Redaktors
2021.04.24 13:54
Jēzus Kristus saka: “Topiet līdzcietīgi, kā jūsu Tēvs ir līdzcietīgs.” Lk.6:36
Mūžībā devies LELBpasaulē
mācītājs MĀRTIŅŠ URDZE
(27.08.1960. - 23.04.2021.)
ordinēts 1990. gada 26. augustā
Izsakām sirsnīgu līdzjūtību tuviniekiem un visiem sērojošiem.
Mācītājs līdz 2016.gadam kalpojis Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīcā, Liepājas Krusta un Saraiķu draudzēs, pēc kā pārgājis kalpošanā Latvijas Evaņģēliski luteriskajā Baznīcā pasaulē (LELBPasaulē)
Mūžīgu mieru dod, ak Kungs, Mūžīgā gaisma lai atspīd.
Lai dus mierā!
Mārtiņš Urdze: Ar dārgām dāvanām nevar aizvietot mīlestību
https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/martins-urdze-ar-dargam-davanam-nevar-aizvietot-milestibu/
Kristīgajai pasaulei Ziemassvētki saistās ar Jēzus piedzimšanu, Jēzus nākšanu pasaulē.
Taču kristīgajai pasaulei Ziemassvētki nebūt nav svarīgākie svētki. Svarīgākas par Ziemassvētkiem ir Lieldienas, jo bez Lieldienām nebūtu cerības, ka ir uzvarēta nāve, grēks un tā tālāk. Jo Lieldienas – tā ir Jēzus augšāmcelšanās.
Jā, Ziemassvētkus svinam ne tikai kā kristiešu svētkus, bet arī ievērojot senlatviešu tradīcijas. Varam skatīties uz lietām simboliski. No vienas puses – tagad ir gada visīsākā diena, ir Ziemas saulgrieži.
Tas ir laiks, kad dzīvē ienāk gaisma. Arī senajiem latviešiem Ziemas saulgrieži ir gaismas atgriešanās. Tikai viņi to saistīja ar dabu, tās norisēm.
Kristiešiem tas ir saistīts ar Jēzu, ar kuru ienāk gaisma. Ir uzskatāmi jāpadomā, kas tad ir šī gaisma mūsu dzīvē.
Ja runājam par Ziemassvētku simboliem, arī tie laika gaitā samijušies gan pēc kristīgās ticības, gan senlatviešu tradīcijām. Piemēram, par pirmo Ziemassvētku eglīti, kas tika uzstādīta, strīdas Tallina un Rīga – kuram tad bija vecākā. Teic, ka tas noticis 16.gadsimtā.
Protams, ka ir daudzi simboli, kas bijuši jau vietējo tautu reliģijās. Viss ir tik ļoti saplūdis kopā, ka ir grūti sadzīt pēdas, kas savulaik bijis kas. Bet tas, ka kristieši noteikti ir pārņēmuši daudzus simbolus, ir skaidrs.
Bet tas, ka mēs simbolus vienmēr pārvērtējam no jauna, tas arī ir skaidrs. Tas ir neizbēgami. Jo mūsu attīstība taču iet uz priekšu, nevaram taču stāvēt uz vietas un lūkoties tikai pagātnē. Ja kādu tas apmierina, lai tā būtu. Man nekas nav pretī. Bet es uzskatu, ka simbolus var interpretēt daudzējādi. Uzskatu, ka nav viena vienīga patiesība. Pie tā ir jāpierod.
Bet gaisma un svecīšu liesmas jau nu gan ir universāls simbols!
Tas jebkurā ticībā un reliģijā, it īpaši šajā laikā un zemēs, kur ir vairāk tumsas, ir ļoti būtiski. Nedomāju, ka gaismiņu iedegšana ir tikai seno latviešu ieraža. Šāda ieraža bijusi daudziem citiem arī. Arī romiešu laikos un vēl pirms tam. Tas pieder pie cilvēcības, ka gaisma ir kaut kas būtisks.
Te ir atkal tas pats jautājums: kas ienes manā dzīvē gaismu. Kristiešiem tas ir Jēzus Kristus, kas atnes mums Dieva mīlestību.
Tā jau ir veca dziesma, ka pēdējā laikā apdāvināšanās Ziemassvētkos pārkomercializējusies. Var jau, protams, par to sūdzēties. Bet es domāju, ka cilvēki cits citam varētu dāvināt vēl vairāk. Ne tikai Ziemassvētkos, bet arī pārējā laikā, jo dāvināšana ir laba lieta. Tas pierāda, ka domājam cits par citu.
Tikai nevajag domāt, ka ar dārgām dāvanām var aizvietot mīlestību! Dārgas dāvanas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka mēs viens par otru domājam un viens otru iepriecinām. Tas ir būtiskākais.
Jo skatoties pēc Bībeles, arī Dievs dāvināja. Viņš deva mums savu dēlu – Jēzu Kristu.
Mēs tikai mazliet esam pārpratuši dāvināšanas būtību. Dzīvojam kapitālismā, kur viss tendēts uz biznesu. Tas jau nu gan ir skaidrs. Bet no tā jau vairs neviens nevar izbēgt.
Bet varam jau to arī vērst par labu. Nevajag domāt: ja man nav naudiņas, tad esmu sliktāks par citiem vai ko tamlīdzīgu. Tādas domas ir aplamas, tādu spiedienu nevajadzētu citam uz citu izdarīt. Tas nekas, ja nevaru uzdāvināt jaunāko mobilo telefonu!
Mārtiņš Urdze, Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs
25.12.2016.