzeja glabātavā. Kokgriezumus 1933.gadā aizsedza ar altārgleznu, kas šobrīd atrodas Tukuma muzejā. Pēdējais zvans tika izliets 1927. gadā.
Ērģeles baznīcā iebūvētas 1848.gadā. 1852.gadā baznīcā tika veikts liels kapitālais remonts.
1930.gadā 20.02. "Tukuma Ziņas" rakstīja, ka Zemītes Spriņģu māju īpašnieks K.Būmanis dāvinājis Zemītes baznīcai altāra gleznu. Viņš, būdams vecpuisis, savas mājas pārdevis un par iegūto naudu devis apceļot pasauli. Savukārt saimnieks Spinnis esot baznīcai dāvinājis visus kroņa lukturus un pats trīsdesmitajos gados devies uz Āfriku par misionāru.”
Lūk, kā tiek raksturota Zemītes draudze ap 1909.gadu: "Zemītes draudzē ir apmēram 2200 draudzes locekļi, no tiem apmēram 50 ir vācieši un pārējie latvieši. 1907.g. augustā iesvētīto skaits vien bija 66 iesvētāmie".
Padomju varas gados, valdošās padomju ideoloģijas ietekmē, draudzes locekļu skaits pamazām saruka, līdz 1963.g. baznīca tika atstāta. Ar Tukuma rajona IK lēmumu ēku nodeva Grenču patērētāju biedrībai izmantošanai pēc vajadzības. Un tad sākās baznīcas un tās iekārtu postīšana. Ērģeles tika izārdītas un to stabules mētājās pa visu baznīcas apkārtni. Baznīcas soli tika aizvesti uz pils parku. Gailis no torņa arī tika nozāģēts. Ēkas durvis un logi tika izlauzti, bet jumts ar laiku iebruka. Saglabāt izdevās kanceli, altāra daļu ar kokgriezumiem, gleznu, zvanu, kristāmbļodu, kausu un 2 svečturus, kuri tika aizvesti uz Rundāles pils muzeju.
1980.- to gadu beigās Latvijā sākās kultūrvēsturiskā mantojuma glābšanas procesi. Zemītē tas aizsākās ar baznīcas caurā jumta pārklāšanu ar papi. 1989.g. baznīcas saglabāšanu pārņēma Kultūras fonds, finansējot jumta būvi un torņa restaurāciju, ko veica celtnieku kooperatīvs bijušā zemītnieka Ulda Ratnieka vadībā. 1990.gadā baznīca tika pie jauna jumta un klāt esot LKF vadībai Imantam Ziedonim un Ramonai Umblijai. Prāvests Augusts Ālers iesvētīja jauno krustu un gaili. Tas bija liels notikums Zemītē, kuru īpaši veicināja Elzas Sauleskalnes nerimtīgās rūpes un pūliņi zemītnieku rosināšanā līdzdarboties Zemītes baznīcas atjaunošanā.
1993.gadā Zemītes baznīcā draudze pulcējās uz Ziemassvētku Dievkalpojumu pēc vairāk kā 30 gadu pārtraukuma. Zemītei atkal bija sava lūgšanas vieta, kas cilvēkiem bija tik ļoti nepieciešama. I.Ziedonis baznīcas atklāšanā ir teicis: "Maz mums ir vietu, kur nav steigas, kur varētu pārdomāt augstākas lietas nekā tās, kurās mēs esam sapinušies. Tāda vieta ir baznīca."
Vēstures faktos dokumentētie Zemītes mācītāji:
Beks (Beck) Johans Frīdrihs (1749 – 1813), mācītājs Zemītē. Dzimis 1749. gada 10. jūlijā Ordruftā, Tīringenā. Miris 1813. gada 1. septembrī.
No 1769. gada studējis Leipcigā, kopš 1770. gada – Jēnā. 1775. gadā pārcēlies uz Kurzemi. 1780. gadā kļuvis par Zemītes mācītāja Samuela Rēneja adjunktu, bet pēc Rēneja nāves 4. oktobrī stājies viņa amatā, tomēr introducēts tikai 1784. gadā, jo baznīcas patrons ilgstoši nav gribējis maksāt algu. Kopš 1788. gada apkalpojis arī Struteles baznīcu. Ar Zemītes muižas īpašniekiem, kas bieži mainījās, bijis daudz strīdu. Sarakstījis divus rakstus par taupības krāsnīm un biškopību. Bijis precējies ar Luīzi Doroteju Heroldu, Polijas galma padomnieka meitu (mirusi 1825. gada 5. februārī). Viņa mājā 17 gadus dzīvojis ārsts Karls Gustavs Reifs, no kura Beka sieva iemācījusies praktisko medicīnu un pēc vīra nāves nodarbojusies ar medicīnu Zemītē un tās apkārtnē, par ko no Zemītes muižas saņēmusi pieklājīgu honorāru.
