Redaktors
2020.11.24 22:56
"Šis ir, iespējams, viens no grūtākajiem sprediķiem, ko jebkad esmu sacījis. Zināmā mērā esmu to vilcinājis, dzīvodams cerībā, ka man tik drīz tas nebūs jāsaka, bet jāatzīst, ka pēdējā laika notikumi mani ir nolikuši vietā, kurā esmu spiests runāt par tām lietām, par kurām tik ļoti sāp sirds.
Svētais Antonijs jau trešajā gadsimtā, pravietojot par to, kas cilvēci sagaida nākotnē, ir sacījis šādus vārdus: "Nāks laiks, kad cilvēki kļūs neprātīgi. Kad viņi redzēs kādu, kurš vēl nav tāds kļuvis, viņi tam uzbruks un sacīs - tu esi neprātīgs vai traks, jo tu neesi kā viens no mums!"
Lai arī negribētos sacīt, ka šis laiks ir pienācis, tomēr, vērojot, kā attīstās notikumi, kuros galvenās personas ir viendzimuma attiecību ideoloģijas virzītāji, ir jāatzīst, ka Svētā Antonija izteikumus var pilnībā attiecināt uz situāciju šodien.
Kādu mēs gribam redzēt Latviju pēc pieciem, desmit vai piecpadsmit gadiem? Vai mēs, kristīgi, ticīgi cilvēki, esam tik bezspēcīgi šīs neprātīgās nākotnes realitātes priekšā, kurā dzīvo un ir iegrūsti jau miljoniem cilvēku pasaulē?
Tas, ko šodien redzam pasaulē, ir sekas tam, ka cilvēki ir novērsušies no dievišķās patiesības. Novērsdamies no Dieva, cilvēks pats sevi noliek dzīvā Dieva vietā. Un, kā apustulis Pāvils raksta - viņu neprātīgās sirdis ir aptumšojušās, un tie nodevušies kaunpilnai kaislei.
Šajā neprātības tumsā mums ir jāatceras, ka Dievs ir tuvu. To neaizmirsīsim, kad liekas, ka tumsa apņem šo zemi, valsti un tautu, un pasauli. Ja mēs paliekam Kristū un Kristus paliek mūsos, tad Viņa Gara gaisma būs lielāka par jebkuru tumsu."