Pateicoties Līvānu pilsētas pašvaldības laipnai pretimnākšanai, 1928. gadā tika noslēgts dāvinājuma līgums par apmēram 982 kv.m zemes Stikla ielā piešķiršanu baznīcas ēkas celtniecībai. Tajā vietā atradās kara laikā nopostītās korķu fabrikas mūri, ko īpašnieks pārdeva draudzei. Vēlāk šis zemes gabals tika vēl palielināts.
Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils. Celtniecībai ziedoja draudzes locekļi un labvēļi.
Jau pirms baznīcas uzcelšanas un jaunuzceltajā dievnamā ērģelnieka pienākumus veica Līvānu skolas pārzinis Pēteris Kāpostiņš. Ar mācītāja Kārļa Brieža palīdzību trīsdesmito gadu beigās draudze dabūja jaunas ērģeles.
Nākamajā gadā līvānieši pasūtīja bronzas zvanu. Jaunā zvana iegādei līdzekļus ziedoja kara ministrs ģenerālis Balodis, arhibīskaps Grīnbergs un avīzes “Jaunākās Ziņas” izdevējs. Zvans pirmo reizi savus draudzes locekļus pulcēja kopā 1933. gada Lieldienās. Lasīt mazāk..