Redaktors
2022.07.22 21:09
Ar svētku dievkalpojumu Rīgas Domā, kurā konsekrēja divus palīgbīskapus – Rinaldu Grantu (Rīgas arhidiecēze) un Uldi Gailīti (Liepājas diecēze) –, grandiozas kūkas baudīšanu Doma dārzā un pazīstamu mūziķu (un “koncerta naglu” – arhibīskapa Jāņa Vanaga uznācienu mūziķa ampluā) koncertu Doma laukumā 16. jūlija vakarā noslēdzās Baznīcas diena Rīgā, kas bija veltīta reformācijas piecsimtgadei Rīgā un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) 100. dzimšanas dienai.
Svētku
dievkalpojums sākās piecos pēcpusdienā – ziedu kompozīcijām un bērzu
meijām rotātā Doma baznīca bija labi apmeklēta. Jauno palīgbīskapu
konsekrāciju, klātesot amatbrāļiem gan no mūsu baznīcas, gan aizrobežu
draugiem no luterāņu un anglikāņu baznīcām, ar roku uzlikšanu veica LELB
Rīgas arhibīskaps Jānis Vanags, Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons,
Daugavpils bīskaps Einārs Alpe, bīskapi Pāvils Brūvers un Guntars
Dimants, Igaunijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Hāpsalu bīskaps Tīts
Salumē (Tiit Salumäe), Lietuvas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Viļņas
bīskaps Mindaugs Sabutis (Mindaugas Sabutis), Anglikāņu baznīcas
Ziemeļamerikā arhibīskaps Dr. Folijs Bīčs (Foley Beach) un Anglikāņu
baznīcas Ziemeļamerikā Fortvortas diecēzes bīskaps Rians Rīds (Ryan
Reed).
Pēc dievkalpojuma garīdznieki pulcējās Doma dārzā kopējai vēsturiskai fotogrāfijai. Pa to laiku jau bija izveidojušās garas apsveicēju rindas, kuras ar ziediem un laba vēlējumiem sveica jaunos palīgbīskapus. Turpat visus Baznīcas dienas viesus, draugus, atbalstītājus un brīvprātīgos jau gaidīja iespaidīga – vai divu kvadrātmetru liela – jubilejas kūka, kuras pirmo gabaliņu simboliski uzticēja nogriezt arhibīskapam.
Pulksten deviņos vakarā Doma laukumā sākās mācītāja Ginta Kronberga sarūpētais koncerts “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība” ar Latvijā pazīstamu mūziķu – Ata Auzāna, Ivara Pētersona, Normunda Rutuļa, Gintas Latišas, Aivara Hermaņa, Ievas Akurateres, Jāņa Lemeža un paša Ginta Kronberga – piedalīšanos. Par vakara pārsteigumu kļuva arhibīskapa Jāņa Vanaga muzikālais priekšnesums, kuru koncerta vadītājai, Latvijas Kristīgā radio ētera balsij Kristīnai Solohai, pēc skatītāju pieprasījuma nācās lūgt, lai arhibīskaps atkārto.
Dienas laikā notika dažādi pasākumi Sv. Pētera un Sv. Jāņa baznīcās, Rīgas Domā, Doma dārzā un Doma laukumā, kā arī visā Vecrīgā - Lutera akadēmijas sagatavotā interaktīvā pastaiga “Pa reformācijas pēdām”.
Baznīcas diena sākās ar svētbrīdi Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur uzrunu svētku dalībniekiem sacīja arhibīskaps Jānis Vanags. Pēc svētbrīža baznīcēni devās gājienā “No Pētera uz Domu”, pa ceļam apstājoties Līvu laukumā un, gājienu noslēdzot, Doma laukumā, gājienā sludinot Evaņģēliju un dziedot Dievam par godu. Gājiens finišēja Rīgas Doma katedrāles klostera dārzā jeb kafejnīcā “Doma dārzs”, kurā jau gaidīja svētku mielasts, kas turpinājās visas dienas garumā. Baznīcas dienas dalībnieki te varēja baudīt ne tikai LELB Diakonijas, Skultes “Kafijotavas”, Zemessardzes un mūsu draudžu kulinārijas talantu sarūpētos ēdienus un dzērienus, bet arī stiprināties ar Dieva Vārdu, tikties ar sen neredzētiem brāļiem un māsām, kā arī iepazīt jaunus ticības biedrus no draudzēm vai visos Latvijas novados. Baznīcas dienas svinības tika organizētas kā dāvana Latvijas sabiedrībai, pasākumus apmeklēt bez maksas tika aicināts ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, arī ārzemju tūristi varēja izbaudīt Baznīcas dienas atmosfēru. Par muzikālo noformējumu Doma dārzā rūpējās mācītāji Aigars Vančenko, Ivars Pētersons un burvīgās mūziķes Līga Siliņa un Daina Grīnberga no mūsu Alojas luterāņu draudzes. Doma baznīcas krustejā varēja iepazīties ar kristīgo grāmatu klāstu, ko piedāvāja grāmatnīca “IHTIS”, Feldmaņa fonds un Luteriskā mantojuma fonds, žurnālu “Svētdienas Rīts”, kā arī iegādāties jubilejas gada suvenīrus, no kuriem īpašu popularitāti guva krekliņi ar Svēto Rakstu citātiem.
