Redaktors
2021.01.06 09:44
Mt.2:1-2, 9b-11
1 Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: 2 "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt." ... 9b Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. 10 Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. 11 Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres.
Zvaigznes diena. Epifānija jeb Atspīdēšana. Paturot prātā tos tālo dienu notikumus, mums šodien ir jājautā sev – ko man nozīmē šie notikumi? Ar ko šī zvaigznes diena ir tik īpaša, ka to ir vērts atcerēties un šo notikumu vēl atzīmēt?
Jesajas teiktie vārdi mums grib un var palīdzēt to saprast: Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. (Jes.60:1) Gaismai patiešām ir liela nozīme šīs Dieva radītās pasaules pastāvēšanā. Gandrīz nekas šajā pasaulē nevar pastāvēt bez gaismas. Tā ir vitāli nepieciešama augiem, dzīvniekiem un tāpat arī cilvēkiem. Bet šeit nav domāta fiziskā gaisma, kas nāk no kāda gaismas ķermeņa.
Apustulis Jānis raksta par Kristus piedzimšanu: Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku. (Jņ.1:9) Svēto Rakstu vārdiem runājot, visu pasauli nospiež garīga tumsa neatkarīgi no tā, vai pašlaik ārā ir dienas gaišums vai nakts melnums. Iepretī Dieva gaismai pasaule aizvien paliek tumsā.
Visu, kas tiek gaismā celts, apspīd gaisma, un viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma. (Ef.5:13) Pāvila vārdus pārfrāzējot: tas, kas ir Kristus gaismas apspīdēts, tas arī pats kļūst par gaismu, kas spīd citiem. Šo Kristus gaismu spēj novērtēt tikai tas, kas pats ir atdūries pret vienu vienīgu secinājumu savā dzīvē – es, nabaga grēcinieks, esmu saņēmis Kristus piedošanu. Šī Kristus gaisma ir viss, kas man ir vajadzīgs mūsu dzīvēs, tā ir Dieva žēlastība, kura manī varētu uzveikt to, kas nav mana paša spēkos.
1 Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: 2 "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt."
Zvaigzne vadīja gudros no Austrumiem un palīdzēja viņiem atrast Pestītāju. Šie austrumu gudrie nav kādi astrologi vai austrumu reliģiju pārstāvji, bet tie visticamāk ir pravieša Daniela mācekļi, kas no paaudzes paaudzei tālāk nodevuši Daniela mācību par Mesijas nākšanu pasaulē. Austrumu gudrie (magi) bija zinātnieki, kas pētīja zvaigznes, līdzīgi kā astronomi šodien. Atcerēsimies – astroloģijai nav nekāda sakara ar astronomiju. Astronomija ir zinātne, bet astroloģija ir māņticība jeb ticība māņiem. Visticamākais šiem gudrajiem nebija citi Vecās Derības raksti, kā tikai Daniela grāmata. Daniels bija mācījis, lai tie gaida zīmi debesīs no Dieva par Mesijas dzimšanu un beidzot to sagaidījuši, viņi nāk, lai sveiktu šo jaundzimušo Glābēju.
9b Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. 10 Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku.
Hērods un citi laicīgie valdnieki ir gatavi apspiest, pakļaut, pat nogalināt Jēzu, lai tikai no viņiem nezustu ne kripatiņas reiz piešķirtās varas. Bet Kristus valda arī pār to... jo Viņš ir Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks. (Jes.9:6) Tā ir vēsts, kuru mums atnes Zvaigznes diena.
Arī šodien mums joprojām ir kāda zvaigzne – Bībele, svētie raksti, kas var vadīt cilvēkus pie Kristus, ne tikai ļaudis no Austrumiem, bet visas pasaules ļaudis. Mēs pazīstam šo gaismu, ja mēs esam dzirdējuši Dieva vārda sludināšanu un tā ir iesakņojusies mūsu sirdīs. Un mūsu pienākums tagad ir iedegt sveci tumšās vietās un ļaut rīta zvaigznei uzlēkt to cilvēku sirdīs, kuri dzīvo “nāves ēnas zemē”. (Jes.9:1). „Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.” (Mt.5:15) Tas ir Dieva dotais uzdevums visiem kristiešiem. Neslēpsim patiesību no citiem, nesīsim to visiem tumsībā esošiem, lai arī viņu sirdīs var ataust patiesības gaisma.
11 Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres.
Gudrie vīri atrada meklēto. Zvaigzne, kas bija reiz atspīdējusi austrumu zemē, tagad atspīdēja ne tikai virs Bētlemes naktsmītnes, bet arī viņu sirdīs.
Gudrie Jēzum dāvāja īpašas dāvanas, kas katra atklāj kādu no Jēzus kalpošanas šķautnēm. Zelts – ķēnišķība, vīraks – priesterība, mirres – ciešanas un nāve. Jēzus ir Kungu Kungs un Ķēniņu Ķēniņš pāri visiem laikiem, Viņš ir augstais priesteris, kas pienesīs upuri – sevi pašu par visas pasaules grēkiem, Viņa dzīves noslēgums nesīs pestīsanu visiem ļaudīm caur Viņa ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos.
Zvaigznes diena ir dievišķās atklāsmes brīdis. Te ir Dieva žēlastības iespīdēšana manā un tavā sirdī. Jā, nemanāms, it kā neredzams, bet kur notiek Dieva ienākšana, atspīdēšana, tur nekas nevar palikt pa vecam. Šodienas vēsts mūs aicina līdz ar gudrajiem ielūkoties Kristus gaismā caur Svētajiem rakstiem, lai arī mēs varētu kļūt par gaismu saviem līdzcilvēkiem. ĀMEN.
Vecumnieku, Valles un Bārbeles draudžu mācītājs
Roberts Otomers