Jaunsaules pirmā koka baznīca celta ap 1637. gadu. 1700. gadā tiek minēta "koka baznīca ar mazu torni, diezgan veca, tomēr vēl lietojama un labā stāvoklī, ar salmu jumtu". 1737. g. dokumentos minēts, ka tā ir pussabrukusi. Par Jaunsaules muižas īpašnieka Franča Kristofa fon Netelhorsta līdzekļiem pildrežģa tehnikā celto koka dievnamu iesvētīja 1740. gada 29. oktobrī.  Savukārt tagadējo, Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projektēto, 1827. - 1830. g. celto ampīra stila mūra dievnamu iesvētīja 1830. gada 2. augustā.
     1. pasaules karā sagrāva baznīcas torni un  jumta segumu, baznīcas zvans tika aizvests uz Krieviju. Dievnamu atjaunoja un iesvētīja tikai 1931. gada 11. oktobrī.
      2. pasaules kara laikā sašāva celtnes torni un jumtu. Dievkalpojumi Jaunsaules baznīcā notika līdz 1947. gadam, draudzē kalpoja mācītājs T. Valters. Komunistiskais režīms mācītāju notiesāja un izsūtīja. Baznīcā iebruka vandaļi, izdemolējot ērģeles un sabojājot altārgleznu. 
     1953. - 1954. gadam draudze atjaunoja torni, taču 60.-to gadu sākumā draudze bija spiesta baznīcu atstāt. Dievnamā kolhozs ierīkoja tukšās taras noliktavu. Baznīca pamazām nonāca avārijas stāvoklī.
      Pēc baznīcas atgūšanas draudze ar kolhoza "Vecsaule" palīdzību sāka celtnes atjaunošanu. 1990. gadā, kad tika atjaunota draudzes darbība, tika uzsākti baznīcas atjaunošanas darbi, kurus vadīt uzņēmās A. Balgalvis, un kuros aktīvi iesaistījās arī draudzes locekļi. 
     Draudzē sāka kalpot mācītājs V. Parpucis, viņu nomainīja V. Kļaviņš, vēlāk L. Rozentāls. Kopš 1996. gada Jaunsaules baznīcā kalpo tagadējais draudzes mācītājs Jānis Tālums.