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 232 - 234)
Bīnemans (Bienemann) Bernhards Vilhelms (? – 1732 ?), mācītājs Zemītē.Miris 1732. gadā (?).
No 1684. līdz 1687. un no 1689. līdz 1691. gadam mācījies Rīgas licejā. 1711. gada 9. martā kā Zemītes mācītājs asistējis Sātu mācītāja Jakoba Melhiora Bilterlinga introdukcijā, bet šajā amatā sabijis tkai dažus mēnešus, jo šajā pašā gadā kā mācītājs minēts Karls Matiass Arnoldi. No 1716. līdz 1731. gadam bijis Spāres mācītājs.
Radošā darbība:
Tulkojis latviski ap 100 baznīcas dziesmu. Viņa dziesmas apzīmētas ar burtiem B.W.B. Pazīstamākā no tām – „Kungs, kā tev tīk, tā ar mani dar” Sacerējis arī dziesmu pret dzeršanas netikumu „Tev sūdzam, visu valdīgs Dievs”.
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 258)
Hessings (Hessing) Georgs (…), mācītājs Zemītē.
Mācītāja Jeremija Hessina dēls. Bijis Zemītes mācītājs 1643. gadā, minēts arī 1648. un 1652. gadā. Viņa brāļa Kristiana 1656. gada vēstulē dēvēts par bijušo Zemītes mācītāju. Bijis iesaistīts strīdā ar pamāti par sava tēva atstāto mantojumu – zemi pie Kandavas.
Meijers (Meyer) Teofils (? - 1696), mācītājs Zemītē.iris 1696. gada 6. februārī Zemītē.
Kā teoloģijas studentu viņu Heinrihs fon Sakens aicinājis uz Kerliņiem uz Jaunpili aizgājušā Tomasa Fabera vietā, kādēļ hercogs 1668. gada 29. jūnijā pavēlējis superintendantam H. Adolfi viņu ordinēt un introducēt. Ap 1683. gadu Teofils bijis mācītājs Zemītē.
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 169)
Pabsts Johans Frīdrihs Ludvigs (1779 – 1826), mācītājs, skolotājs. Dzimis 1779. gada 28. oktobrī Ordrufā, Tīringenē. Miris 1826. gada 4. janvārī Pēterburgā.
Līdz 1799. gadam apmeklējis Ordrufas ģimnāziju. No 1799. līdz 1802. gadam studējis teoloģiju Jēnā. 1802. gadā bijis mājskolotājs Šorstatē un Lielvircavā. 1808. gada 20. maijā kļuvis par Verro , Igaunijā, apriņķa skolotāju. 1806. gada 29. oktobrī apprecējies ar Aneti Beku, Zemītes mācītāja Johana Frīdriha Beka meitu, kas nomirusi 1810. gada 19. janvārī. Tad 1810. gadā apprecējies ar Vilhelmīni Elizabeti Veroniku Meijeri, Rīgas tirgotāja meitu. 1811. gada 4. martā no Verro pārcelts uz Tukumu par Tukuma apriņķa skolas skolotāju. 1812. gadā franču karavīri viņu sodījuši par to, ka viņš atteicies atļaut apmesties apriņķa skolas telpās. Kopš 1813. gada 7. septembra bijis mācītājs Zemītes baznīcā. Tur viņam, tāpat kā viņa priekšgājējam J. F. Bekam, bijuši daudzi strīdi ar savu baznīcas patronu, kas pēc ilgstoša procesa beigās atcēlis viņu no amata. Zemītes muižas īpašnieks vēl nebija pilngadīgs un viņa zemniekus ļoti apspieda muižas pārvaldnieki, kas noveda pie nemieriem, kuru apspiešanai tika aicināta armija. Pabsts nostājies zemnieku pusē, bet savas stūrgalvības un ietiepības dēļ nezinājis mēru, sastrīdējies arī ar kaimiņu mācītājiem un savu prāvestu, kā arī nelikumīgā veidā iejaucies Zemītes muižas un zemnieku pārvaldes lietās, kas uz viņu neattiecās. Tam pievienojusies tieša pretošanās ģenerālgubernatoram, marķīzam Pauluči. 1820. gadā atstādināts no amata. Vairāk kā četrus gadus kaimiņu mācītāji bijuši viņa vikāri. No 1824. gada janvāra atradies mājas arestā Jelgavā. 1825. gadā ar Senāta ukazu pilnībā atstādināts no amata. 1825. gadā devies uz Pēterburgu, lai vērstos tieši pie ķeizara, ko viņš jau vienreiz bija darījis, bet tieši tad ķeizars bija aizceļojis uz Taganrogu. Nonācis lielā trūkumā. Miris 1826. gadā no nervu drudža Pēterburgas hospitālī.
(Kallmeger Th. Die evangelichu Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 560)
Preibergs Alberts (1887 - ?), mācītājs. Dzimis 1887. gada 7. aprīlī Zemītes pagastā.
