Redaktors
2018.04.10 14:23
Neviens īsts karalis nesaka: “Es esmu karalis, jums mani jāklausa!”. Īsta karaļa godu izdaudzina viņa tauta. Tāpat, viņš paliek karalis arī tad, kad ir novilcis greznās drēbes, jo viņa gods neslēpjas drēbēs, bet gan nopelnos. Kristus savas zemes dzīves laikā bija kūtrs apliecināt: “Es esmu Dieva Dēls”. Viņa darbi par to liecināja. Bet uz ko savu piederību balstam mēs?
Vai ārējas zīmes kā krustiņš kaklā, piestiprināta zivtiņa pie automašīnas aizmugures vai pat mācītāja drēbes būs liecība tam, ka esam patiesi ticīgi?
Pirmos ticīgos par kristiešiem nodēvēja apkārt dzīvojošie cilvēki, jo viņu dzīve izstaroja Kristus gaismu. Sakiet, kādu gan vārdu pasaule mums dotu šodien? Kas ir tas, ko mēs ar savu dzīvi apliecinām? Vai mēs no jauna tiktu nosaukti Pestītāja vārdā?
Kristus saka: “No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” Jāņa 13:35
Vai Kristus mīlestību jūtam mūsu starpā?
Pēdējā laika nesaskaņas baznīcā ir līdzīgas ģimenes strīdam.
Garīdznieku un laju attiecības var pielīdzināt vecāku un bērnu attiecībām.
Arī laulāto starpā gadās, ka kāda nenozīmīga lieta var izraisīt lielas nesaskaņas, lai gan patiesais strīda iemesls meklējams gadiem ilgās neatrisinātās problēmās, kuras ir daudz nozīmīgākas par konkrēto problēmu.
Nav iespējama situācija, ka viens no laulātajiem kādā rītā pamostos dumpīgs un ar krasi atšķirīgu viedokli, tāpat nav iepējams palikt niknam uz kādu, kurš vienmēr ir bijis izpalīdzīgs un saprotošs, ja ir atšķirīgs viedoklis tikai kādā jautājumā. Tas ir kas daudz vairāk.
Patiesa mīlestība vecāku starpā liktu uzlūkot otru ar domu: “Lai cik atšķirīgas būtu viņa domas, es tomēr vēlos viņu saprast, vēlos saprast viņa motivāciju un apstākļus”.
Un mīlestība liek otram pārdomāt, vai es ar savu atšķirīgo viedokli neapbēdinu otru, vai es neesmu pārprasts. Mīlestības pilna attieksme nekad sevi neliek augstāk par otru un kopēju vienotību.
Un ko darīt mums, bērniem? Nav nekā sāpīgāka kā noraudzīties vecāku strīdos. Kad viens no vecākiem ar saukļiem:”Es to daru visu mūsu bērnu dēļ”, mēģina bērnus dabūt savā pusē. Un tā vietā, lai tie stiprinātu vecākiem pienākošos godu, tie to grauj, bērnu priekšā atklājot viens otra vājības un kļūdas.
Kurā pusē lai nostājas bērns, kurš mīl savus vecākus? Lai arī kurš no vecākiem pierādītu savu patiesību, visvairāk cietīs tieši bērni. Jūtot šādas nesaskaņas, bērni vairs nav spējīgi risināt savus ticības dzīves jautājumus, bet gan tiem jāsāk nodarboties ar vecāku neatrisinātajiem jautājumiem. Tā tam nevajadzētu būt.
Bērni nespēj attrisināt vecāku problēmas. Pat, ja tie saprastu konkrētā strīda iemeslus, tie nespēj zināt vecāku attiecības gadu garumā. Tādēļ ir lietas, kuras labāk būtu risināt vecākiem pašiem, neiesaistot bērnus.
Tomēr, lai arī bērni nav tik lieli saprašanā, pēc Kristus vārdiem, tos par lielākajiem Debesu valstībā padara pazemība. Tā ir lieta, kura vecākiem ir jāmācās vienmēr no jauna.
Pazemība, kura spēj piedod un lūgt piedošanu. Pazemība, kura liek citam citu vērtēt augstāk par sevi. Pazemība, kura spēj atstāt savu godu, lai to ziedotu Dieva darbam.
Pazemība, kura ticību ļauj uztvert vienkārši, uzticībā, ka visu var atrisināt Dievs, ne mēs paši.
Mīļais Dievs, palīdzi mums tā dzīvot, lai mēs būtu saviem vecākiem par atbalstu un iepriecinājumu visās viņu dzīves dienās. Ar savu žēlastību atalgo, Kungs, viņus par visu, ko tie mūsu labā ir darījuši. Dod, ka viss, ko tie mācījuši mums, būtu patiesība arī viņu dzīvē un tie ar Tavu palīgu varētu turpināt rādīt mums priekšzīmi. Kad esam dusmīgi vai apbēdināti uz saviem vecākiem, māci mums atcerēties, ka droši vien tas nav tik viegli būt pieaugušajam. Āmen!
Lūdzam jūs mīļie vecāki (mācītāji) savas attiecības risināt tikai savā starpā neiesaistot mūs bērnus (lajus) un vēl jo vairāk kaimiņus (sabiedrību ārpus Baznīcas)!
Jāzeps Bikše Rīgas Jēzus draudze
Kaspars Upītis Rīgas Doma draudze
Dace Vilemsone Ugāles draudze
Zane Strazdiņa Rīgas Krusta draudze
Romāns Ganiņš Rīgas Doma draudze
Edgars Bukavs Kokneses draudze