Šī lapa ir izdrukāta no LELB
Interneta adrese:
http://lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=921
Redaktors
2010.02.23 12:09
Šī grāmata ir Bībeles pēdējā grāmata. Nav zināms, vai tā bija sarakstīta pēdējā, tomēr baznīca juta aicinājumu izvietot to kanona beigās, jo saskatīja tajā Dieva atklāsmes noslēgumu. Dievs nesniegs vairs nevienu atklāsmi līdz pat Jēzus Kristus otrajai atnākšanai. Tādējādi Atklāsmes grāmata ir visa bibliskā pestīšanas vēstures stāsta kulminācija. Tā ir noslēgums visam, kas rakstīts gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā. Tā parāda gan pravietiskās, gan apustuliskās atklāsmes galamērķi: ķēniņu Ķēniņa un valdnieku Valdnieka Jēzus Kristus valstību (19:11–16) un jaunas debess un jaunas zemes apsolījuma piepildījumu (21:1).
Kā Bībeles pēdējā grāmata un baznīcai dotās Dieva atklāsmes noslēgums tā ir arī prizma, caur kuru ir skatāmi visi Raksti. Atklāsmes grāmata parāda un apliecina, ka Kristus tika pravietiski apsolīts un ka Viņa inkarnācija, nāve un augšāmcelšanās notikusi tādēļ, lai Dieva radība varētu tikt atjaunota tās sākotnējā godībā un taisnībā. Tādējādi Atklāsmes grāmata ir norāde uz galīgo jēgu un galīgo skaidrojumu visam, kas Bībelē ir teikts. Būdama pēdējā grāmata, tā uzliek arī pēdējo zīmogu visai Dieva atklāsmei, proti, pēdējo apliecinājumu Dieva izrunātā un rakstītā Vārda dievišķajai patiesībai un izcelsmei. Šī pabeigtība ir norāde uz pēdējiem laikiem, kad visas lietas tiks pabeigtas; tā neatlaidīgi atgādina kristietim stipri turēt ticību (2:10) un drošina baznīcu pabeigt savu misiju (10:11).
Vairāk informācijas: www.lmf.lv.