Redaktors
2018.04.27 09:45
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (LELB) ir darbojusies nepārtraukti, un jau šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka LELB ir tiesiskā mantiniece līdz 1940.gadam pastāvējušai LELB. To Latvijas valsts ir jau atzinusi, gan reģistrējot LELB 1991.gadā, gan atgriežot LELB un LELB draudzēm līdz 1940.gadam piederējušos īpašumus, gan slēdzot līgumu ar LELB 2004.gadā un arī izdodot likumu par LELB 2008.gadā.
LELB un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) Sinodes 1998.gadā ir vienojušās, ka tās vieno kopīga izcelšanās, vēsture, valoda, ticība un sakramenti, kā arī noteikušas, ka LELB un LELBĀL, saglabājot savu tiesisko patstāvību, ir publiski tiesiska rakstura reliģiskas organizācijas, kas savā darbībā ievēro savu mītnes zemju Satversmes, likumus, bet savā iekšējā dzīvē ir patstāvīgas.
2018.gada 19.aprīlī Saeimā iesniegto LELB likuma grozījumu priekšlikumus LELB tiesību komisija ir gatavojusi jau kopš 2017.gada sākuma, un to mērķis ir LELB Satversmes normu aizsardzība pret nepamatotu to interpretāciju no valsts un citu personu puses, kā arī mazināt birokrātisko slogu, atvieglojot dažādas procedūras.
LELB vienmēr ir uzsvērusi, ka LELB un LELBĀL vienotības jautājumi risināmi nevis cīnoties par tiesiskā mantinieka statusu, bet gan atbilstoši abu baznīcu Kopīgajiem noteikumiem Sadarbības padomē, jo LELB un LELBĀL ir vienas Kristus Baznīcas sastāvdaļas.