Redaktors
2010.01.14 09:49
Par Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas kalpošanu šajā laikā laikrakstam „Latvijas Avīze” raksta Zaiga Ābele, Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas vadītāja.Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā draudze vienmēr ir rūpējusies par savas draudzes locekļu garīgo un arī materiālo aprūpi, agrāk vairāk uzmanības pievērsām tieši vecajai paaudzei, bet šodien bieži palīdzība ir vajadzīga tieši jauniem un spēka pilniem cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu un arvien biežāk palīdzību meklē baznīcā.
Mūsu dievnams atrodas Rīgas centrā, un pie mums nereti viesi ir arī cilvēki no ielas. Lai arī zinām, ka daudzi no viņiem savu "pasaciņu" stāsta katrā baznīcā un vairākkārt, tomēr katram bezpajumtniekam vai lūdzējam savu iespēju robežās cenšamies palīdzēt – iedodam karstu buljonu vai tēju ar maizīti un sataisām līdzi arī nelielu paciņu. Kādreiz izdodas cilvēkam arī sagādāt kādu darbu. Tādiem, kas atsakās no maizes un kategoriski pieprasa tikai naudu, gan daudz neko palīdzēt nevaram, bet izstāstām viņiem par patversmēm un dienas centriem, no drēbju kameras iedodam kādu siltāku apģērbu.
Pārtikas pakas, mājaprūpe, sludinājumi avīzē
Lielāko rūpi mēs tomēr turam par saviem draudzes locekļiem, un šajā kalpošanā lielu atbalstu saņemam no mācītājiem un draudzes priekšnieka. Pieci draudzes cilvēki saņem pārtikas pakas Diakonijas centrā, trīs – Misiones draudzē. Agrāk baznīcas gada svētkos visus savus seniorus iepriecinājām ar bagātīgām pārtikas un saldumu pakām, tagad, protams, mēs izvērtējam katru situāciju un cilvēku atsevišķi.
Mūsu diakonijas uzmanības lokā ir draudzes locekļi, kas sasnieguši 70 gadu slieksni (ap 360 cilvēku). Daudzi no viņiem dzīvo ģimenēs, daudzi ir vēl spēka pilni un strādā. Bet apmēram 100 vecajiem, slimajiem un vientuļajiem cilvēkiem ir nepieciešams draudzes atbalsts, un te nu darbs ir mūsu diakonijas mājaprūpes grupai, kurā kalpo 20 diakoni. Regulārā aprūpē ir 35 – 40 cilvēki, kuriem lielā vecuma, sliktās veselības vai citu apstākļu dēļ ir vajadzīga konkrēta palīdzība. Ar vienreizējiem pabalstiem cenšamies palīdzēt samaksāt par zālēm, operācijām, aizvest kādu gardumiņu.
Draudze ir kā liela ģimene, kurā cits citam palīdzam, uzmundrinām un iedrošinām jauniem darbiem. Draudzes avīzē "Diakonijas Vēstis" cilvēki var ielikt bezmaksas sludinājumu, ka meklē vai piedāvā kādu darbiņu, ka vēlas kaut ko iemainīt vai pārdot. Iepazīstinām cilvēkus arī ar jaunumiem sociālo pakalpojumu un pabalstu saņemšanas kārtībā. Daudzi nemaz nezina, kādi atvieglojumi vai pabalsti viņiem pienākas, citi ir kautrīgi un neuzņēmīgi.
Tikai pašu ziedojumi
Mūsu draudze nesaņem nekādu finansiālu atbalstu no ārpuses – visi ziedojumi diakonijas darbam nāk no draudzes. Protams, šodien arī ziedojumu ir mazāk, tomēr cilvēki ir ļoti atsaucīgi. Baznīcas gada svētkos speciāli paredzētajās ziedojumu kastītēs vienmēr naudas ir tik, cik nepieciešams, un vēl paliek pāri "sēklai".
Cilvēka dzīvē ļoti liela nozīme ir sarunai, arī šodienas situācijā. "Cilvēks nedzīvo no maizes vien" – cik šie Jēzus teiktie vārdi ir patiesi, varam uzskatāmi pārliecināties, apmeklējot cilvēkus mājās, slimnīcās vai pansionātos. Viens no mūsu kalpošanas veidiem, kas ļauj daudziem cilvēkiem "pabarot gan miesu, gan dvēseli", ir sadraudzības mielasts pēc dievkalpojuma, kur cilvēki var ne tikai iedzert karstu tēju, bet arī parunāties savā starpā, tikties ar mācītājiem un diakonijas darbiniekiem. Te ir gaidīts ikviens dievkalpojuma apmeklētājs. Saprotam, ka vienam otram šajās sarunās pie bagātīgi klātā kafijas galda baudītā siermaizīte vai pīrādziņš ir vienīgā maltīte tajā dienā, tādēļ cenšamies vienmēr sagādāt kaut ko sātīgu un garšīgu. Cenšamies arī kādu mazumiņu ielikt maisiņā mājās palicējiem.
Interesanti ir tas, ka ziedojumu kastītē, kas paredzēta tieši šim pasākumam, ik pa laikam parādās kāda lielāka naudas zīme, kas ļauj mums darboties pāris nedēļas, un nekad nav tā, ka mēs būtu "sausā".
Pēc manām domām, tas, kas rakstīts Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas diakonijas programmā, neattiecas tikai uz baznīcu, uz draudzi. Tas attiecas uz katru: mēs esam dāvāti viens otram un atkarīgi viens no otra. Tādēļ cilvēka dzīve jau pašos pamatos ir diakonāla – mēs esam radīti, lai kalpotu viens otram un lai rūpētos viens par otru. Kā teicis Mārtiņš Luters: "Mēs esam dienišķā maize viens otram."
Zaiga Ābele,
Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas vadītāja
Attēlā: Rīgas Sv.Jāņa draudzes diakonijas organizētā Senioru pēcpusdiena „Adventa gaismā”, foto: Gunta Sloga.