Šī lapa ir izdrukāta no LELB
Interneta adrese:
http://lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=2630Cesvaines ev.lut. draudzes dievnamam 140!
Redaktors
2019.11.17 00:02
Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!
1879.gada 14.novembrī tika iesvētīts Cesvaines ev.lut. draudzes jaunais dievnams.
17. novembrī plkst. 10:00 Cesvaines ev.lut. draudze ar pateicību svin 140. gadadienu dievnamam.
Dieva vārds šī gada 14. novembrim ir no 118.psalma: “Ak, Kungs, palīdzi! Ak, Kungs, lai labi izdodas! Ps. 118:25
118.Psalms iesākas un noslēdzas ar apliecinājuma un pateicības vārdiem: “Teiciet To Kungu, jo Viņš ir mīlīgs; tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi! “ Ps. 118:1
Cesvaines draudze un dievnams ir piedzīvojis grūtus laikus, kuros līdz ar Dāvidu ticīgie varēja saukt: “Mani grūstin grūda, lai es kristu, bet Tas Kungs man palīdzēja. Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma, Viņš ir mans glābējs.“ Ps. 118:13-14. Cesvaines draudze un dievnams piedzīvojis vajašanu un izpostīšanu, tomēr Dieva žēlastībā atjaunots. Dieva žēlastība ir mūžīga - šodien varam izsaukties priekā: “Tas ir Tā Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs. Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!”
Pateicamies Dievam par visiem ticības brāļiem un māsām, kas ir uzticībā un mīlestībā kalpojuši, apliecinot ticību, kalpojot pie dievnama to sargājot un atjaunojot. Pateicamies Dievam par katru mācītāju, kas pēc Viņa prāta ir mums dots. Cesvaines draudze tika atjaunota 1991. gada 8. maijā. Kopš draudzes atjaunošanas ir kalpojuši sekojuši mācītāji:
Valdis Stradiņš 1990-1991
Juris Uļģis 1991.gads
Dainis Markovskis 1992-1994
Viesturs Vāvere 1994-1999
Osvalds Miglons 1999
Ingus Dāboliņš 1999-2010
Hanss Martins Jensons 2010-2015
Sprediķis Cesvaines jaunās baznīcas iesvētīšanas dievkalpojumā 1879.gada 14.novembrī. Jāņa par.gr. 21.,1.-4 (iesākuma trūkst)
Dievs tas Kungs lai dod, ka no šīs kanceles tik Dieva svētītie un pastiesīgie vārdi vien tiktu sludināti, ne cilvēku gudrības vārdi, bet mūžīgās Dieva gudrības vārdi, patiesības un dzīvības vārdi.
Lai Dievs pasargā, ka ne mūžam neviens šinī kancelē nestāvētu, kas savu godu meklē, bet tik vien tā Kunga godu, kam vien gods un slava pieder laicīgi un mūžīgi. Lai Dievs pasargā, ka neviens, kas šeit stāvētu, kas to vien runā, pēc kā tiem ļaužu pulkiem ausis niez.
Un Dievs lai dod, ka tie Dieva vārdi, kas no šīs kanceles no patiesīgiem Dieva lieciniekiem tiks sludināti, allažiņ atrastu atvērtas ausis un sirdis un nevienam klausītājam nebūtu nāves smarža uz nāvi, bet viņam paliktu par dzīvības smaržu uz dzīvību. Dievs tas Kungs lai dod, ka visi tie bērniņi, kas pie šī altāra tiks kristīti, paliktu par īsteniem Dieva bērniem un savā laikā par svētīgiem Dieva mantiniekiem. Dievs lai dod, ka visi tie jaunekļi un jaunietes, kas pie šī altāra tiks iesvētīti, paliktu pie krietniem un nešaubīgiem Jēzus Kristus lieciniekiem un Viņa vārdu apliecina līdz pēdīgai dzīvības dvašai ar savu dzīvošanu un savu miršanu!
