Redaktors
2019.05.15 07:45
LELB Bīskapu kolēģijas viedoklis par Eiropas parlamenta vēlēšanām un par KNAB uzsākto pārbaudi katoļu bīskapu vēstījuma sakarā
Tuvojoties 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas katoļu bīskapu konference ir publicējusi vēstījumu, kurā “vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās.”1 Neilgi pēc tam tika ziņots, ka šī atgādinājuma dēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis pārbaudi par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem. Tāds pavērsiens liek raizēties par vārda brīvības stāvokli mūsu valstī un vaicāt, vai tiek īstenota valsts un baznīcas šķirtība, kuru paredz Latvijas Republikas Satversmes 99. pants.
Katoļu Bīskapu vēstījumā nav norādīts, par kuriem kandidātiem vai partijām kristiešiem jābalso. Tajā ir uzsvērts, ka, izdarot izvēli, vēlētājiem vajadzētu lietot ne tikai saimnieciskās, bet arī tikumiskās mērauklas. Starp tādām īpaši ir izcelta cieņa pret cilvēka dzīvību no ieņemšanas brīža līdz dabiskajai nāvei un apņēmība glabāt un stiprināt ģimenes vērtības. Mūsu vērtējumā tā nav vēlēšanu aģitācija, bet aicinājums atcerēties pamatvērtības, kuras caurauž visu kristīgās civilizācijas ētosu. Tādu aicinājumu var atbalstīt arī LELB Bīskapu kolēģija un droši vien katrs kristīgs cilvēks.
Ir grūti izsekot domai, kā uz tāda bīskapu vēstījuma sūtīšanu draudzēm var attiecināt likuma pantu, kurš aizliedz baznīcās izvietot politiskās aģitācijas materiālus.2 Tūkstošiem gadu bīskapi ir vērsušies pie ticīgās tautas ar tikumiska satura aicinājumiem. Jau apustuļi rakstīja vēstules, kurās aprakstīja arī kristiešu pareizu rīcību attiecībās ar valsti. Tās tika nolasītas draudžu dievkalpojumos un sapulcēs, un ir pat ietvertas Bībeles tekstā. Tā ir bijis no baznīcas iesākuma līdz mūsu dienām. Ja Latvijā neapdomīgi ir pieņemti tādi likumi, kuri ierobežo apustuļu iedibināto baznīcas tradīciju, tad tie ir jāmaina vai ir jāprecizē to skaidrojums. Pretējā gadījumā var rasties aizdomas par reliģiskās brīvības ierobežošanu un Satversmes pārkāpumu, ko tiešām vajadzētu pārbaudīt. Daudzi mūsu valsts iedzīvotāji joprojām neuzskata, ka ir svarīgi piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un nepietiekami novērtē to, cik dziļi tā lēmumi ietekmē dzīvi Latvijā. Aicinot kristiešus piedalīties un izdarīt pārdomātu, tikumiskos apsvērumos balstītu izvēli, baznīca rīkojas sabiedrības interesēs un valsts labklājības vārdā. To vajadzētu veicināt nevis kavēt ar iebiedēšanu un aizliegumiem.
Ar kandidātu sarakstiem un partiju programmām var iepazīties CVK mājaslapā.3 Pirms 13. Saeimas vēlēšanām LELB aptaujāja politiķus un partijas par viņu nostāju dažādos jautājumos, kādus bija iesūtījuši Latvijas iedzīvotāji. Ar atbildēm var iepazīties LELB mājaslapā.4 Svarīgi ir arī ņemt vērā, kurai EP frakcijai kandidāti gatavojas pievienoties.5 Kā eiropiešiem mums ir svarīgi, kādas idejas Eiropas Savienībā gatavojas stiprināt Latvijas parlamentārieši. Kā Latvijas pilsoņiem mums ir svarīgi, kādas vērtības viņi, ņemot talkā savus Eiroparlamenta kolēģus, centīsies ieviest Latvijā. Mēs aicinām visus aktīvi un pārdomāti piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un, izdarot izvēli, ņemt vērā arī kristiešiem svarīgas tikumiskās vērtības.
Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags
Daugavpils bīskaps Einārs Alpe
Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons
Bīskaps Pāvils Brūvers
1 Katoļu bīskapu konferences vēstījums
2 Ir grūti izsekot domai, kā uz tāda bīskapu vēstījuma sūtīšanu draudzēm var attiecināt likuma pantu, kurš aizliedz baznīcās izvietot politiskās aģitācijas materiālus – stendus, plakātus, afišas u.tml.
3 Kandidātu saraksti un partiju programmas
4 LELB aptaujas rezultāti
5 Eiropas Parlamenta politiskās grupas
http://www.eppgroup.eu/
http://www.socialistsanddemocrats.eu/
http://www.alde.eu/
http://www.greens-efa.eu/
http://ecrgroup.eu/
http://guengl.eu/
http://www.efddgroup.eu/
http://enfgroup-ep.eu/