Redaktors
2009.12.04 01:10
6. decembrī, otrajā Adventa svētdienā Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē būs iespēja piedzīvot īpašu notikumu - Kantāšu koncertu, kurā skaņdarbi no Liepājas Kantorāta krājumiem tiks atskaņoti pirmoreiz kopš 200 gadu pārtraukuma.5. decembrī ir dievnama 251. gadadiena, kura tiks atzīmēta svētdien 6. decembrī ar dievkalpojumu plkst. 10.00 no rīta un Kantāšu koncertu vakarā plkst. 18.00. Tajā piedalīsies koris „Daugaviņa” un orķestris „Latvijas Filharmoniķi”, diriģents Kārlis Beinerts. Kantāšu koncerts iepriekš izskanējis arī Rīgā, Sv. Pētera baznīcā šī gada 10.novembrī.
Skaņdarbi šim iestudējumam ir izvēlēti no Liepājas Kantorāta („Libauer Kantorats”) krājumiem, tā kā droši varam runāt par dažu labu XVIII gadsimta vērtīgu kompozīciju atjaunotu pirmatskaņojumu. Jau vismaz 200 gadu šie darbi nav nekur skanējuši, jo ilgu laiku notis nav bijušas atklāti pieejamas un ir glabājušās Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles arhīvos.
Kantāšu koncerts tapis sadarbībā ar Latvijas vācu ev. lut. baznīcu, Liepājas Sv. Trīsvienības draudzi un Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondu, projektu atbalsta Vācijas vēstniecība un Liepājas Kultūras pārvalde.
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle tika celta kā pilsētas vācu draudzes baznīca laikā no 1742. līdz 1758.gadam pēc Kēnigsbergas arhitekta Johana Kristofa Dorna projekta. Viens no lielākajiem šī dievnama dārgumiem ir milzīgās, unikālās ērģeles, kuras paplašinājis Heinrihs Andreass Konciuss (Contius), kura darbu ļoti augsti vērtējis J.S. Bahs. 131 reģistru lielās četru manuālu ērģeles ar vairāk nekā 7000 stabulēm vēl joprojām ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē.
Salīdzinoši nesen ērģeļu telpā tika atrasts skapis, kurā glabājās īstas mūzikas pērles – Liepājas Kantorāta nošu krājumi. Tajos atrodas darbi korim, solistiem un orķestra partijas. Darbi, kurus komponējuši slavenākie XVIII gadsimta vācu komponisti, kuri visi bijuši arī ērģelnieki un kantori ievērojamās baznīcās. Šeit gan nav pārstāvēti ievērojamākie baroka laika pārstāvji kā J.S. Bahs, G.F. Hendelis, G.F. Telemanis, bet jau nākamā komponistu paaudze, ne mazāk slaveni savā laikā, kuru skaņdarbus varēsim noklausīties 6. decembra koncertā.
Liepājas Kantorāta rokrakstu krājumā atrodas K.E. Veinliha (Weinlig) (1743 - 1813) – Drēzdenes Frauenkirche kantora un ērģelnieka darbi, Bohēmijas ērģeļskolas, vēlākā Prāgas Sv. Vita kapelmeistara A. Laubes (1718 – 1784) kompozīcijas, kā arī G.M. Telemana (1748 – 1831) – G.F. Telemana mazdēla skaņdarbi. Jāatzīmē, ka G.M. Telemans 55 gadus ir nostrādājis par kantoru Rīgā.
Nošu materiāli (īpaši rokraksti) no visa šī bagātīgā krājuma, par kura eksistenci līdz šim nezināja pat daudzi profesionāli mūziķi, katram jauniestudējumam rūpīgi apstrādāti un pārrakstīti, dažus bijis nepieciešams arī pabeigt.
Vēl joprojām šajā cieši noslēgtajā skapī atrodas milzums muzikālu dārgumu, kuri vēl tikai gaida rūpīgu izpēti, apstrādi un atskaņojumu. „Sistemātiski un rūpīgi strādājot pie šiem materiāliem ir iespējams atklāt daudz jauna un līdz šim vēl nedzirdēta”, atzīst Martins Grāls, Vācu ev. lut. baznīcas Latvijā mācītājs. „Būtu jāizveido darba grupa, iekļaujot abu valstu – Latvijas un Vācijas mūzikas zinātniekus, lai spētu šo nozīmīgo mūzikas mantojumu apgūt un atklāt plašākai sabiedrībai”. Lai iegūtu plašāku starptautisku ievērību, šis muzikālais mantojums būtu jāiekļauj Starptautiskā mūzikas avotu leksikona katalogā (RISM, Repertoire International des Sources Musicales). „Mūsu mērķis ir pievērst pēc iespējas plašāku sabiedrības uzmanību šim kultūrvēsturiskajam mantojumam un tā popularizācijai. Koncertos ir iespēja iepazīt vācu-latviešu mūzikas vēsturi”, pauž Martins Grāls.
Īsas ziņas par Kantāšu koncertā izpildīto skaņdarbu autoriem:
Koncertā ieeja ir par ziedojumiem, kas tiks lietoti dievnama uzturēšanai un tā saglabāšanai.
Martins Grāls (Martin Grahl), Vācu ev.lut. baznīcas Latvijā mācītājs,
Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds