Redaktors
2019.11.11 18:01
Valsts svētki mums kā kristiešiem un patriotiem, ir ar divējādi svarīgu nozīmi.
Jau pats vārds "svētki" saskan ar vārdu "svētīt". Kristieši kā Latvijas pilsoņi un Dieva valstības pilsoņi svin Lāčplēša dienu un Latvijas Proklamēšanas dienu, kā Dieva svētības izpausmi mūsu nācijai un Tēvzemei.
Arī vārds "patriotisms" sasaucas ar vārdu patros, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "tēvs". Mēs atzīstam Latviju par Tēvzemi divās nozīmēs: tā ir gan mūsu tēvu asinīm slacīta, izcīnīta un izkopta zeme, gan tā ir arī mūsu Debesu Tēva dota vieta, kur mums kā nācijai dzīvot, Viņam par godu un citiem par svētību.
Tas, ka mēs varam būt tauta ar savu teritoriju un neatkarību, ir Dieva darbs caur mūsu priekštečiem Brīvības cīņās. Tas sasaucas ar Radītāja nodomu jau pie Ādama un Ievas, lai viņi savu dzimteni koptu un sargātu. Viņi to nenosargāja no pretinieka meliem un pazaudēja to, kas bija uzticēts. Lāčplēša dienā mēs svinam notikumu, kad mums izdevās nosargāt Rīgas un Latvijas krišanu liela pārspēka priekšā. Cīņu pret šo pārspēku, kas līdzinājās Dāvida un Goliāta cīņai, plānoja Pēteris Voldemārs Radziņš, kurš kā štāba priekšnieks vadīja visas Rīgas, Zemgales un Latgales atbrīvošanas kaujas. Viņš teica: "Kā atsevišķa cilvēka, kā tautas un valsts stiprums nedibinājās vis tik daudz uz fiziskām vai prāta spējām, cik uz morāliska spēka, kam ir reliģijas pamats. Ticība ir galvenais dzīves impulss.” Tā teica cilvēks, kurš sevī apvienoja dziļu paļāvību uz Trīsvienīgo Dievu un lielu atbildību par uzticēto Latviju.
Kristīgajā ticībā māca, ka attieksmē un attiecībās ar Trīsvienīgo Dievu, mēs vienmēr esam un paliekam kā paļāvīgi un mīlēti Dieva bērni. Šo piederību esam ieguvuši caur Kristību un ticību Kristum kā mūsu Glābējam un Vidutājam. Savukārt, attieksmē pret sevi un visu apkārtējo pasauli mēs esam atbildīgi pieaugušie. Šo misiju esam ieguvuši līdz ar piedzimšanu Latvijā. Bērna un pieaugušā attieksmes nedrīkst jaukt vietām, lai neizturētos pašpietiekami attieksmē pret Dievu, bet infantili attieksmē pret savu Dzimteni. Uz šādu divējādu attieksmi mums rāda arī krusta zīme, kurā ir gan vertikālā, gan horizontālā ass. Vertikālā ass vienmēr ir mana mijiedarbība ar Trīsvienīgo Dievu, kurā tiek uzturēta mana Debesu Valstības pilsoņa identitāte caur Evaņģēliju, Sakramentiem un sadraudzību Kristus Baznīcā. Horizontālā ass man kā Dieva bērnam ir labie darbi, misija un kalpošana saviem līdzcilvēkiem un Tēvzemei, atbilstoši spējām, iespējām un Svētā Gara Dāvanām. Tādā veidā realizējas lūgšana "Dievs, svētī Latviju!”.
Aicinu svinēt un apliecināt valsts svētkos Dieva varenos darbus pie mūsu nācijas un ikdienas! Lai svētīgi svētki!
Uģis Brūklene, Usmas draudzes mācītājs, NBS virsnieks