Sieva Alvīne, dz. Lagzdiņa. 1929. gadā ordinēts par Dobeles prāvesta iecirkņa vikāru. No 1030. līdz 1934. gadam bijis Saldus II luteriskās draudzes mācītājs. 1934. gadā pārskaitīts par Rīgas apriņķa prāvesta iecirkņa vikāru. No 1935. līdz 1938. gadam Liepnas un Pokrova luterāņu draudžu mācītājs. No 1937. līdz 1940. gadam Abrenes IX aizsargu pulka mācītājs.
(www.biographien.lv. [skatīts 29.06.2015])
Puzins (Pusin) Karls Kristofs (1783 – 1846), mācītājs Zemītē. Miris 1846. gada 6. jūlijā, apglabāts Zemītes Pavārkalna kapos.
Dzimis 1783. gada jūlijā Tukumā mācītāja Karla Ernsta Puzina ģimenē. No 1800. līdz 1802. gadam mācījies Pētera akadēmijā Jelgavā. No 1802. līdz 1805. gadam studējis Jēnā un Gētingenā. 1808. gadā Jelgavā ordinēts par mācītāju un kalpojis Kurzemes zemessargu bataljonā kā karalauka mācītājs. No 1812. līdz 1818. gadam bijis sava tēva adjunkts un gadu darbojies arī pēc viņa nāves. 1820. gadā aizgājis par vikāru pie slimā Engures mācītāja Johana Heinriha Branda. Šo vietu nācies atdot Branda dēlam un no 1824. gada nozīmēts par mācītāju Lipaiķos. 1825. gada 29. septembrī aicināts par mācītāju uz Zemīti, tomēr nācies dzīvot Tukumā, līdz Pabsta ģimene gada beigās izvākusies no Zemītes mācītājmuižas. 1826. gada 11. jūlijā viņu introducējis superintendants Rihters. 1827. gada 10. septembrī salaulājies ar Henrieti fon Rummelu, Vīnšeņķu muižas īpašnieka meitu (mirusi 1852. gada 20. decembrī Tukumā).
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 582 - 583)
Rānejs (Rhanaeus) Samuels (ap 1711 gadu - 1780), mācītājs Zemītē. Dzimis ap 1711. gadu Durbes mācītāja ģimenē. Miris 1780. gada 29. septembrī.
Kopš 1731. gada oktobra studējis Jēnā. 1738. gada 4. februārī ordinēts par Zemītes mācītāju. 11 gadus apkalpojis arī Remtes baznīcu.
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen un Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 607)
Sukau (Suckau) Augusts Konrāds (1803 – 1876), mācītājs Zemītē. Miris 1876. gada 27. decembrī.
Dzimis 1803. gada 17. maijā Rīgā grāmatveža Johana Frīdriha ģimenē. 1822. gadā absolvējis guberņas ģimnāziju Rīgā. No 1823. līdz 1826. gadam studējis teoloģiju Tērbatā. Studējis filozofiju Vācijā, Šveicē un Francijā. Strādājis par mājskolotāju. 1838. gadā kļuvis par Mālpils mācītāja adjunktu. No 1840. gada bijis Doles mācītājs. 1853. gadā uzaicināts par mācītāju uz Zemīti, kur 30. augustā viņu introducējis ģenerālsuperintendants Vilperts. 1873. gada 6. martā atteicies no amata. Vēlāk dzīvojis Janopolē pie Jelgavas, tad Rīgā. Precējies ar Augusti Bernhofu, atraitni Bossi (mirusi 1876. gada maijā). Bijis cēla rakstura, dziļi interesējies par filozofiju, stingri pieturējies pie baznīcas ideoloģijas. Līdz mūža beigām bijis Hēgeļa filozofijas piekritējs.
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen un Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 685)
Šteinfelds Edmunds Arnolds (1841 - ?), mācītājs. Dzimis 1841. gada 1. okrobrī Lubezerē tautskolotāja Frīdriha Šteinfelda un sievas Emīlijas (dz. Šteinbergas) ģimenē.
Līdz 1858. gadam saņēmis mājizglītību tēva mājās. No 1858. līdz 1862. gadam mācījies Jelgavas ģimnāzijā. No 1862. līdz 1866. gadam studējis Tērbatas universitātē teoloģiju. Studijas pabeidzis 1868. gadā. Kopš 1869. gada bijis mājskolotājs Lielbērstelē, kopš 1871. gada – Stendē. 1869. un 1870. gadā Jelgavā nolicis konsistorijas eksāmenu un prakses gadu pavadījis pie prāvesta Konradi Mežotnē. 1873. gada 18. februārī Jelgavā ordinēts par Zemītes mācītāju, un 18. martā Zemītē ģenerālsuperintendants Lanbergs viņu ievedis amatā. No 1879. gada 20. aprīļa līdz 1885. gadam bijis arī Balgales baznīcas mācītājs. Neprecējies. 1908. gada aprīlī atteicies no amata un dzīvojis Kuldīgā.
