Redaktors
2023.02.22 10:06
Jēzus lūdza Dievu dārzā: "Es nelūdzu par viņiem vien, bet arī par tiem, kas tic uz mani caur viņu vārdiem, lai visi būtu viens, itin kā tu, Tēvs, manī un es tevī, tā lai arī viņi būtu mūsos; lai pasaule ticētu, ka tu mani esi sūtījis. Un to godību, ko tu man esi devis, es esmu devis viņiem, lai viņi būtu viens, tāpat kā mēs esam viens. Es viņos un tu manī, lai viņi ir pilnīgi vienībā, lai pasaule atzītu, ka tu esi sūtījis mani un esi viņus mīlējis, tāpat kā mani esi mīlējis. Tēvs! Es gribu, lai tur, kur esmu es, ar mani būtu arī tie, ko tu man esi devis, lai tie redzētu manu godību, ko tu man esi devis, tādēļ ka jau pirms pasaules radīšanas tu mani esi mīlējis. Taisnais Tēvs! Pasaule tevi nav pazinusi, bet es tevi esmu atzinis, un tie ir atzinuši, ka tu mani esi sūtījis. Un es esmu darījis zināmu viņiem tavu vārdu un darīšu to zināmu, lai mīlestība, ar kuru tu mani esi mīlējis, būtu viņos un arī es būtu viņos.” (Jņ. 17:20-26)
Kad mēs sastopamies ar lietām un notikumiem, pār kuriem mums nav kontroles, mūsu cilvēciskums izmisīgi sāk meklēt tūlītējus risinājumus. Kad izlasām vai izdzirdam ziņās par iespējamiem radiācijas draudiem no atomelektrostacijām Ukrainas pusē, uzreiz skrienam uz aptieku, jautādami: Vai jums ir jods un cik daudz tas jālieto radiācijas draudu gadījumā? Kad pirmo reizi sastapāmies ar pandēmiju, lielākā daļa cilvēku veikalos uzreiz izpirka visus griķus, rīsus, graudaugus un tualetes papīru, domājot, ka tā būs deficīta manta, bet Dievs gādāja, lai mums nekā netrūktu. Uzskaitītajos un tamlīdzīgos gadījumos, pirmais, kas cilvēkā ieslēdzas ir panika un bailes no nezināmā. Taču palūkosimies uz Jēzu un pārdomāsim, ko Viņš darīja, kad Viņa nāves stunda bija pienākusi – Viņš lūdza Dievu, Savu debesu Tēvu, un Viņš lūdza nevis par Sevi, bet par Saviem mācekļiem un par ikkatru no mums, kas dzīvojam šodien.
Jēzus zināja, kas Viņu sagaida, bet nezināt lietas dažubrīd ir pat labāk nekā zināt. Tāpēc Jēzus lūdza debesu Tēvu par mums katru, lai, neziņas brīžos, mēs visi turētos kopā un netiktu atsvešināti viens no otra. Jēzus neskrēja pie tā laika varas iestādēm, lai aizstāvētu Sevi. Viņš neuzpirka jūdu vai romiešu karavīrus, kas Viņu varētu aizstāvēt, bet lūdza Dievam, lai neziņas laikā Dievs vienotu mūs ticībā uz Viņu, kurš caur Savu Vārdu Bībelē ienes mūsos mieru.
Kad mācījos par farmaceitu, katastrofu medicīnā mums mācīja, ka katastrofu laikā, vispirms, jāsaglabā miers un nevajag ļauties panikas ietekmei. Mācītāj, jums ir viegli teikt – saglabājiet mieru – bet kā to praktiski izdarīt? Miers, līdzīgi mīlestībai, ienāk mūsos no ārienes. Tas nav kaut kas tāds, kas ir mūsos. Miers, tāpat kā mīlestība, ienāk mūsos caur vecākiem un draugiem, caur dzīvesbiedru un bērniem, kā arī caur draudzes locekļiem ticības sadraudzībā. Mīlestībai ir iespēja ienākt mūsos caur ikvienu cilvēku, ar ko ikdienā sastopamies, bet visvairāk mēs papildinām savas mīlestības rezerves tieši dievkalpojumos, saņemot Svēto Vakarēdienu, jo tieši caur to Dievs izvēlējās vienot mūs ar Sevi caur Sava Dēla Jēzus Kristus patiesu miesu un asinīm, maizē un vīnā, lai dāvātu mums piedošanu, ticību un mīlestību, tādējādi piepildot Jēzus lūgšanu par mums katru: “lai visi būtu viens, itin kā tu, Tēvs, manī un es tevī, tā lai arī viņi būtu mūsos.”
