Redaktors
2018.11.28 21:50
Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lēma par
grozījumiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā un grozījumiem
Reliģisko organizāciju likumā, kuru virzība bija uzsākta 12.Saeimā. Deputātiem bija jāizšķiras par to vai turpināt šo likumprojektu izskatīšanu 13.Saeimā.
Diemžēl no 9 komisijas locekļiem uz sēdi bija ieradušies tikai 6. Deputāti uzklausīja LELB, Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Uzņēmuma reģistra, Finanšu ministrijas, kā arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) pārstāvjus. Kā zināms LELB likuma grozījumu projekts pēc tā iesniegšanas Saeimā šī gada pavasarī bija izraisījis asu reakciju no LELBĀL puses, kura apgalvoja, ka tikai viņi ir patiesie LELB mantinieki un LELB esot tikai padomju varas veidots neleģitīms veidojums. Retorika tolaik no LELBĀL puses bija skarba. Pēc LELB argumentētiem aizrādījumiem tā ir kļuvusi piesardzīgāka. Tāpat LELB likuma projekts izpelnījās kritiku atsevišķos jautājumos arī no Saeimas Juridiskā biroja u.c. personām. LELB jau pirms likumprojekta apstiprināšanas pirmajā lasījumā solīja labot visas strīdīgās vietas. LELB savu solījumu izpildīja, iesniedzot savus priekšlikumus 2.lasījumam, kuros bija novērstas vai pat izņemtas visas strīdīgās vietas, kuras iepriekš oponenti bija uzrādījuši. To LELB pārstāvji šodienas komisijas sēdē arī uzsvēra. Līdz ar to bija noņemti visi šķēršļi likumprojekta tālākai skatīšanai un vairs nebija pamatotu argumentu, kāpēc 13.Saeima nevarētu skatīt tālāk šo likumprojektu.
Diemžēl komisijas sēdes laikā bija jākonstatē, ka lielākā daļa dalībnieku nemaz nebija iepazinušies ar likumprojektu un LELB priekšlikumiem, jo bija jūtams, ka viņiem ir viedoklis, ko nekas nespēj mainīt, tāpēc nav vērts citus uzklausīt. Neskatoties uz to debates bija diezgan garas. Noslēgumā deputāts Boriss Cilēvičš izteica ļoti gudru priekšlikumu – lai arī viņš pats nav pārliecinās par šo grozījumu nepieciešamību, tomēr virzīt tālāk šos grozījumus un ļaut to izlemt ar balsojumu visai Saeimai, nevis tikai 6 deputātiem. Šo priekšlikumu atbalstīja tikai 2 deputāti - Boriss Cilevičs un Vladimirs Nikonovs. Pārējie 4 deputāti - Artuss Kaimiņš (komisijas priekšsēdētājs), Andrejs Judins, Linda Liepiņa un Dace Rukšāne-Ščipčinska iestājās pret LELB likuma grozījumu tālāku skatīšanu 13.Saeimā. Līdz ar to visi 13.Saeimas deputāti nemaz līdz viedokļa izteikšanai balsojumā netika, jo 4 deputāti uzņēmās atbildību, pretēji LELB priekšlikumiem, šo likumprojektu tālāk nevirzīt.
Ko tālāk? Par to, ka šie LELB likuma grozījumi mūsu baznīcai ir nepieciešami esam jau iepriekš daudz stāstījuši – gan lai salāgotu likumu ar mūsu Satversmi, gan lai atjaunotu vēsturisko kopību un vienību ar Vācu evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā, gan izslēgtu pēc iespējas nevajadzīgu valsts iejaukšanos Baznīcas iekšējās lietās, stiprinot valsts un Baznīcas šķirtības principu. Tomēr nekas nelabojams jau nav noticis. Saeimas komisija šajā pašā sēdē bez balsojuma lēma virzīt tālāk skatīšanai 13.Saeimā grozījumus Reliģisko organizāciju likumā. Tad arī daļu no jautājumiem mēģināsim risināt ar priekšlikumiem šī likuma grozīšanā, bet par pārējo sniegsim jaunus priekšlikumus grozījumiem LELB likumā jau citā veidā, formā un kvalitātē.
Pārdomājot šodien piedzīvoto Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē mani neizbrīna komisijas lēmums – mēs paši esam deputātus ievēlējuši un devuši viņiem varu šādus jautājumus izlemt arī nerēķinoties ar mūsu pašu viedokli. Jau vairākkārt esmu uzsvēris, ka mūsu attieksmei pret valsts varu jābūt tādai kā Dieva vārds (Rom.13:1.-7.) mūs uz to māca: “Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas…….” Mēs noteikti paklausībā šo lēmumu pieņemam un turpināsim likumīgā ceļā risināt mūsu Baznīcai nepieciešamos jautājumus.