Dienas laikā pie Rīgas Doma baznīcas notika jauniešu slavētāju koncerts “Kas pie manis nāk, to Es tiešām neatstumšu”, kuru vadīja Salvis Skopans no Svētā Pāvila draudzes. Koncertā uzstājās grupas “Divas Takas”, “Projekts Ģertrūde”, Kintija Alpe, Vilnis Daņiļēvičs ar grupu, Reinis Aizupietis un Pēteris Upelnieks. Skanēja arī liecības. Pie Doma baznīcas, “Doma bedrē”, teltī darbojās Svētdienas skola, kuru dienas laikā apmeklēja vairāk nekā 100 bērnu. Turpat blakus varēja iemēģināt veiksmi, spēlējot lielizmēra spēles un parakstīties par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Doto iespēju parakstīties, apliecinot parakstu pie notāra, šajā dienā izmantoja 49 Baznīcas dienas apmeklētāji. Daži vecāka gada gājuma cilvēki šajā dienā bija speciāli atbraukuši uz Rīgu, lai izpildītu savu pienākumu un nodotu savu parakstu ģimeņu jēdziena nostiprināšanai. Pateicoties LELB sadarbībai ar notāri Agru Šeibi, parakstīties bez maksas varēs vēl pat līdz 29.jūlijām notāres birojā Palasta ielā 9 vēl līdz 29.jūlijam. (Tālrunis saziņai: 67221133).
Dienas vidū Rīgas Doma Kapitula zālē interesentiem bija iespēja noskatīties filmu “Rīgas Doma ērģeļu noslēpums”, pēc kuras ar savu grāmatu “Visuaugstākā patvērumā” iepazīstināja bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Savukārt Sv. Pētera baznīcā visu dienu skanēja mūzika (muzicēja arī Jorens Šteinhauers) un notika sarunas par LELB vēstures peripetijām ar baznīcas vēsturnieku Voldemāra Lauciņa, Uģa Sildega un Stefana Meissnera piedalīšanos (to varēsiet lasīt turpmākajos “Svētdienas Rīta” numuros).
Ar savu klātbūtni Baznīcas dienu pagodināja ASV Luterāņu baznīcas Misūri sinodes mācītājs Dr. Korijs Rajeks (Cory Rajek), Zviedrijas Misijas provinces bīskaps Bengts Odals (Bengt Ådahl), Somijas Misijas provinces bīskaps Juhans Pohjola (Juhana Pohjola), Evaņģēliski luteriskās diecēzes Norvēģijā bīskaps Tors Henriks Vits (Thor Henrik With), Luteriskās baznīcas Norvēģijā mācītājs Alfs Danbolts (Alf Danbolt) un Anglijas baznīcas Solsberijas diecēzes mācītājs Endrjū Perijs (Andrew Perry).
Baznīcas diena ir noslēgusies, bet reformācijas piecsimtgades un LELB simtgades atzīmēšana turpināsies arī gada otrajā pusē ar vairāku vides objektu, kas sludina Dieva Vārdu, atklāšanu Rīgā un citviet Latvijā (Drīzumā taps Saldū, plānots Jēkabpilī un vēl dažās citās vietās.), ar Glika ozolu stādīšanu pie dievnamiem un pašvaldību teritorijās, pie Latvijas Nacionālās bibiliotēkas Rīgā 31.oktobrī, kā arī ar publikācijām masu saziņas līdzekļos un citiem pasākumiem.
Šogad atzīmējam 500 gadus, kopš luteriskā reformācija ienāca tagadējā Latvijas teritorijā. Toreizējā Rīga un Livonija bija pirmā zeme ārpus Vāczemes, kurā Mārtiņa Lutera idejas guva lielu atsaucību un piekrišanu. Un līdzīgi, kā par reformācijas sākumu pasaulē uzskata 95 tēzes, kuras 1517. gada 31. oktobrī Luters piestiprināja pie Vitenbergas Pilsbaznīcas durvīm, par reformācijas sākumu Rīgā un Livonijā uzskata Andreasa Knopkena (saukts arī Knopke, 1468–1539) 24 tēzes, kuras viņš publiski prezentēja 1522. gada 12. jūnijā Sv. Pētera baznīcā disputā ar franciskāņiem.
Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) veidojās pakāpeniski vairāk nekā 10 gadu garumā. Pirms Pirmā pasaules kara (vēl 1915. gada sākumā) luteriskās draudzes bija sadalītas divās konsistorijās – Vidzemes un Kurzemes konsistorijā – trijās Krievijas guberņās. Laikā, kad radās priekšnosacījumi neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanai, latviešu tautības mācītāji sāka vienotas baznīcas organizācijas (LELB) izveidošanas procesu, kas noslēdzās 1928. gadā ar Satversmes pieņemšanu.
16. jūliju par svinību dienu LELB izvēlējās simboliski, jo šajā dienā 1922. gadā
latviešu draudžu bīskapu Kārli Irbi un vācu draudžu bīskapu Pēteri Pelhauu (Poelchau) iesvētīja pirmo LELB bīskapu amatā.