(Kalmeeper Th. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 674, Ārlavas ev. lut. baznīcas 1841. gada dzimušo reģistrs, Nr. 226. LVVA, F – 235, A – 2, L – 90, 35. lpp.)
Pēdējos kara gados kādu laiciņu Zemītes baznīcā kalpoja Gustavs Tūrs. Tieši viņam, jau arhībīskapa amatā esot, bijis jāpārdzīvo visi baznīcu postīšanas procesi Latvijā 50.- 60.gados.
Zemītnieki labi atceras pēdējo Zemītes un Sātu mācītāju Leopoldu Rozi. Pēc viņa aiziešanas aizsaulē darbu Zemītē un Sātos turpināja diakone Milija Roze līdz 1963.g. draudzes darbība tika pārtraukta.
Pirmais mācītājs pēc baznīcas atjaunošanas bija Aivars Beimanis (30.03.1927-31.10.2016) no Jūrmalas.
Skolas gaitas sācis Rīgas 41.pamatskolā. 1941.gadā iestājas darbā par maiznieka mācekli, 1942./43.g. mācās par lokomotīves vadītāju. 1944.gada augustā Aivaru iesauc kara gaisa izpalīgos. Tālāk ceļš ved uz Vāciju, tomēr no kaujas lauka tiek pasargāts. Lai nenodotu draugu, nokļūst Štetīnas cietumā, bet 1945.gada 1.maijā no cietumnieka kļūst par krievu gūstekni. Tā pat kā daudziem citiem, seko ‘Golgātas ceļš’ uz Sibīriju, Irkutsku. Atpakaļ dzimtenē atgriežas 1947.gadā. Tajā pašā gadā iestājas vakara vidusskolā 8.klasē. Strādā par podnieku, skursteņslauķi. Vidusskolu beidz 1953.gadā, 26 gadu vecumā. Aktīvi darbojas Rīgas Sv.Pāvila daudzē.
Ordinēts 1972.gadā. Kalpojis Vaiņodes, Bātes un Krūtes draudzēs (1970-1988), Nīgrandes draudzē (1970-1985), Gramzdas draudzē (1973-1988), Priekules draudzē (1980-1988). 1983.-1987.gadam A.Beimanis bija Grobiņas iecirkņa prāvests. 1989.gadā arhibīskaps Ēriks Mesters Aivaru Beimani ievadījis mācītāja amatā Slokas un Salas Sv.Jāņa draudzēs. Kopš 1998.gada kalpoja arī atjaunotajā Lestenes draudzē, vairākus gadus bijis Rīgas lauku iecirkņa prāvesta amatā. Tomēr, kā viens no lielākajiem prāvesta Beimaņa veikumiem ir jāatzīmē Slokas Svētdienas skolas izveide 1989.gadā. Tā ir viena no pirmajām Svētdienas skolām Latvijā. 2000.gadā durvis vēra jaunuzceltā Slokas Svētdienas skola ēka “Brīnums”. Bijis LELB Konsistorijas loceklis un padomnieks, Garīgo darbinieku eksaminācijas komisijas loceklis, LELB Teoloģijas semināra lektors homilētikā un poimēnikas pasniedzējs Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātē. 2005.gada rudenī devies emeritūrā. 2005.gadā Baznīca apbalvojusi ar Nopelnu krustu, piešķirot goda prāvesta titulu. Apbalvots ar IV škiras Triju Zvaigžņu ordeni (1997).
Tieši viņš teica tos maģiskos svētos vārdus draudzes priekšniecei Maijai Tutiņai: „Nebēdājieties! Dievs jau redzēs un palīdzēs!” Un pa šiem gadiem Dievs ir redzējis visu baznīcas atdzimšanu un palīdzējis. Viņš daudzreiz ir uzrunājis cilvēkus ar atsaucīgām sirdīm un čaklām rokām.
Tad baznīcā kalpošanu pārņēma mācītājs Jānis Saulīte. Dzimis: 04.05.1968., ord. 16.08.1996. Kalpo Jaunpils un Džūkstes draudzēs.
Vēlāk garus gadus kalpoja mācītājs Edvīns Vilks (02.07.1939. – 10.09.2020.) un Evaņģēliste Ilze Rupenheite (Dz. 30.05.1948.), ievesta amatā 21.07.2013.
Šobrīd kalpo mācītājs Vilnis Auziņš (Dz. 06.01.1962.). Auziņš ordinēts palīgmācītāja amatā 2017.gada 14.augustā un pēc draudžu un prāvesta Mārča Zeiferta ieteikuma izvirzīts mācītāja amata pakāpes saņemšanai. 2024. gada 4. decembrī Sātu evaņģēliski luteriskajā baznīcā mācītāja amata pakāpi un amata krustu saņēma Kandavas, Sātu, Zemītes un Vānes draudžu mācītājs Vilnis Auziņš. Dievkalpojumu vadīja Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons kopā ar Kandavas iecirkņa prāvestu Mārci Zeifertu.
