Šī lapa ir izdrukāta no LELB
Interneta adrese:
http://lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=3169
Redaktors
2022.11.08 15:46
Nez, vai oktobra pirmspēdējā dienā vispār ir iespējams piedzīvot vēl skaistākus laika apstākļus par tiem, ko Debesu Tēvs Talsu draudzei bija sarūpējis šajā svētdienas rītā? Gandrīz vai nerudenīgi silta saule apspīdēja Baznīckalnu, žilbinot draudzi, kas pirms dievkalpojuma šoreiz bija sapulcējusies līdzās savai baznīcai. Ar Dieva Vārdu, uzrunu un lūgšanu darot šos kopīgos mirkļus par svētbrīdi, kopā ar palīgiem vienu ozolu zemē stādīja draudzes mācītājs Māris Ludviks, otru — mācītājs Andis Ķīvičs.
«Mēs šodien iestādījām šos divus ozolus. Ozols ir ļoti labs simbols, kas parāda, cik liela nozīme ir saknēm. Liels, majestātisks koks, kura virszemes daļu mēs redzam un ieraugām tā varenību, bet, lai koks izaugtu, tam ir nepieciešamas saknes. Un saknes ozolam ir tikpat lielas kā pats koks. Saknes, kas notur koku, lai tas neapgāztos,» kad draudze jau dievnamā svinēja dievkalpojumu, sprediķī norādīja A. Ķīvičs. Viņš pauda, ka arī Reformācijas diena aicina atgriezties pie saknēm — pamatvērtībām. Kādas tās ir? Mēs zinām, ko atbildētu Mārtiņš Luters, vai ne? Tikai Kristus, tikai Svētie raksti, tikai ticība, tikai Dieva žēlastība! Un Dievam lai gods! Arī mācītājs piekrita, ka šīs ir vērtības, kas spēj cilvēku noturēt kājās un pasargāt no krišanas.
Pēc dievkalpojuma draudzes namā tika atklāta LTV Ziņu dienesta ārzemju ziņu atbildīgās redaktores, raidījuma «Pasaules Panorāma» vadītājas, Talsu draudzes locekles Inas Strazdiņas fotoizstāde «Ukrainas piezīmes». Inai nav šaubu, ka arī ukraiņi šajā nežēlīgajā karā spēj tik braši turēties tieši tāpēc, ka nezaudē ticību Dievam. Atrodoties Ukrainā, viņai nav gadījies sastapt cilvēku, kuram šķistu, ka Dievs ukraiņus ir pametis.
Bet abi Glika ozoli Talsu Baznīckalnā nu augs dziedātājam Intaram Busulim veltītā muzikālā soliņa tuvumā, tātad katram, kurš ieradīsies uz tā pasēdēt, būs iespēja uzzināt vismaz kādu mazumiņu informācijas arī par pirmo Bībeles tulkotāju latviešu valodā.
Elīna Lāce, Edgara Lāča foto