Dievs lai dod, ka visi tie pāri, kas pie šī altāra tiks laulāti, īstenu laulības svētību piedzīvotu un kristīgā draudzē dzīvotu Dievam par godu un sev pašiem par mūžīgu svētību. Dievs Tas Kungs lai dod, ka visi tie, kas pie šī altāra nāks, ar savām grēku nastām apgrūtināti, meklēdami atsvabināšanos no šīs briesmīgās nastas, to atrastu pilnīgi un bagātīgi, ko meklē: Dieva žēlastību, grēku piedošanu un svētu Dieva mieru.
Dievs lai dod, ka visas tās dvēseles, kas pie šī altāra baudīs žēlastības mielastu, Kristus miesu un asinis, šīs debešķīgās dāvanas saņemtu ne par sodu, bet par bagātu svētību šeit laicīgi un tur mūžībai!
Dievs Tas Kungs lai žēlīgi tā šo jauno Dieva namu svētī, ka lai neviens, kas pār viņa sliekšņiem būs kāpis un te būs ienācis, nesvētīts neietu ārā un mājās. Tas notiks, kad šis Dieva nams būs allažiņ paliks šai draudzei viens mīļš un dārgs mājoklis, kur nepiekusuši un neapnikuši, ticīgi un patiesīgi, uzticīgi un uzcītīgi Dievu, to mūžīgo žēlastības un dzīvības avotu meklēdami meklēs un ar atvērtām sirdīm no Viņa atvērtām debesīm, Viņa bagātās svētības straumes saņems. Tad tiešām arī par šo namu varēs izsaukties: “Redzi, viens Dieva dzīvoklis pie tiem cilvēkiem, un Viņš pie tiem mājos un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs pie tiem viņiem par Dievu!” Un tad beidzot šis Dieva nams paliks par svētu un svētīgu debesu priekšnamu, kur visas patiesīgas, ticīgas dvēseles, lai gan vēl mirstamās miesās būdamas, tomēr jau šinī mūžā varēs baudīt tās nākamās pasaules spēkus, mūžīgas dzīvības mieru un prieku.
Kas šinī namā ieiet, lai nokrata priekš viņa durvīm pasaules pīšļus no savām kājām, kas še ieiet, lai aizmirst pasauli un viņas priekus un bēdas un lai tik uz to vien skatās un klausās, ka bildi viņš ierauga pār altāru uzceltu: kas ar savām asinīm mūs atpircis un ar savām mīlestības saitēm mūs ar sevi sadraudzējis. Viņa bildes liecību: “Tik ļoti Dievs to pasauli mīlējis, ka Viņš savu paša vienpiedzimušo dēlu devis, ka visiem tiem, kas uz Viņu tic, nebūs pazust, bet to mūžīgo dzīvošanu dabūt.” Un atkal Viņa bildes otrā pusē lasām latviešu valodā: “Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi; Es jūs gribu atvieglināt.” Šinīs vārdos ir īsumā viss evaņģēlijuma kodols izteikts. Uz Kristus krustu gruntējas visa kristīgā draudze un visa kristīgā ticība, un visa kristīgā dzīvošana, un visa kristīgā iepriecināšna un cerība un dzīvojot un mirstot, laicīgi un mūžīgi.To caur tiem vārdiem, ko lasām šīs bildes labā un kreisā pusē, - bet viss šis Dieva nams mums to atgādina un apliecina, un māca no tiem dziļi zemē apslēptiem pamatiem līdz augstā torņā galam. Šī baznīca ir Krusta baznīca, Viņas pamatam ir Krusta bilde, viņas mūri paceļas pēc Krusta bildes, viņas iekšpuse rāda Krusta bildi un uz viņas slaidā torņa spīd krusta zīme. Tā krusta zīme mums, Jēzus mācekļiem, palikusi par mūsu ticības zīmi; caur Kristus ciešanām pie Krusta un Viņa spēcīgu augšāmcelšanos tā ciešanu un nāves zīme ir pārvērtusies par uzvarēšanas un dzīvības zīmi. Tas ir mūsu karogs, apakš kā gribam cīnīties un apakš kā cīnīdamies droši drīkstam cerēt, ka uzvarēsim miesu un asinis, grēku un pasauli, elli un nāvi! Tas spīdošais krusts baznīcas torņa galā rāda kā svēts pirksts uz augšu, lai uz augšu paceļam sirdi un prātu, uz turieni, kur mūsu īstenā Tēva zeme, no kurienes sagaidām savu Kungu un Pestītāju Jēzu Kristu un to jauno svēto Dieva pilsētu, to jauno Jeruzālemi, to īsteno pilnīgo Dieva namu, kur Dieva pinīga godība valda, to īsteno Dieva dzīvokli pie tiem cilvēku bērniem, par ko Jānis to svēto balsi no debesīm dzirdējis: “Redzi, Viena Dieva dzivoklis pie tiem cilvēkiem, un Viņš pie tiem mājos, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs pie tiem viņiem par Dievu.”