Zemītes baznīcā 1967. gadā tapuši nozīmīgi filmas "Kad lietus un vēji sitas logā" kadri. Filmas režisors ir Aloizs Brenčs, galvenajās lomās: Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Lilita Ozoliņa. Filma uzņemta "Rīgas Kinostudijā" pēc Arvīda Griguļa romāna "Kad lietus un vēji sitas logā" motīviem.
Zemītes baznīcā filmēta arī Moldāvijas mākslas filma „Sieviete baltā” (1981.). Filmu uzņēmusi Moldova film, bet lomas tajā tēlojuši arī latviešu aktieri - Akvelīna Līvmane, Juris Lejaskalns, Arnis Līcītis un Dzidra Ritenberga.
Beks (Beck) Johans Frīdrihs (1749 – 1813), mācītājs Zemītē. Dzimis 1749. gada 10. jūlijā Ordruftā, Tīringenā. Miris 1813. gada 1. septembrī.
No 1769. gada studējis Leipcigā, kopš 1770. gada – Jēnā. 1775. gadā pārcēlies uz Kurzemi. 1780. gadā kļuvis par Zemītes mācītāja Samuela Rēneja adjunktu, bet pēc Rēneja nāves 4. oktobrī stājies viņa amatā, tomēr introducēts tikai 1784. gadā, jo baznīcas patrons ilgstoši nav gribējis maksāt algu. Kopš 1788. gada apkalpojis arī Struteles baznīcu. Ar Zemītes muižas īpašniekiem, kas bieži mainījās, bijis daudz strīdu. Sarakstījis divus rakstus par taupības krāsnīm un biškopību. Bijis precējies ar Luīzi Doroteju Heroldu, Polijas galma padomnieka meitu (mirusi 1825. gada 5. februārī). Viņa mājā 17 gadus dzīvojis ārsts Karls Gustavs Reifs, no kura Beka sieva iemācījusies praktisko medicīnu un pēc vīra nāves nodarbojusies ar medicīnu Zemītē un tās apkārtnē, par ko no Zemītes muižas saņēmusi pieklājīgu honorāru.
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 232 - 234)
Bīnemans (Bienemann) Bernhards Vilhelms (? – 1732 ?), mācītājs Zemītē.Miris 1732. gadā (?).
No 1684. līdz 1687. un no 1689. līdz 1691. gadam mācījies Rīgas licejā. 1711. gada 9. martā kā Zemītes mācītājs asistējis Sātu mācītāja Jakoba Melhiora Bilterlinga introdukcijā, bet šajā amatā sabijis tkai dažus mēnešus, jo šajā pašā gadā kā mācītājs minēts Karls Matiass Arnoldi. No 1716. līdz 1731. gadam bijis Spāres mācītājs.
Radošā darbība:
Tulkojis latviski ap 100 baznīcas dziesmu. Viņa dziesmas apzīmētas ar burtiem B.W.B. Pazīstamākā no tām – „Kungs, kā tev tīk, tā ar mani dar” Sacerējis arī dziesmu pret dzeršanas netikumu „Tev sūdzam, visu valdīgs Dievs”.
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 258)
Hessings (Hessing) Georgs (…), mācītājs Zemītē.
Mācītāja Jeremija Hessina dēls. Bijis Zemītes mācītājs 1643. gadā, minēts arī 1648. un 1652. gadā. Viņa brāļa Kristiana 1656. gada vēstulē dēvēts par bijušo Zemītes mācītāju. Bijis iesaistīts strīdā ar pamāti par sava tēva atstāto mantojumu – zemi pie Kandavas.
Meijers (Meyer) Teofils (? - 1696), mācītājs Zemītē.iris 1696. gada 6. februārī Zemītē.
Kā teoloģijas studentu viņu Heinrihs fon Sakens aicinājis uz Kerliņiem uz Jaunpili aizgājušā Tomasa Fabera vietā, kādēļ hercogs 1668. gada 29. jūnijā pavēlējis superintendantam H. Adolfi viņu ordinēt un introducēt. Ap 1683. gadu Teofils bijis mācītājs Zemītē.
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 169)
Pabsts Johans Frīdrihs Ludvigs (1779 – 1826), mācītājs, skolotājs. Dzimis 1779. gada 28. oktobrī Ordrufā, Tīringenē. Miris 1826. gada 4. janvārī Pēterburgā.
