Redaktors
2021.03.16 14:01
Manas domas par to, kā savu skaustu pasargāt no dejojošas hiēnas.
Kanādiešu evolucionārās psiholoģijas un mārketinga profesors Gads Sāds savā jaunajā Grāmatā “Prāta parazīti” (The Parasitic Mind) atstāsta sarunu ar jaunu postmoderno feministi. Tā sākās ar jautājumu, vai viņa patiešām tic postmodernisma pamatnostādnei, ka nav universālu patiesību? Viņa ar pilnīgu pārliecību atbildēja, ka visas zināšanas patiešām ir relatīvas. Uz to Sāds iebilda, ka ir taču jābūt kādiem universāliem principiem, citādi tiekšanās pēc zinātniskām patiesībām ir pilnīga ilūzija. Mēģinot nosaukt piemēru, viņš jautāja, vai vispārēja patiesība varētu būt tā, ka cilvēku sugā bērnus dzemdē sievietes? Nepārprotamā riebumā pabolījusi acis un pāris reižu nosprauslojusies, viņa atcirta, ka esot pārsteigta par tik seksistisku piemēru. Kādas Japānas etniskās grupas garīgajā naratīvā vīrieši esot tie, kas dzemdē bērnus. Apzināti ierobežot bērnu dzemdēšanu tikai bioloģiskajā sfērā esot tik seksistiski! (Saruna notika 2004. gadā, kad “trans” ideoloģija vēl nebija sasniegusi mūsdienu augstumus.)
Tad Sāds izmēģināja nekaitīgāku piemēru. Vai universāla patiesība varētu būt tā, ka no jebkura skatu punkta uz zemes saule lec austrumos un noriet rietumos? Visu tautu jūrnieki taču ir paļāvušies uz šo kosmoloģisko faktu. Uz to jaunā postmoderniste atbildēja, ka tās esot tikai etiķetes. “Ko jūs domājat ar sauli”, viņa jautāja. “To, ko jūs saucat par sauli, es varu apzīmēt kā dejojošu hiēnu.” “Pieņemsim,” atbildēja Sāds, “bet vai mēs varētu vienoties par to ka dejojošā hiēna lec austrumos un noriet rietumos?” Uz to viņa atbildēja, ka austrumi un rietumi esot patvaļīgi pieņēmumi un viņa tādā birku piekarināšanas spēlē nepiedalīsies.
No tā viegli atrodam atbildi uz sākotnējo jautājumu, kā sevi pasargāt no dejojošas hiēnas. Ir jālieto iedeguma krēms ar pietiekamu HPF (hiēnas aizsardzības faktoru). Diemžēl ne tik viegli ir atrast atbildi “argumentiem”, kuri noliedz realitāti ārpus valodas, bet valodu dekonstruē, piešķirot pazīstamiem vārdiem citu saturu un labi zināmas lietas nosaucot jēdzienos ar pilnīgi citu nokrāsu. Postmodernisti valodas dekonstrukcijā ir vingrinājušies vairākas desmitgades kamēr mēs, pārējie neesam iedomājušies attīstīt argumentus, lai pierādītu, ka galds tiešām ir galds. Ir ļoti neierasti būt situācijā, kad jāpierāda tas, ko mūsu kultūra gadu simtiem ir pieņēmusi kā pašu par sevi saprotmu un kas ir bijis pašos sadzīves pamatos. Tomēr šis laiks to prasa arvien biežāk un daudziem akūti trūkst valodas aparāta, ar kuru to darīt. Tādēļ es vēlreiz ar prieku norādu uz jauno, intelektuālo tīmekļa žurnālu Telos.lv. Ceru, ka tas palīdzēs šo trūkumu novērst. Šeit būs saite uz interviju ar tā veidotājiem.
https://neatkariga.nra.lv/.../341343-mes-nesedesim-uz-zoga