Šeitan vēl tikai priekšnamā mītam. Gan jau tagad Tas Kungs mūsu vidū ar savu brīnišķu godību, bet mūsu miesas acis Viņu vēl neredz un Viņa pilnīga godība mums vēl apslēpta. Gan jau tagad esam Viņa ļaudis, bet vēl tas grēks mums pielipis, kas vienmēr grib stāties starp Viņu un mums un mūs atšķirt no Viņa. Gan jau tagad pie visām ticīgām dvēselēm tie vārdi sāk piepildīties: “Un Dievs nožāvēs visas asaras no Viņu acīm.” Simti un tūkstoši Dieva bērni to visos laikos piedzīvojuši, cik brīnišķi tas Kungs prot iepriecināt un bēdu asaras par prieka vīnu pārvērst; bet tādas izredzētas stundiņas, kur bijām jutuši un baudījuši, cik laipnīgs tas Kungs, atkal paiet, un mums savs ceļš tālāk jāstaigā caur bēdu un asaru ieleju. Gan jau tagad tas Kungs spēj savus izredzētos nāves priekšā un nāves vidū brīnišķi iepriecināt un stiprināt, tā ka tie priecīgā ticībā uz Viņu jau tagad spēj izsaukt: “Nāve, kur ir tavs dzelonis, elle, kur ir tava uzvarēšana?” Gan jau tagad Viņš stāda mūžīgas dzīvības spēkus savu ticīgo mācekļu sirdī pēc savas lielās apžēlošanas: “Kas tic uz to Dēlu, tam ir tā mūžīgā dzīvošana!” Un atkal: “Kas manu miesu ēd un manas asinis dzer, tam ir tā mūžīgā dzīvība un es viņu uzmodināšu pastarā dienā.” “Es esmu augšāmcelšanās un tā dzīvība: kas iekš manis tic, jebšu tas būtu nomiris, tas dzīvos, un, kas dzīvo un tic iekš manis, tas mūžam nemirs.” Bet tomēr mums visiem vēl priekšā stāv karsta cīnīšanās ar to nāvi, to pēdīgo ienaidnieku, citam grūtāka, citam vieglāka, kā katram tas Kungs to nolicis. Vēl neesam tai pilnīgā mūžīgā svētumā, tikai priekšnamā.
Bet tā pati žēlīgā un spēcīgā roka, kas mūs ievedusi šai priekšnamā, mūs vedīs tālāk un augstāk, arī iekš tā mūžīgā Dieva nama, kur tiem izredzētiem Dieva bērniem mūžīgas dusas vietiņas sataisītas. Lai tas Kungs mums tā svētī to priekšnamu, kur tagad mūs savienojis, ka arī tai mūžīgā Dieva namā visi varētu satikties un tiktu pieskaitīti pie tiem svētiem izredzētiem pulkiem, par ko Jānis to balsi no debesīm dzirdējis izsaucamies: “Redzi viens Dieva dzīvoklis pie tiem cilvēkiem, un Viņš pie tiem mājos, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs pie tiem viņiem par Dievu!”