Šajā sēdē diemžēl nācās saskarties ar citu nepatīkamu lietu – komisijas priekšsēdētājs mūs iepazīstināja ar LELBĀL it kā pārstāvja Kārļa Žola vēstuli, kurā viņš aicināja komisiju neskatīt tālāk grozījumus LELB likumā! Pats Kārlis Žols izteicās, ka šo vēstuli ir atbalstījusi LELBĀL Virsvalde un arhibīskape……? Vai tiešām atkal?!
Pēc neskaitāmajiem LELBĀL pārstāvju Latvijā šķeltnieciskajiem izgājieniem un visu apvainojumu (LPSR baznīca u.c.) gūzmas, ko LELB bija norijusi aizvadīto gadu laikā, šī gada jūnijā mēs bijām ļoti priecīgi kopējā LELB un LELBĀL Virsvalžu sēdē konstatēt, ka gribam būt sadraudzībā un vienotībā. Kopīgi vienojāmies, ka ir spēkā mūsu Baznīcu augstāko lēmējinstitūciju apstiprinātie Kopīgie noteikumi un ka vēlamies atjaunot Sadarbības padomes darbu. Mūsu Kopīgie noteikumi nosaka, ka katra Baznīca savu Likumu jautājumus risina patstāvīgi. Mēs vairākkārt iepriekš esam aicinājuši LELBĀL neiejaukties LELB iekšējās lietās un nepārkāpt mūsu Kopējos noteikumus. Diemžēl tas ir atkal noticis. Turklāt ciniskāks par pašu faktu ir veids kā tas ir izdarīts – iepriekš LELB par to neinformējot un iesūtot pēdējā brīdī tā, lai mēs par to uzzinātu tikai komisijas sēdē. Atkal LELBĀL pārstāvis ir uzsācis Baznīcas un tautas šķelšanu, demagoģiski to piedēvējot mums! Tā dažkārt mēdz rīkoties biznesa vai politiskajā vidē, bet vai tas ir pieņemami kristiešiem?
Esmu vairākkārt LELBĀL pārstāvjus aicinājis vienoties beidzot par Sadarbības padomes sēdes organizēšanu. LELB jau jūnijā izteica gatavību šīm sarunām. Tomēr apzināti vai neapzināti no LELBĀL puses turpmākās sarunas ir bijušas novilcinātas. Un pēc šodienas notikumiem, kad atkal ir notikusi klaja iejaukšanās mūsu iekšējās lietās, mums ir nopietni jāpārdomā vai visas šīs darbības no LELBĀL puses, kas vērstas uz mūsu Baznīcas un sabiedrības šķelšanu ir tikai viņu izmisīga cīņa par savu juridisko statusu vai arī aiz tā visa stāv daudz nopietnāki spēki, kuru mērķis ir graut jebkādu morāli sabiedrībā, lai to sašķeltu un varētu ar šādu sašķeltu sabiedrību viegli manipulēt. Mums ir jāpieņem lēmums vai šajos apstākļos vispār ir iespējamas jebkādas sarunas ar LELBĀL. Tāpēc esmu pieņēmis lēmumu mūsu Virsvaldes sēdē 12.12. iekļaut darba kārtībā jautājumu par sarunu ar LELBĀL turpināšanu vai pārtraukšanu.
Lai mūsu lēmumi nebūtu balstīti tikai personīgi piedzīvotā ietekmē, es aicinu mūsu draudžu locekļus līdz 10.12. uz e-pastu lelb@lelb.lv vai pasta adresi Mazā Pils iela 4, Rīga, LV -1050 iesūtīt savus viedokļus un priekšlikumus par to kā mums rīkoties šajā situācijā attiecībās ar LELBĀL. Tāpat aicinu turpināt aizlūgt par Saeimas deputātiem, kā arī par LELBĀL Virsvaldi un arhibīskapi.
LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš
P.S. Ņemot vērā šodienas mūsu Kopīgo noteikumu pārkāpumu no LELBĀL puses, uzskatu par atsaucamu arī mūsu vienpusējo moratoriju par savstarpēji nesaskaņotu paziņojumu nesniegšanu masu medijiem.
http://kancele.net/savi/raksti/bcd11.html?fbclid=IwAR1GY2J3WApqPmzIrZYKf9pJSE96hcXGfBmSVAWi6pkU8rcVd-zcxV6bcYk
http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/a6290bf9b04c7a58c22583520036df7a/$FILE/3_118_13_18.pdf