Redaktors
2021.12.14 22:36
It kā smieklīgi, bet šis joks izraisa skumjas pārdomas. Tā vien izskatās, ka mēs patiesi no Covid-19 tik ātri vaļā netiksim. Kamēr pašreizējais uzliesmojuma vilnis vēl nav beidzies, mums jau pakausī elpo nākamais ar vēl dzīvīgāku vīrusu – omikrons.
Nesen divas dienas pavadīju kā brīvprātīgais palīgs Covid-19 slimnieku nodaļā, kur tiešā tuvumā piedzīvoju visu šīs saslimšanas gammu – no izveseļošanās un cerībām uz izveseļošanos līdz bezcerībai un mokpilnai nāvei. Vairums šo bezcerīgo slimnieku nebija vakcinēti.
Protams, tā nebija ne īstā vieta, ne īstais laiks pārmest, kāpēc viņi bijuši tik vieglprātīgi pret savu veselību un dzīvību. Šajā smagajā brīdī viņiem bija jāsaņem atbalsts, iedrošinājums un stiprinājums, lai sakopotu visus savus dvēseles un fiziskos spēkus cīņā pret šo slimību. Tomēr jautājums joprojām paliek un mani neatstāj: kāpēc ļaudis atsakās vakcinēties?
No sarunām ar pazīstamiem un arī nepazīstamiem cilvēkiem esmu sapratis, ka daļa ir vienkārši pasīvi, it īpaši vecie ļaudis, kam nav vēlēšanās kaut kur doties un saņemt kaut kādu poti, kas viņiem šķiet nesvarīga. Citi, galvenokārt tie, kas dzīvo Krievijas mediju ietekmē, gaidīja “Sputņiku”, kas tā arī neatnāca. Ir arī tādi, kas noraida vakcinēšanos, balstoties uz zinātniskiem, arī ētiskiem un bieži vien reliģiska rakstura apsvērumiem.
Kāds humanitāro zinātņu profesors, kas zaudējis darbu, jo atsakās vakcinēties, man atrakstīja šādu savu atziņu: “Esam ļoti daudz lasījuši ārvalstu ārstu, infektologu, pat vakcīnu kompāniju pašu darbinieku atziņas un rādītos pētījumus. Es teiktu tā: lai Dievs ir žēlīgs mums! Latvijas mediķi un dažādi infektologi vienā balsī apgalvo, ka vakcīnas ir drošas, izmēģinātas, pierādītas... Ko viņi teiks pēc kāda laika?”
Ētiska rakstura iebildumi savukārt saistās ar to, ka vakcīnas izstrādē ir izmantotas embriju šūnas, kas iegūtas no abortos nogalinātiem bērniem. Šie ļaudis nav gatavi pieņemt šādas vakcīnas, norādot, ka ir neētiski pašam glābties no saslimšanas un iespējamas nāves par cita cilvēka, lai arī vēl nedzimuša, dzīvības cenu.
Tiem klāt nāk ļaudis, kam būtiski svarīga ir kristīgajā ticībā pamatotā atziņa, ka katra dzīvība ir svēta, un arī embrijs jau no ieņemšanas brīža ir cilvēks, kas radīts pēc Dieva līdzības. Tai pašā laikā zinātnieki, lai iegūtu vakcīnām vajadzīgās šūnas, pret viņiem izturas kā pret izejmateriālu, laupot šiem embrijiem ne vien dzīvību, bet arī Dieva doto cilvēcisko cieņu un godu.
Lielāko baznīcu vadītāji neatbalsta šādu saasinātu skatījumu un aicina ticīgo tautu nebaidīties no vakcinēšanās. Izmeklējošie žurnālisti savukārt atklājuši, ka viens otrs “zinātnieks”, kas aģitē pret vakcinēšanos, patiesībā ir zemāka līmeņa speciālists, nekā uzdodas, vai vispār nav nekāds zinātnieks. Tomēr, domāju, ka tie, kam ir sava īpašā pārliecība, lai arī tā būtu maldīga, un drosmīgi par to stāv, nav pelnījuši tik asus nosodījumus, kādi pret viņiem bieži tiek vērsti.
Protams, ir jādomā, kā ar cilvēcisku cieņu panākt to, lai viņi nekļūtu par apdraudējumu līdzcilvēkiem, bet vienu labu atziņu no šīs situācijas mēs varam gūt: mūsu tautā vēl ir cilvēki, kam ir būtiski svarīgi morāli ētiskie jautājumi, kuru dēļ viņi ir gatavi nest arī upurus. Tas mums varētu būt viens no jautājumiem, ko klusajā Adventa laikā padziļināti pārdomāt: kā es iestājos par to, ko atzīstu par labu un pareizu?
Svētīgu atlikušo Adventa laiku un priecīgus Ziemsvētkus!
Foto - U.Muzikants