Baznīca Vecsaulē bija dibināta pēc pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera 1567. gada 28. februāra rīkojuma, kurā paredzēts uzbūvēt 70 jaunus dievnamus Kurzemes hercogistē. Pirmā baznīca drīz pēc tam arī uzcelta. Tā atradusies Mēmeles upes krastā pie Saules strautiņa ietekas Mēmelē, netālu no Saules kaujas vietas, kas notikusi 1236. gadā. Šo baznīcu saukuši par Krauklienes baznīcu.
Baznīcas pirmā ēka pārsteidzoši ātri sabrukusi, tāpēc 1578. gadā celta jauna koka ēka. Bet arī tā jau 1637. gadā bijusi bez jumta un grīdas. Uzskata, ka pirmā baznīca Saules upes krastā atradusies no 1567. (var būt arī no 1573.) -1695. gadam.
Nākamā baznīca celta 1695. gadā. Celtniecības darbus vadīja mācītājs Krīgers .  Baznīcu būvēja no koka ar salmu jumtu un torni. 18. gadsimta gaitā - celtnes stāvoklis aizvien vairāk pasliktinājies.  tādēļ krievu valdība aizliedza baznīcā turēt dievkalpojumus. Šī baznīca draudzei kalpojusi līdz 1833. gadam.
1833.gada 28.februārī arhitekts Šulcs parakstīja jaunas Vecsaules baznīcas celtniecības tāmi. 1834. gada 7. jūnijā Vecsaules baznīcas jaunbūves pamati bija pabeigti un sākās mūrēšanas darbi. Baznīcas mūrēšanā izmantoja ķieģeļus, kurus gatavoja uz vietas un 1837. gada Vecsaules baznīca tika iesvētīta.
Pirmajam pasaules karam iesākoties, baznīcai tika nodarīti lieli postījumi. 1915. gada augustā, vācu karaspēkam atkāpjoties, tika saspridzināts baznīcas tornis un cieta arī jumts, draudzes dzīve apsīka.
Bet ar Latvijas valsts izveidošanos, sāka mosties jauns dzīvības gars Vecsaules draudzē. 1920. gada 7. martā pirmo reizi sanāca jaunā padome.  1924. gadā draudzes padome sāka būvēt un atjaunot sagruvušo baznīcu. Būvi pabeidza 1926. gadā, izņemot torni, kurš palika neizbūvēts. Atjaunoto baznīcu iesvētīja bīskaps Irbe 1927. gada 6. janvāri. Šajā gadā baznīca ieguva altārgleznu ,,Kristus augšāmcelšanās" kuru bija gleznojis Jēkabs Bīne. /orģinālā glezna atrodas Rundāles pils muzejā/
1932. gadā intensīvi sāka vākt līdzekļus ērģeļu būvei. 1933. gada 22. oktobrī ērģeles bija uzbūvētas un tika iesvētītas. Tās bija pneimatiskas no 2 manuāliem un 12 reģistriem. Par draudzes ērģelnieku ilgus gadus bija skolotājs  Kārlis  Hammers.
Pēc 1934. gada 15. maija notikumiem Latvijā, arī Vecsaules draudzē sākās cita dzīvība. Pateicoties Kārļa Ulmaņa aicinājumam izdaiļot baznīcas, draudze sāka pārveidot altāri, gleznu ,,Kristus augšāmcelšanās" ievietoja fasādē , valsts svētku gadījumiem ieguva altāra telpas tērpu. Sāka vākt arī ziedojumus torņa būvei. Draudzes locekļi labprāt atsaucās un īsā laikā tos savāca. 
1937. gada augustā notika gatavošanās baznīcas 100 gadu jubilejai. Pirms tam baznīcu pamatīgi remontēja, atjaunoja baznīcas torni  Tam uzlika skaistu apvalku, kurš saulē mirdzēja. Tornī bija zvans, ar kuru katru vakaru iezvanīja svētvakaru.
1944. gada jūlijā Vecsaules draudzes mācītājs ar ģimeni atstāja  Vecsaules mācītāja māju,  jo kara darbība bija pienākusi pie Mēmeles upes,. Latviju viņi atstāja 1944. gada 18. oktobrī. Un devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam  devās uz Ameriku, kur Aijovas  štatā aprūpēja latviešus līdz pat savai miršanai 1960. gada 12. oktobrim.
Karš Vecsaulē beidzās 1944. gada 17. septembrī.  Baznīca bija ļoti  cietusi, jo kara laikā  baznīcā atradās  hospitālis.  Šajā pašā gada 28 jūlijā nospridzināja baznīcas torni.
Pēc kara pirmais dievkalpojums tika noturēts 1944. gada pirmajā adventes svētdienā, mācītāja mājā draudzes zālē, tad kalpoja mācītājs T. Valters. Draudzes padomes sāka vākt ziedojumus, un lēnām  sāka atjaunot nopostīto baznīcu. Līdz 1960. gadam baznīca  tika atremontēta. 1965. gada 30. decembris bija liktenīgs baznīcai, jo aizsākās negaidīts, bet daudzām Latvijas baznīcām neizbēgams vēstures posms, kas ilga daudzus gadus.
Baznīca ar aktu tika nodota Bauskas finansu nodaļai un tālāk Vecsaules ciema padomei.  Baznīca tika pārdota kolhozam "Dzirkstele". Kolhozs baznīcā ierīkoja graudu klēti un dzirnavas. Bet kas notika ar baznīcas inventāru- vecsaulieši zina stāstīt, ka baznīcas ozolkoka soli tika sagatavoti un ielikta kādā mājā par grīdas dēļiem, baznīcas zvans tika nodots lūžņos, krustu noņēma kāds vecsaulietis. Kādā vasarā  kolhozā strādājuši studenti no Jelgavas, kas atraduši altārgleznu un vēlāk tā  nodota Rundāles pils muzejā.
Draudzei šis laiks bija ļoti smags, jo viņu baznīca tika atņemta, bet ticība nīsta un vajāta.
Sākoties atmodas laikam Vecsaules draudzes   vēsturē sakās jauns posms. 1991. gada 15. aprīlī Vecsaules draudze tiek reģistrēta LR MK Reliģijas lietu departamentā.  
Draudze saņēma tikai baznīcas sienas, atkal sākās  un  turpinās darbs pie baznīcas atjaunošanas.