Redaktors
2022.03.24 14:58
Saeima šodien noraidīja deputātes Evas Mārtužas (K) priekšlikumus par dievturības plašāku pieminēšanu un iespējas to mācīties skolā paredzēšanu Reliģisko organizāciju likumā, reizē izskanot aicinājumam par šo jautājumu spriest jaunā, atsevišķā likumprojektā.
Attiecīgie priekšlikumi tika iesniegti izskatīšanai galīgajā lasījumā, tāpēc to neatbalstīšanu Saeimā skaidroja ar to, ka tie nav pietiekami izdiskutēti.
Atbalstu nesaņēma deputātes priekšlikumi likumā ierakstīt, ka Latviešu nacionālā dievestība (reliģija) ir dievturība un to pārstāv Latvijas Dievturu sadraudze un ka skolās būtu iespēja apgūt dievturības mācību. Tāpat tika noraidīti rosinājumi reliģisko organizāciju garīgā personāla uzskaitījumā minēt arī dižvadoni, kas ir dievturu garīgā personāla nosaukums, un likumā minēt dievturības mācību - latviskās dzīvesziņas reliģisko uzskatu un priekšstatu sistēmu.
Pašlaik likuma pārejas noteikumos jau ir ierakstīts, ka tajā paredzētās reliģisko savienību (baznīcu) tiesības ir attiecināmas arī uz Dievturu sadraudzi.
Mārtuža debatēs uzsvēra, ka līdzšinējos Saeimas sasaukumos deputātiem nav bijis pa spēkam sakārtot dievturības statusu valstī.
"Dievturība ir vienīgā reliģija Latvijā, latviska reliģija, ko izlolojusi mūsu pašu tauta," pauda politiķe, vēršot uzmanību, ka pirmā tās reliģiskā organizācija Latvijā reģistrēta 1926.gadā.
Deputāte norādīja, ka pašlaik likumā dievturība kā "savā tautā izlolota reliģija [tiek] kautrīgi atstumta neērta pabērna lomā, otrajā plānā", un vaicāja, vai tas ir morāli pieņemami un vai "dara godu mūsu valstij". Politiķe arī uzsvēra, ka dievturība ir latviskuma garīgais kodols, valsts un latviskuma pastāvēšanas attaisnojums, lai "mēs netiktu asimilēti pasaules izirušo tautu saimē".
Atbildīgais ziņotājs, Saeimas deputāts Vladimirs Nikonovs (S) komisijas vārdā skaidroja, ka tos priekšlikumus, kuri saistīti ar dievturu mācības ieviešanu likumā, iepriekš neatbalstīja arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, jo tam nepietiek ar šī likuma grozījumiem. Šādam rosinājumam nepieciešama gan plašāka diskusija ar izglītības jomas speciālistiem, gan saskaņošana ar citiem izglītības jomas tiesību aktiem, skaidroja Nikonovs.
Parlamentārietis Raivis Dzintars (NA) aicināja atbalstīt Mārtužas priekšlikumus, lai latviskās dzīvesziņas jēdziens atspoguļotos arī šajā likumā. Politiķis atgādināja, ka Saeima jau Satversmes ievadā ir noteikusi, ka "Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības".
Deputāts Jānis Dombrava (NA), aicinot atbalstīt deputātes priekšlikumus, vērsa uzmanību, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vairākas skolas deviņdesmito gadu sākumā mācīja ne tikai kristīgās tradīcijas, bet arī latvisko dzīvesziņu jeb dievturības pamatus.
"Nav pareizi, ka ilgstoši likums ignorē Latvijas tradicionālo reliģiju, kāda ir pastāvējusi šajā teritorijā vairākus tūkstošus gadu," uzsvēra politiķis, atgādinot kolēģiem dziesmu "Saule, Pērkons, Daugava", kurā Saule ir mūsu māte un Pērkons mūsu tēvs.
Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš debatēs vērsa uzmanību, ka attiecīgie priekšlikumi tika iesniegti izskatīšanai galīgajā lasījumā un tāpēc tos nav bijusi iespēja pietiekami izdiskutēt. Deputāts norādīja, ka ar šo likumprojektu ir strādājusi jau iepriekšējā, 12.Saeima, un ka vēl uz otro lasījumi priekšlikumi par dievturiem netika iesniegti, tāpat arī viņu pārstāvji nepiedalījās otrā lasījuma diskusijās.
Kaimiņš uzsvēra, ka neviens nav pret Mārtužas ideju, bet tā būtu jāvirza atsevišķā likumprojektā. "Mēs varam atvērt šo likumu vēlreiz," pauda komisijas vadītājs, norādot, ka deputātes pašreizējos priekšlikumos ne viss ir juridiski pareizi "noslīpēts".
Vēlāk Saeimas debatēs gan tika norādīts, ka Mārtužai nebija iespēja šos priekšlikumus iesniegt uz otro lasījumu, jo tad viņa vēl nebija parlamenta deputāte.