Līdz 1799. gadam apmeklējis Ordrufas ģimnāziju. No 1799. līdz 1802. gadam studējis teoloģiju Jēnā. 1802. gadā bijis mājskolotājs Šorstatē un Lielvircavā. 1808. gada 20. maijā kļuvis par Verro , Igaunijā, apriņķa skolotāju. 1806. gada 29. oktobrī apprecējies ar Aneti Beku, Zemītes mācītāja Johana Frīdriha Beka meitu, kas nomirusi 1810. gada 19. janvārī. Tad 1810. gadā apprecējies ar Vilhelmīni Elizabeti Veroniku Meijeri, Rīgas tirgotāja meitu. 1811. gada 4. martā no Verro pārcelts uz Tukumu par Tukuma apriņķa skolas skolotāju. 1812. gadā franču karavīri viņu sodījuši par to, ka viņš atteicies atļaut apmesties apriņķa skolas telpās. Kopš 1813. gada 7. septembra bijis mācītājs Zemītes baznīcā. Tur viņam, tāpat kā viņa priekšgājējam J. F. Bekam, bijuši daudzi strīdi ar savu baznīcas patronu, kas pēc ilgstoša procesa beigās atcēlis viņu no amata. Zemītes muižas īpašnieks vēl nebija pilngadīgs un viņa zemniekus ļoti apspieda muižas pārvaldnieki, kas noveda pie nemieriem, kuru apspiešanai tika aicināta armija. Pabsts nostājies zemnieku pusē, bet savas stūrgalvības un ietiepības dēļ nezinājis mēru, sastrīdējies arī ar kaimiņu mācītājiem un savu prāvestu, kā arī nelikumīgā veidā iejaucies Zemītes muižas un zemnieku pārvaldes lietās, kas uz viņu neattiecās. Tam pievienojusies tieša pretošanās ģenerālgubernatoram, marķīzam Pauluči. 1820. gadā atstādināts no amata. Vairāk kā četrus gadus kaimiņu mācītāji bijuši viņa vikāri. No 1824. gada janvāra atradies mājas arestā Jelgavā. 1825. gadā ar Senāta ukazu pilnībā atstādināts no amata. 1825. gadā devies uz Pēterburgu, lai vērstos tieši pie ķeizara, ko viņš jau vienreiz bija darījis, bet tieši tad ķeizars bija aizceļojis uz Taganrogu. Nonācis lielā trūkumā. Miris 1826. gadā no nervu drudža Pēterburgas hospitālī.
(Kallmeger Th. Die evangelichu Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 560)
Preibergs Alberts (1887 - ?), mācītājs. Dzimis 1887. gada 7. aprīlī Zemītes pagastā.
Sieva Alvīne, dz. Lagzdiņa. 1929. gadā ordinēts par Dobeles prāvesta iecirkņa vikāru. No 1030. līdz 1934. gadam bijis Saldus II luteriskās draudzes mācītājs. 1934. gadā pārskaitīts par Rīgas apriņķa prāvesta iecirkņa vikāru. No 1935. līdz 1938. gadam Liepnas un Pokrova luterāņu draudžu mācītājs. No 1937. līdz 1940. gadam Abrenes IX aizsargu pulka mācītājs.
(www.biographien.lv. [skatīts 29.06.2015])
Puzins (Pusin) Karls Kristofs (1783 – 1846), mācītājs Zemītē. Miris 1846. gada 6. jūlijā, apglabāts Zemītes Pavārkalna kapos.
Dzimis 1783. gada jūlijā Tukumā mācītāja Karla Ernsta Puzina ģimenē. No 1800. līdz 1802. gadam mācījies Pētera akadēmijā Jelgavā. No 1802. līdz 1805. gadam studējis Jēnā un Gētingenā. 1808. gadā Jelgavā ordinēts par mācītāju un kalpojis Kurzemes zemessargu bataljonā kā karalauka mācītājs. No 1812. līdz 1818. gadam bijis sava tēva adjunkts un gadu darbojies arī pēc viņa nāves. 1820. gadā aizgājis par vikāru pie slimā Engures mācītāja Johana Heinriha Branda. Šo vietu nācies atdot Branda dēlam un no 1824. gada nozīmēts par mācītāju Lipaiķos. 1825. gada 29. septembrī aicināts par mācītāju uz Zemīti, tomēr nācies dzīvot Tukumā, līdz Pabsta ģimene gada beigās izvākusies no Zemītes mācītājmuižas. 1826. gada 11. jūlijā viņu introducējis superintendants Rihters. 1827. gada 10. septembrī salaulājies ar Henrieti fon Rummelu, Vīnšeņķu muižas īpašnieka meitu (mirusi 1852. gada 20. decembrī Tukumā).
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 582 - 583)
Rānejs (Rhanaeus) Samuels (ap 1711 gadu - 1780), mācītājs Zemītē. Dzimis ap 1711. gadu Durbes mācītāja ģimenē. Miris 1780. gada 29. septembrī.
Kopš 1731. gada oktobra studējis Jēnā. 1738. gada 4. februārī ordinēts par Zemītes mācītāju. 11 gadus apkalpojis arī Remtes baznīcu.
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen un Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 607)
Sukau (Suckau) Augusts Konrāds (1803 – 1876), mācītājs Zemītē. Miris 1876. gada 27. decembrī.
