Redaktors
2023.11.18 09:20
Ir pagājis gads un atkal svinam savas valsts dzimšanas dienu. Šoreiz simt piekto. Ir pagājis izcils gads. Līdz sirds dziļumiem saviļņoja Dziesmu svētki. Visa nācija dažādās valodās līksmoja par nebijušiem panākumiem sportā. Bija skaisti dievkalpojumi, piemēram, Baznīcas dienā, kad godinājām izcilākos baznīcas darbiniekus. No otras puses, sabiedrības dzīvē bija arī apkaunojoši atklājumi, skandalozas publikācijas, atbaidoši noziegumi un tādi lēmumi, kas ievaino patriotismu.
Gan jau līdzīgi ir bijis citus gadus, tomēr viss ir citādi. Gan priecīgos, gan sāpīgos notikumus caurauž viens vārds – karš. Ukrainas tauta un bruņotie spēki ir uzņēmuši sitienu, kurš citādi būtu trāpījis Latviju un Eiropu. Taču arī citā ziņā viņu cīņa ir mūs atbrīvojusi. Kaut kas ir mainījies pat gaisā, ko elpojam. Latvija ir nopurinājusi apziņas važas, ko bija pametis sen padzītais režīms. Beidzot esam ķērušies klāt lietām, ar ko ilgi vilcinājāmies.
Ukrainas brīvības karam pievienojās karš Svētajā zemē un sabangoja visu pasauli. Nav skaidri redzams, kā beigsies kari un kurp tie aizvedīs, taču strupi ir pārtraukts idilliskais stāsts par cilvēci, kas tikai progresē, pieaug piemīlībā un gudrībā, un dodas pretī arvien labklājīgākai nākotnei, kur visi būs vienlīdzīgi, iekļauti, draudzīgi dzīvos samierinātā dažādībā, cienīs un mīlēs cits citu. Atbilstoši tādam stāstam mēs veidojām savu dzīves telpu. Ir taču 21. gadsimts. Šodien tas skan pilnīgi citādi. Jā, ir 21. gadsimts, un tas solās būt brutālāks par iepriekšējo. Cilvēces dziļumos ir sakustējusies kāda pirmatnēja dziņa un pošas lielai pretstāvei. Vai esam gatavi? Vai vismaz gatavojamies?
Ko nozīmē gatavoties? Ar ko būtu jāsāk? Ar pateicību Dievam par savu valsti. Vēl mums ir mierīgas debesis. Vēl varam rēķināties, ka gadu simtos un desmitos celtais netiks sagrauts dažos mirkļos. Vēl dabiski ticam, ka ir dzīve pēc priekšā stāvošās nakts. Ir neizsakāmi labi būt vietā, kur var tā ticēt un rēķināties. Mēs nebūtu nonākuši tādā vietā, ja mums nebūt savas valsts. Novērtēsim, cik liels dārgums tā ir, mūsu brīvā Latvija! Lūgsim par to! Mīlēsim to! Sargāsim to! Vēlēsim tai visu labu! Strādāsim un ieguldīsim tās labā dāvanas, ko Dievs mums katram devis!
Viss kļūst nopietnāks, skaidrāks, savā ziņā pat vienkāršāks. Mums jāmainās līdzi. Ne mūri, bet vīri ir pilsētas aizstāvji. Ir vajadzīgs atjaunots redzējums par to, ko nozīmē būt Latvijas pilsonim. Ko nozīmē vārdi – ilgtspējīga Latvijas nācija? Kādiem mums jātop, lai nosargātu savu zemi kā vietu, kur ir labi būt? Domāsim kopā, Lūgsim kopā! darīsim kopā! Dievs, svētī Latviju!