Redaktors
2021.03.25 10:36
Marijas pasludināšanas dienas dievkalpojuma tiešraidi 25. martā plkst. 18.00 būs iespējams skatīt Liepājas diecēzes Facebook lapā.
https://www.facebook.com/LELBLiepajasdieceze
Mācītāja A. Klāva pārdomas
Jes 7:10–14; Jes 11:1–4a; Lk 1:26–38a
Šīs dienas svētki Baznīcā vispār ir starp lielajiem, svarīgajiem svētkiem. Tie saistās ar Ziemassvētkiem un ir precīzi 9 mēnešus pirms Jēzus piedzimšanas. Mēs tos saucam par Marijas pasludināšanas svētkiem, citi – par Svētīgās Jaunavas pasludināšana svētkiem, Kristus ieņemšanas svētkiem (Conceptio Christi), Kunga kalpones svētkiem (Ancilla Domini). Luters šos ir uzskatījis par vieniem no cēlākajiem svētkiem. Kādā pareizticīgās baznīcas lūgšanā ir izteikts šīs dienas svarīgākais: “Šodien ir sākums mūsu pestīšanai un šeit atklājas nemirstības noslēpums: Dieva Dēls kļūst par Jaunavas Dēlu un Gabriēls uztic žēlastības vēsti.”
1.Sākums mūsu pestīšanai ir Dievā. Viņam pieder iniciatīva. Viņš dodas satikt cilvēku. Eņģelis Gabriēls ir tas veids, kā notiek šī satikšanās; eņģelis ir Dieva sūtnis, kura vienīgā griba ir pēc iespējas labāk izpildīt Dieva nodomu. (Arī mēs esam nedaudz eņģeļi, kad dodamies pēc iespējas labāk piepildīt Dieva prātu, tāpat – “uz otru pusi”, mēs nedaudz esam dēmoni, kritušie eņģeļi, kad postam Dieva darbu, apkarojam Dieva nodomus, nav izšķirīgi, vai to darām vieni vai kopā ar citiem kādās grēka struktūrās). Dieva sūtnis nes vēsti, kura pieder debesīm, mūžībai. Tā ir absolūti brīva no šīs pasaules varas spēlēm, intrigām. Dieva sūtnis nāk īstenot Dieva valdību.
2.Bet šīs lielās lietas notiek ticības noslēpumā. Mēs tam drīkstam tuvoties tikai ar lielu bijību un cieņu. Dieva sūtnis dodas pie konkrēta cilvēka, pie Marijas. Viņš ienāk Marijas vienkāršajā istabā. Viņš lūdz viņai Jā vārdu. Dievs nesūta koncepcijas, idejas, modīgas vēsmas par atbrīvošanos, te drīzāk ir iecerētās bildināšana. Viņš atklāj lielas lietas, mūžības noslēpumus, bet vienlaicīgi arī riskē tik noraidīts. (Arī mēs Dievu iepazīstam tādu savā ticības pieredzē: Vienīgais, kas pie mums ierodas mūsu apstākļos, vienīgais, kam tiešām ir vara valdīt, radīt, Vienīgais, kura pavēles dod arī spēku tās piepildīt, bet viņš apstājas mūsu brīvības priekšā, gaida mūsu Jā, skumst par mūsu Nē, bet nekāps pāri tam Nē.)
3.Mums dievkalpojums sākas ar sveicinājumu: “Žēlastība jums un miers…!”, (ja vada bīskaps, skan Kristus Lieldienu sveiciens “Miers ar jums!”). “Tas Kungs lai ir ar jums!” – šāds sveicinājums skan pirms lūgšanas, pirms Evaņģēlija lasījuma, pirms beigu svētības. Mēs tam atbildam mehāniski, neapdomājoties. Pirmā Baznīcā tomēr bija jaunava Marija, kurai Gabriēls sacīja: “Esi sveicināta!” Priecājies! (ja burtiski no grieķu valodas). Baznīca ir par to pašu! Dievs nāk šeit satikt cilvēku: priecājies! Kungs ir ar tevi! Tas, ka šī patiesība ir nemainīga, nedrīkst mūs apmānīt, gaidot, ka būs kaut kas tāds, ko vēl neesam dzirdējuši. Šī ir patiesība, kurai nevar atbildēt caur masku, attālināti, bez sirds drebēšanas un uztraukuma.
4. “Šodien ir sākums mūsu pestīšanai”. Tā kļuva patiesība pēc Marijas pazemīgā un vienkāršā “lai notiek, es esmu Tā Kunga kalpone.” Viņa uzdrošinājās sākt. Viņas drosmei mēs šodien svinam svētkus. Pēc viņas nāca citi. Viņu satikšanās ar nemirstību ir citāda; kādi sacīja kaut ko līdzīgu Marijas teiktajam, citi neatrada, ko sacīt, bet gāja, dzīvoja un darīja. Bet vienmēr satikšanās bija sīkumos, intimitātē, ikdienas apstākļos. Svēts sākums ir paslēpts ierastajā. Svētie uzdrošinās sākt no jauna. Svētie vienmēr spēj sākt no jauna. Būsim vērīgi dievkalpojumā, ierastajos liturģijas vārdos, sveicinājumos, atbildēs ir sākums mūsu pestīšanai. Dievam ir pašam savas domas. Viņam ir ko teikt. Lai kaut ko pateiktu, viņš reizēm izmanto arī pasludināšanu, svinīgu runāšanas veidu.