Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. EV. 2. 8.-9.
Šodien, 7.augustā, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) arhibīskaps, bīskapi, Virsvaldes un Pastorāta pārstāvji par godu pirmā Latvijas luteriskās Baznīcas vadītāja Kārļa Irbes 157. gadu jubilejai pie viņa kapa vietas Meža kapos noturēja svētbrīdi.1861.gada 7.augustā Gaiķu pagasta Lielsatiķu „Sīļos” rentnieka Kristapa Irbes un viņa sievas Lavīzes ģimenē piedzima dēls Kārlis, kuru 1922.gada 23.februārī ievēlēja par pirmo Latvijas luterāņu baznīcas vadītāju. Kārlis Irbe no 1881.gada līdz 1886.gadam studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē, kur iemantoja cieņu un autoritāti latviešu studējošā jaunatnē un sabiedrībā. 1915.gadā viņš kļuva par latviešu bēgļu mācītāju Harkovā - Ukrainā, iesaistījās arī Bēgļu palīdzības centrālkomitejas darbā. 1917.gadā Maskavā viņš nodibināja pirmo latviešu evaņģēliski luterisko Pētera draudzi. Trīs gadus vēlāk, 1920.gadā, atgriezās Latvijā un piedalījās Latvijas baznīcas satversmes izstrādāšanā. 1922.gada 16.jūlijā Jēkaba baznīcā, svinīgā dievkalpojumā, kurā piedalījās arī Satversmes Sapulces prezidents Jānis Čakste un gandrīz visi valdības locekļi, Zviedrijas baznīcas primass, Upsalas archibīskaps Natans Söderbloms, asistējot Igaunijas ev. lut. bīskapam Jakobam Kukkam konsekrēja Kārli Irbi par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas bīskapu. Iedibinot bīskapa amatu un apzīmējot garīgās pārraudzības kalpošanu, Upsalas arhibīskaps Nātans Sēderblūms Kārlim Irbem dāvināja zizli, kurš joprojām atrodas Rīgas arhidiecēzē un tiek nodots no aizejošā bīskapa nākošajam.