Dzimis 1803. gada 17. maijā Rīgā grāmatveža Johana Frīdriha ģimenē. 1822. gadā absolvējis guberņas ģimnāziju Rīgā. No 1823. līdz 1826. gadam studējis teoloģiju Tērbatā. Studējis filozofiju Vācijā, Šveicē un Francijā. Strādājis par mājskolotāju. 1838. gadā kļuvis par Mālpils mācītāja adjunktu. No 1840. gada bijis Doles mācītājs. 1853. gadā uzaicināts par mācītāju uz Zemīti, kur 30. augustā viņu introducējis ģenerālsuperintendants Vilperts. 1873. gada 6. martā atteicies no amata. Vēlāk dzīvojis Janopolē pie Jelgavas, tad Rīgā. Precējies ar Augusti Bernhofu, atraitni Bossi (mirusi 1876. gada maijā). Bijis cēla rakstura, dziļi interesējies par filozofiju, stingri pieturējies pie baznīcas ideoloģijas. Līdz mūža beigām bijis Hēgeļa filozofijas piekritējs.
(Kallmeyer Th. Die evangelischen Kirchen un Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 685)
Šteinfelds Edmunds Arnolds (1841 - ?), mācītājs. Dzimis 1841. gada 1. okrobrī Lubezerē tautskolotāja Frīdriha Šteinfelda un sievas Emīlijas (dz. Šteinbergas) ģimenē.
Līdz 1858. gadam saņēmis mājizglītību tēva mājās. No 1858. līdz 1862. gadam mācījies Jelgavas ģimnāzijā. No 1862. līdz 1866. gadam studējis Tērbatas universitātē teoloģiju. Studijas pabeidzis 1868. gadā. Kopš 1869. gada bijis mājskolotājs Lielbērstelē, kopš 1871. gada – Stendē. 1869. un 1870. gadā Jelgavā nolicis konsistorijas eksāmenu un prakses gadu pavadījis pie prāvesta Konradi Mežotnē. 1873. gada 18. februārī Jelgavā ordinēts par Zemītes mācītāju, un 18. martā Zemītē ģenerālsuperintendants Lanbergs viņu ievedis amatā. No 1879. gada 20. aprīļa līdz 1885. gadam bijis arī Balgales baznīcas mācītājs. Neprecējies. 1908. gada aprīlī atteicies no amata un dzīvojis Kuldīgā.
(Kalmeeper Th. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S. 674, Ārlavas ev. lut. baznīcas 1841. gada dzimušo reģistrs, Nr. 226. LVVA, F – 235, A – 2, L – 90, 35. lpp.)
Pēdējos kara gados kādu laiciņu Zemītes baznīcā kalpoja Gustavs Tūrs. Tieši viņam, jau arhībīskapa amatā esot, bijis jāpārdzīvo visi baznīcu postīšanas procesi Latvijā 50.- 60.gados.
Zemītnieki labi atceras pēdējo Zemītes un Sātu mācītāju Leopoldu Rozi. Pēc viņa aiziešanas aizsaulē darbu Zemītē un Sātos turpināja diakone Milija Roze līdz 1963.g. draudzes darbība tika pārtraukta.
Pirmais mācītājs pēc baznīcas atjaunošanas bija Aivars Beimanis (30.03.1927-31.10.2016) no Jūrmalas.
Skolas gaitas sācis Rīgas 41.pamatskolā. 1941.gadā iestājas darbā par maiznieka mācekli, 1942./43.g. mācās par lokomotīves vadītāju. 1944.gada augustā Aivaru iesauc kara gaisa izpalīgos. Tālāk ceļš ved uz Vāciju, tomēr no kaujas lauka tiek pasargāts. Lai nenodotu draugu, nokļūst Štetīnas cietumā, bet 1945.gada 1.maijā no cietumnieka kļūst par krievu gūstekni. Tā pat kā daudziem citiem, seko ‘Golgātas ceļš’ uz Sibīriju, Irkutsku. Atpakaļ dzimtenē atgriežas 1947.gadā. Tajā pašā gadā iestājas vakara vidusskolā 8.klasē. Strādā par podnieku, skursteņslauķi. Vidusskolu beidz 1953.gadā, 26 gadu vecumā. Aktīvi darbojas Rīgas Sv.Pāvila daudzē.
Ordinēts 1972.gadā. Kalpojis Vaiņodes, Bātes un Krūtes draudzēs (1970-1988), Nīgrandes draudzē (1970-1985), Gramzdas draudzē (1973-1988), Priekules draudzē (1980-1988). 1983.-1987.gadam A.Beimanis bija Grobiņas iecirkņa prāvests. 1989.gadā arhibīskaps Ēriks Mesters Aivaru Beimani ievadījis mācītāja amatā Slokas un Salas Sv.Jāņa draudzēs. Kopš 1998.gada kalpoja arī atjaunotajā Lestenes draudzē, vairākus gadus bijis Rīgas lauku iecirkņa prāvesta amatā. Tomēr, kā viens no lielākajiem prāvesta Beimaņa veikumiem ir jāatzīmē Slokas Svētdienas skolas izveide 1989.gadā. Tā ir viena no pirmajām Svētdienas skolām Latvijā. 2000.gadā durvis vēra jaunuzceltā Slokas Svētdienas skola ēka “Brīnums”. Bijis LELB Konsistorijas loceklis un padomnieks, Garīgo darbinieku eksaminācijas komisijas loceklis, LELB Teoloģijas semināra lektors homilētikā un poimēnikas pasniedzējs Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātē. 2005.gada rudenī devies emeritūrā. 2005.gadā Baznīca apbalvojusi ar Nopelnu krustu, piešķirot goda prāvesta titulu. Apbalvots ar IV škiras Triju Zvaigžņu ordeni (1997).