Tāpat ir arī ar mieru - tas mūsos ienāk caur Dieva Vārdu, kuru ikdienā lasām Bībelē, un atkal mēs pamanām, kā Dievs īsteno to, ko Viņa Dēls Jēzus lūdza Ģetzemanes dārzā, vakarā pirms Savas nāves: “Un es esmu darījis zināmu viņiem tavu vārdu un darīšu to zināmu, lai mīlestība, ar kuru tu mani esi mīlējis, būtu viņos un arī es būtu viņos.” Miers mūsos ienāk tad, kad apstājamies savos ikdienas darbos un ikdienā lasām, piemēram, vienu psalmu vai vienu īsu Bībeles fragmentu. Cik gan daudz mums dzīvē nav bijuši gadījumi, kad Bībelē izlasītais patiešām mūs ir iedrošinājis un mierinājis, vai sniedzis atbildes, kad mierīgi to lasām un apceram Dieva klātbūtnē. Kāds varētu teikt: “Mācītāj, es daru savādāk. Man palīdz joga, vai pastaiga pa mežu, vai iegremdēšanās sevī un darbā,” vai kas tamlīdzīgs. Taču tas viss nes tikai ilūziju par mieru, jo vērš mūsu uzmanību tikai un vienīgi uz sevi. Patiesu mieru šī pasaule nespēj dot, nedz pašcentrēšanās uz sevi – mierinājumu. To spēj tikai Dieva Vārds, un arī to Jēzus mums ir atklājis, sacīdams: “Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas.” (Jņ. 14:27)
Tāpēc Gavēņa laikā mēs pievēršamies nevis sev, bet Dieva Vārdam Bībelē, lai caur to Dievs mums dāvātu pilnīgu un mūžīgu mieru, kas nav kaut kas vienreizējs vai pārejošs, kas nav tikai ilūzija, bet patiess miers un patiess mierinājums, kurā mēs varam dalīties ar citiem sev apkārt, aizlūdzot vienam par otru, tādējādi piepildot savās dzīvēs Jēzus lūgšanu: “Es viņos un tu manī, lai viņi ir pilnīgi vienībā, lai pasaule atzītu, ka tu esi sūtījis mani un esi viņus mīlējis, tāpat kā mani esi mīlējis.” Dievs atklāj mums Savu mīlestību un gādību mūsu karavīros, kas stāv sardzē par mūsu mieru un palīdz ukraiņu tautai viņu nācijas drūmākajā stundā. Dievs atklāj mums Savu mīlestību un gādību, dāvājot mums ģimenes, draugus, cilvēkus mums apkārt draudzē, lai mēs nepaliktu vieni paši ar savām domām, emocijām un jūtām, bet, neziņas un baiļu laikā, līdzdalām tās ar viņiem, jo kopā ir vieglāk tikt galā ar satraukumu, nekā atsvešināti.
Šajā Gavēņa laikā, sekojot mūsu Kunga Jēzus Kristus priekšzīmei, lūgsim, lai, šajā satraukumu laikā, Dievs dāvā mums patiesu mieru, un nekavēsimies to saņemt, ikdienā apstājoties un izlasot kaut mazu fragmentu no kādas Bībeles grāmatas. Šajā Gavēņa laikā, sekojot mūsu Kunga priekšzīmei, aizlūgsim viens par otru un mierināsim viens otru ar Dieva vārdiem, sacīdami: “Un Dieva miers, kas pārspēj jebkuru sapratni, lai pasargā jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filip. 4:7) Āmen.
LŪGŠANA: Kungs Dievs, kas caur Savu Vārdu māci mums patiesību un dāvā patiesu mieru, mēs pateicamies, ka Tu mūs vieno īstenā ticībā uz Tavu Dēlu Jēzu Kristu, mūsu Kungu un Pestītāju, un savstarpējā mīlestībā vienam uz otru. Mēs atzīstam un nožēlojam, ka esam bijuši nevērīgi pret Tavu mierinošo Vārdu Bībelē, tādējādi veicinot šķelšanos gan Baznīcā, gan sabiedrībā, un mazinot savu liecību par Tevi ar mūsu pašu dzīvēm un dzīvesveidu. Mēs Tevi lūdzam: šajā trauksmainajā laikā mierini mūsu sirdis, lai esam spējīgi mierināt citus, un atklāj Tavu mīlestību mūsu dzīvēs caur Tavu Dēlu Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas līdz ar Tevi un Svēto Garu, dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību. Āmen.
Piņķu Sv. Jāņa un Rīgas Mārtiņa draudžu mācītājs Andrejs Irbe.