Redaktors
2024.06.24 01:11
Šī ir Jāņa Kristītāja liecība:
“Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.” /Jņ.3:30/
Šodien svinam Jāņa Kristītāja dienu, un te pat līdzās tiek svinēti Vasaras saulgrieži. Jānis Kristītājs “nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi caur viņu ticētu.” /Jņ. 1:7/ Vasaras saulgriežos tiek svinēta garākā diena un īsākā nakts. Gaisma atrodas savā uzvaras brīdī, bet jau nākamajā dienā tās ir kļuvis mazāk – dienas kļūst īsākas. Jānis Kristītājs nāk ar kādu citu vēsti, ar liecību par gaismu, kas nekad nebeigsies. Jānis liecināja par Glābēju, Jēzus Kristu. “Viņš bija patiesā gaisma, kas nāca pasaulē un spīd visiem cilvēkiem.” /Jņ. 1:9/ Cerība, kura nekad nenodzisīs, apsolījums, kas paliek uzticams.
Par ko mēs varam pateikties šajos svētkos? Saulgriežos mēs jo spilgti redzam Dieva iedibināto kārtību gadalaikiem. Pateikties par ziemu, pavasari, vasaru un rudeni, par Viņa žēlastību, ka dzīvojam zemē, kura ir auglīga, kurā nav jāpiedzīvo bads un trūkums. Līgo svētkos mēs varam jo īpaši redzēt dabas bagātību un ziedēšanas laiku pļavās. Psalma autors to izsaka ar vārdiem: „Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.” /Ps 139:14/. Patiesi no sirds varam priecāties par Dieva dotām svētībām un tomēr, saulgriežos mēs varam redzēt arī kādu citu aicinājumu, kas atšķiras no Dieva vārda. Vasaras saulgrieži ir viena no senākajām Eiropas tautu tradīcijām, kuras pamatā ir auglības un dzīvības svinēšana.
Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc auglības, veiksmes un pārticības un to centušies noturēt visādos veidos. Eiropas tautu tradīcijās, arī latviešu tautas tradīcijās ir atrodami ticējumi un izdarības, ar kurām cilvēki ir meklējuši drošību un svētību savai dzīvei. Ticējumi un dažādas izdarības ir bijis ceļš, kā cilvēki meklējuši augstāka spēka labvēlību. Ja Dievs ir tāls un nepazīstams, tad jānāk pie Viņa meklējot labvēlību. Cilvēki ir piedēvējuši spēku, varu sevis izveidotiem elkiem un sākuši tos pielūgt. Piemēram: “Jāņu dienai tiek piešķirts tāds spēks un svētums, ka zālēm, kas tajā dienā lasītas, esot lielas un brīnišķīgas īpašības pret ugunsgrēkiem, cilvēku un lopu ļaunām sērgām un slimībām “— Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”. Vai arī Jāņugunim ir piešķirts pārdabisks spēks. Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki, iegūst spēku un auglību, tāpēc visu nakti nedrīkst gulēt.
Dieva vārdā lasām: “Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot” /Mt. 4:10/ Dievs vēlas mūs pasargāt no elkdievības un dāvā mums patiesi drošu ceļu. Elkdievība nozīmē attēlu, dabas un radītu lietu pielūgšanu vai arī mūsu sirds pieķeršanos pasaulīgām lietām tik lielā mērā, ka cilvēks tādējadi attālinās no Dieva. Elkdievība vienmēr ved prom no patiesā Dieva.“.. viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstādami novārtā Radītāju” /Rom. 1:25/. Elkdievība nekad nevar dot patiesu mieru un drošību, jo kā es varu zināt, ka Dievs mani ir uzlūkojis un dzirdējis. Ticējumi un tradīcijas nedod atbildes uz jautājumiem par cilvēka mūžīgo glābšanu, tur nevaram atrast mierinājumu, ja piedzīvojam neveiksmes.
Kā atbildēt uz grūtajiem jautājumiem, kā rast piedošanu par grēkiem, kā piedzīvot, ka Dievs arī mani uzlūkojis. Patiesa palīdzība ir saņemama tikai un vienīgi no Dieva vārda. Šodien svinam Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu un varam atcerēties, ka viņa ienākšana pasaulē, ir Dieva brīnums. Jāņa vecākiem, Zaharijam un Elizabetei nevarēja būt bērni (Lk. 1:7). lai cik daudz kāds lektu pāri ugunskuriem, tas nevar garantēt jaunas dzīvības nākšanu pasaulē. Zaharija un Elizabete bija uzticīgi Dievam, viņi bija taisni un nevainojami Dieva priekšā. Šī taisnība nebija viņu nopelns, bet gan ticība uz Dieva apsolījumu. Ne Zaharijas un Elizabetes taisnība, bet gan ticība uz Dieva vārdu, ticība uz Jēzu Kristu mūs dara taisnus. Dievs pie viņiem apliecināja, ka Viņš ir dzīvības radītājs un uzturētājs, dāvājot viņiem dēlu. Dievs apliecina arī mums, ka patiesa svētība un drošība ir iegūstama tikai tad, ja ticībā nākam pie Viņa.
Kā piedzīvot Dieva mīlestību, kā būt drošam, ka arī es esmu pieņemts? Jānis Kristītājs skaidri norāda uz šo ceļu: “Atgriezietis no grēkiem, jo Debesu valstība ir klāt.” /Mat. 3:2/ Jānis sagatavoja ceļu Jēzum Kristum, Dieva Dēlam. Jānis norāda uz Jēzu un saka: “Redzi Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” /Jņ. 1:29/ Jēzus ir nācis, lai glābtu grēciniekus, lai atkal atjaunotu katra viena cilvēka attiecības ar Dievu.
Jāņa evaņģēlijā Jānis Kristītājs mums atgādina novērtēt Dieva sniegto žēlastību, teikdams: „Cilvēks pats nespēj ņemt neko, ja vien tas viņam nav dots no debesīm” /Jņ 3:27/. Ja esam kristieši, mēs varam pateikties arī par to, ka mums ir ticība. Evaņģēlija vēsts tavā dzīvē ir dāvana. Kāds šo dāvanu arī ienesa, arī par to varam pateikties. Par to, ka arī ticība ir dāvana, raksta apustulis Pāvils: „Žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana” /Ef 2:8/. Atcerēsimies pateikties par ticības dāvanu. Mēs varam pateikties arī par to, ka mums ir dota grēku piedošana, jauna dzīve piederībā Kristum un mūžīgas dzīvības apsolījums. Jānis Kristītājs par sevi saka: “Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.” un tas ir aicinājums arī mums, ka mēs varam teikt: Kristum Jēzum vajag augt, bet man iet mazumā.
Rīgas Jēzus draudzes mācītājs Reinis Bikše