Tieši viņš teica tos maģiskos svētos vārdus draudzes priekšniecei Maijai Tutiņai: „Nebēdājieties! Dievs jau redzēs un palīdzēs!” Un pa šiem gadiem Dievs ir redzējis visu baznīcas atdzimšanu un palīdzējis. Viņš daudzreiz ir uzrunājis cilvēkus ar atsaucīgām sirdīm un čaklām rokām.
Tad baznīcā kalpošanu pārņēma mācītājs Jānis Saulīte. Dzimis: 04.05.1968., ord. 16.08.1996. Kalpo Jaunpils un Džūkstes draudzēs.
Vēlāk garus gadus kalpoja mācītājs Edvīns Vilks (02.07.1939. – 10.09.2020.) un Evaņģēliste Ilze Rupenheite (Dz. 30.05.1948.), ievesta amatā 21.07.2013.
Šobrīd kalpo mācītājs Vilnis Auziņš (Dz. 06.01.1962.). Auziņš ordinēts palīgmācītāja amatā 2017.gada 14.augustā un pēc draudžu un prāvesta Mārča Zeiferta ieteikuma izvirzīts mācītāja amata pakāpes saņemšanai. 2024. gada 4. decembrī Sātu evaņģēliski luteriskajā baznīcā mācītāja amata pakāpi un amata krustu saņēma Kandavas, Sātu, Zemītes un Vānes draudžu mācītājs Vilnis Auziņš. Dievkalpojumu vadīja Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons kopā ar Kandavas iecirkņa prāvestu Mārci Zeifertu.
Zemītes baznīcā 1967. gadā tapuši nozīmīgi filmas "Kad lietus un vēji sitas logā" kadri. Filmas režisors ir Aloizs Brenčs, galvenajās lomās: Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Lilita Ozoliņa. Filma uzņemta "Rīgas Kinostudijā" pēc Arvīda Griguļa romāna "Kad lietus un vēji sitas logā" motīviem.
Zemītes baznīcā filmēta arī Moldāvijas mākslas filma „Sieviete baltā” (1981.). Filmu uzņēmusi Moldova film, bet lomas tajā tēlojuši arī latviešu aktieri - Akvelīna Līvmane, Juris Lejaskalns, Arnis Līcītis un Dzidra Ritenberga.
Dievkalpojumi
Norises vietaZemītes baznīca - Tukuma nov.Zemīte
Norises laiki Mēneša pirmajā un trešajā svētdienā plkst.13.00 (u.c)
Auziņš Vilnis
Amats:Mācītājs
Datumi:Ord. 14.08.2017.
Kalpo:Sātu, Kandavas, Vānes, Zemītes draudzēs
Kontakti:Tālr. 26547812; vilnis73@inbox.lv
Draudzes priekšnieks (-ce)
Vārds, Uzvārds:Ērodeja Kirillova
Tālrunis:26527265
E-pasts:erodeja@inbox.lv
Svētdienas skolas vadītājs (-ja)
Vārds, Uzvārds: Olita Tutiņa
Tālrunis:22449116
E-pasts:livolita@inbox.lv
Ērģelnieks/Draudzes muzikālās dzīves vadītājs (-a)
Vārds, Uzvārds:
Tālrunis:-
E-pasts:-
Diakonijas darba vadītājs (-a)
Vārds, Uzvārds:Agrita Puriņa
Tālrunis: 25444123
E-pasts: nav
Jauniešu darba vadītājs (-a)
Vārds, Uzvārds:-
Tālrunis:-
E-pasts:-
Dienas lasījums
Nākam un esam pie Kunga klāt, piemūžīgas derības, kas aizmirsta netiks!Jer 50:5b
Tādēļ pūlieties, lai jūs ticību vienotu ar tikumu, tikumu ar atziņu, atziņu ar savaldību, savaldību ar izturību, izturību ar dievbijību, dievbijību ar brāļu mīlestību, brāļu mīlestību ar dievišķo mīlestību.2Pēt 1:5–7
Papildu rakstvietas1Sam 2:1–10
Ef 2:1–10
Mt 7:22–27
Ef 2:1–10
Mt 7:22–27
Mēneša lasījums
BET CERĪBA MUMS IR STIPRS UN DROŠS DVĒSELES ENKURS, KAS SNIEDZAS DZIĻI IEKŠĀ AIZ PRIEKŠKARA.Ebr 6:19