Redaktors
2018.04.12 13:22
2018. gada 10. aprīlī, LELB Bīskapu kolēģija, kuras uzdevums ir veidot un sekmēt LELB un valsts attiecības, apstiprināja LELB Tiesību komisijas izstrādātos grozījumus Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā. Arhibīskaps ir vērsies pie Saeimas deputātiem ar lūgumu atbalstīt likuma grozījumus, jo tie atspoguļo LELB aktuālās vajadzības un pilnveido normatīvo regulējumu. Luteriskā baznīca pateicas deputātiem Ringoldam Balodim, Hosamam Abu Meri, Nellijai Kleinbergai, Gaidim Bērziņam, Augustam Brigmanim, Imantam Parādniekam, Gunāram Kūtrim un Jūlijai Stepaņenko, kuri, atsaucoties Baznīcas aicinājumam, ir parakstījuši iesniegumu par likuma grozījumu projekta iekļaušanu Saeimas darba kārtībā. Luterticīgajiem pilsoņiem ir svarīgi apzināties, ka deputāti kā īsti viņu priekšstāvji iedziļinās ticīgās tautas vajadzībās un ir gatavi rīkoties tās labā.
2004. gadā Latvijas Republika un LELB noslēdza līgumu, kurš 2008.gadā pārtapa par “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumu”. Līdzīgi līgumi tika parakstīti un likumi pieņemti arī par Latvijas Pareizticīgo Baznīcu, Latvijas Baptistu Draudžu Savienību, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcu, Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienību, Latvijas Apvienoto Metodistu Baznīcu un Rīgas ebreju reliģisko draudzi.
LELB likums darbojas jau desmit gadus un tas ir pietiekami ilgs laiks, lai likumu izvērtētu un veiktu tajā pirmās izmaiņas. Pirms Grozījumu izstrādes LELB apzināja savas iekšējās normatīvās vajadzības un arī valsts praksi reliģisko organizāciju reģistrācijas procedūrās. LELB Tiesību komisija jau vairākus gadus risināja problēmas, kas radās Latvijas valsts un Baznīcas tiesiskajās attiecībās. Komisija ir secinājusi, ka dažos jautājumos likuma normas nav pilnīgas un to piemērošana rada problēmas – valsts institūcijas interpretē LELB satversmi un iekšējos normatīvos aktus pretēji tam, kā tos izprot baznīcā. Pēdējā laikā īpaši aktuāli ir jautājumi par to, kā Baznīcai jāpilda ES regulas un no tām izrietošie normatīvie akti, kas tuvākajā laikā radīs ievērojamus sarežģījumus Baznīcas un draudžu ikdienas darbībā. Ir uzsākts darbs pie vienošanās projekta par Vācu evaņģēliski luteriskās Baznīcas Latvijā pievienošanos LELB, lai atjaunotu 1928.gada Baznīcas satversmē noteiktās autonomās vācu draudžu tiesības, veidojot nodaļu LELB sastāvā, kurai būtu juridiskās personas tiesības un reliģiskās organizācijas statuss. Taču esošā normatīvā kārtība šādu iespēju neparedz un tāpēc ir nepieciešams radīt LELB likumā priekšnosacījumus Baznīcas vienotības atjaunošanai.
Balstoties uz LELB ierosinājumu, LELB likumā ir nepieciešams iekļaut preambulu, reģistrācijas procedūras būtu jāaizvieto ar paziņošanas kārtību, jāparedz juridiskas personas un reliģiskās organizācijas tiesiskais statuss arī Baznīcas struktūrām un nodaļām, kā arī precizējami daži līdz šim neatrunāti jautājumi, kā, piemēram, jāsniedz terminu skaidrojums, kas ir lajs, svētdarbības, kā arī jāpaplašina Baznīcas definīcija un Baznīcas satversmes skaidrojums. Šie grozījumi neprasa no valsts papildus finansējumu un attiecas uz Baznīcas iekšējiem jautājumiem.
Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā ir vajadzīgi, lai mazinātu birokrātisko slogu baznīcas un valsts attiecībās un nākotnē novērstu konfliktus ar valsts iestādēm, piemēram, ar Uzņēmumu reģistru. Aprakstot likuma preambulā vēsturiskus un juridiskus faktus, kas līdz šim ir uztverti kā paši par sevi saprotami, tiktu noskaidrots un nostiprināts LELB tiesiskais stāvoklis, jo, laikam ritot, nerakstītas patiesības mēdz aizmirsties un radīt pārpratumus. Grozījumi LELB likumā uzlabos luterāņu baznīcas sadarbību ar valsti un atvieglos tās misiju kopt un izplatīt evaņģēliski luterisko ticību, kas vēsturiski ir viens no Latvijas identitātes un kultūrvides avotiem.